2012. gads nīcgaliešiem nozīmīgs garīgajā dzīvē, jo pirms 120 gadiem 1892. gada 29. decembrī dzimis priesteris Jānis Ploņs (miris 1950.g.).

 

Jāņa Ploņa vecāki bija zemnieki, kuru ģimenē auga trīs bērni. Vecāki pielika lielas pūles, lai izskolotu bērnus. Dēls Jānis Ploņs pēc studijām Kauņas un Pēterplis Garīgajā seminarā un 2 gadiem Garīgajā akadēmijā 1917. gadā saņēma priesterības sakramentu. Jau ar pirmajiem kalpošanas gadiem viņš izcēlās ar dažādām aktivitātēm, tā strādādams Rīgā par skolu kapelānu, viņš panāca pamatskolas atvēršanu latgaliešu bērniem.

 

Priesteris Jānis Ploņs bija  sava laika spilgta personība, kura darbība neaprobežojās tikai ar tiešajiem prāvesta darba pienākumiem, viņš iesasitijās kultūras, sainieciskajās, administratīvajās  darbības jomās.

 

Pēc Latgales atbrīvošanas no lielinieku varas Rēzeknē 1921. gadā notika tautskolotāju sagatavošanas kursi, kuru dalībnieku nodibināja literāru pulciņu. Ar baznīckungu P.Stroda un J.Ploņa aktīvu līdzdalību šis pulciņš sāka izdot žurnālu “Zīdūnis”, kas līdz pat 1940. gada vasarai pulcēja gandrīz visus latgaliešu jaunos raksniekus un audzināja raksnieku jauno paaudzi.  Priesteris  Ploņs žurnālā publicējis vairākus reliģiska satura darbus.

 

Kalpojot Dricānu draudzē, prāvests J.Ploņs  bija skolas pārzinis, vadīja kultūras biedrību “Ausekils”, iesaistīja jauniešus kultūras dzīvē. Ļoti iecienīti bija teātra vakari, prāvests bija arī izrāžu režisors. Dricānieši biedrības namā spēlēja teātri, kas tika izrādīts valsts svētkos 18. novembrī un citos svetkos.

 

30.gados kalpodams Grīvas draudzē J.Ploņs  bija Grīvas poļu-baltkrievu-krievu ģimnāzijas direktors, darbojās kā aizsargu kapelāns. Kad 1938. gadā Grīvā nodibināja dekanātu, par tās pirmo dekānu iecēla J.Ploni. Prāvests miris 1950. gadā un apbedīts Grīvas draudzes kapos.

 

Priesteris bieži viesojies pie vecākiem savā dzimtajā draudze Nīcgalē, tā atceras vecākie nīcgalieši. Dzimtajai baznīcai J.Ploņs uzdāvinājis Krustaceļa stacijas  bildes, kas vēl šodien rotā Nīcgales dievnamu.