Semināra pirmajā priekšlasījumā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Evija Maļkeviča aicināja raudzīties uz MIP nevis tikai kā spēju darboties ar plašsaziņas līdzekļiem un to piedāvāto informāciju – viņa vērsa uzmanību, ka tās ir gan zināšanas un prasmes strādāt ar dažādiem multivides un citiem informācijas sniedzējiem (bibliotēkām, arhīviem, muzejiem, interneta resursiem) neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām, gan arī mūsu attieksmes un vērtību izpratne. Vienlaikus E. Maļkeviča uzsvēra MIP nozīmību, jo tā sniedz iespēju iedzīvotājiem izprast informācijas sniedzēju funkcijas un kritiski izvērtēt to sniegto saturu, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.

 

Arī Liene Valdmane, Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja, akcentēja kritiskās domāšanas pamatprincipus un to nozīmi medijpratības kontekstā. L. Valdmanes priekšlasījumā ne reizi vien izskanēja doma, ka mēs kļūstam par fragmentāras informācijas sabiedrību, kas par “visu zina visu”, bet patiesībā, kritiski neanalizējot apkārtesošo informāciju, pastāv risks kļūt par manipulācijas upuriem. Svarīgi ir mācīties saprast katra vēstījuma autora mērķi, interpretācijas nolūku, atšķirt racionālus argumentus no emocionāliem, pārbaudīt pirmavotus, kuri minēti vēstījumā. L. Valdmane iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumu datiem, kas liecina, ka interneta lietošanas mērķi un iemesli jauniešiem visbiežāk ir pasīva satura lietošana, radošām izpausmēm un jauna satura veidošanai atvēlot vien niecīgu interneta lietošanas laika daļu. Tādēļ tiek uzsvērta mediju izglītības loma, kas tiek īstenota Eiropā un lielākajā daļā pasaules valstu. Tā sniedz atbalstu skolēniem, radot ieradumu tehnoloģijas izmantot kā demokrātiskas līdzdalības rīku;  izmantot internetu kā bagātīgu informācijas krātuvi, kas nodrošina iespēju pašvadīti mācīties mūža garumā; vidi, kurā katrs kļūst par autoru, daloties ar savām zināšanām, kā arī izjust atbildību par savu uzvedību.

 

UNESCO MIP katedras Latvijas Universitātē vadītāja Guna Spurava pievērsās bibliotekāra ka mediatora (zināšanu un to uztvērēja – bibliotēkas lietotāja) konceptam medijpratības kontekstā. Turpretī valodnieks Aldis Lauzis skaidroja terminu veidošanas pamatprincipus (nav noslēpums, ka tieši pratību – dažādu nozaru izglītotības jautājumu – jēdzienu veidošana bieži vien ir “klupšanas akmens”). Ar priekšlasījumu “Medijpratība: nozīme Latvijas un Eiropas kontekstā un Kultūras ministrijas plānotie pasākumi tās attīstīšanai” uzstājās arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele. Viņa uzsvēra, ka, pieaugot mediju pakalpojumu skaitam, kuriem nav redakcionālās atbildības, arvien svarīgāka kļūst paša lietotāja medijpratība. Ārvalstu pētījumi liecina, ka tikai neliela daļa no interneta lietotājiem kritiski izvērtē interneta meklētāju piedāvāto vietņu saturu. K. Ločmele informēja, ka 2017.gadā paredzēts veikt pētījumu, lai iegūtu rezultātus par medijpratības līmeni Latvijas sabiedrībā. Kinokritiķe un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma ieskicēja, kādu dimensiju MIP piešķir jebkura vecuma cilvēka izglītotība kino jautājumos (Cinema Literacy – kino pratība vai filmpratība), kino valodas un montāžas principu pārzināšana, kas ļauj ieraudzīt manipulācijas pazīmes audiovizuālajos materiālos.

 

Semināra sākuma un noslēguma daļā Latvijas publisko bibliotēku pārstāvji tika aicināti izteikt savas domas par MIP atslēgas vārdiem, kā arī par savām pilnveidojamajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm: iegūtās informācijas apkopojums tiks izmantots, veidojot profesionālās pilnveides aktivitātes bibliotekāru auditorijai.