Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
16. decembrī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) svinīgi nodos vairāk nekā 900 stāstus par Baltijas ceļu glabāšanai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM).
Stāsti no 20 valstīm tika apkopoti UNESCO LNK projekta “Baltijas ceļa stāsti” laikā no aprīļa līdz oktobrim. Stāstu kolekcija tiks nodota glabāšanai arī Lietuvas Centrālajam valsts arhīvam un Igaunijas Okupāciju muzejam.
Svinīgā kolekcijas nodošana notiks LNVM (Brīvības bulvārī 32, Rīgā) plkst.15.00. Tajā piedalīsies kultūras ministre Dace Melbārde, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols, Lietuvas un Igaunijas Nacionālo komisiju pārstāvji, atmiņu stāstu autori, kā arī projekta sadarbības partneri un atbalstītāji.
Pasākumā tiks prezentēts arī Baltijas ceļam veltīto atmiņu stāstu izdevums, kurā iekļauti 25 tam laikam raksturīgākie stāsti. Izdevums veidots kā izziņas avots par Baltijas ceļa norisi un būs pieejams elektroniski ikvienam interesentam vietnē www.thebalticway.eu, kur glabāsies arī visi projektam tiešsaistē iesniegtie Baltijas ceļa stāsti.
Atmiņu stāsti tika apkopoti gandrīz visa gada garumā, un to īstenoja UNESCO LNK kopā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, lai veicinātu izpratni par Baltijas ceļa nozīmību, izceļot vēsturiskās akcijas laikabiedru atmiņas un darot tās pieejamas ikvienam. Atmiņas varēja ierakstīt arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ierakstu studijā, kuru 23.augustā ar saviem stāstiem atklāja Baltijas valstu premjerministri.
“Atmiņu stāstu apkopošana nebūtu iedomāja bez aktīvas mūsu sadarbības partneru iesaistes. Īpaši izceļams ir muzeju, bibliotēku, izglītības iestāžu un citu organizāciju un institūciju pienesums, piesaistot idejai cilvēkus visā Latvijā, arī Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs,” stāsta Baiba Moļņika, UNESCO LNK ģenerālsekretāres p.i. Visā Latvijā tika rīkotas Baltijas ceļa stundas, aizvadīti stāstu vakari, semināri, konferences, ekskursijas, izstādes un citas Baltijas ceļam veltītas aktivitātes. Notika arī simboliskas sadošanās rokās, atkal vienojot vairāk nekā 15 000 cilvēku domās un izjūtās par šo mirkli pirms 25 gadiem. Kopumā Baltijas ceļa gadadienai šogad veltīti simtiem pasākumu Baltijas valstīs un to diasporās ārzemēs.
“Ar kolekcijas nodošanu muzejiem noslēdzas akcijas 25.gadadienai veltīto pasākumu kopums, taču skaistākais, manuprāt, ir vēl priekšā – ir stiprinātas starppaaudžu saites un veicināta vērtību nodošana no paaudzes paaudzē par notikumiem, kas 1989.gadā palīdzēja baltiešiem būt vienotiem ceļā uz brīvību,” uzsver Baiba Moļņika.
Šogad apritēja 25 gadi kopš Baltijas ceļa – unikālas un mierīgas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. 2009.gadā nozīmīgākie dokumenti par Baltijas ceļa organizēšanu tika iekļauti UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācijā “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.
