Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki 2018. gadā veiktajā pētījumā par lasīšanas paradumiem (to iespējams lejupielādēt šeit) apstiprina novērojumu, ka sievietes grāmatas lasa krietni vairāk. “Aptuveni trešdaļa no visiem vīriešiem, kas piedalījās aptaujā, pēdējā gada laikā nebija lasījuši nevienu grāmatu, bet no sievietēm tikai sestā daļa gada laikā neko nebija lasījušas.” Viens no aptaujas veicēju secinājumiem bija: “Latvijas šī brīža tipiskais grāmatu lasītājs ir sievietes.” Šie Latvijas lasītāju ieradumi apliecina tendenci arī pasaulē. Kā liecina OECD PISA lasītpratības pētījumi, skolas vecuma meitenes lasa labāk un labprātāk nekā zēni.

Tomēr sieviešu lasītāju balsis no pagātnes ir vāji dzirdamas. Piemēram, LNB pastāvīgajā ekspozīcijā “Grāmata Latvijā” stāstu par sievietēm lasītājām, autorēm, sievietēm iespiedējām, grāmatu redaktorēm, korektorēm un salicējām pagātnē ir diezgan maz. Arī globāli sieviešu lasīšanas paradumi ir tēma, kura līdz šim bijusi nepietiekami izzināta lasīšanas vēstures izpētes procesā.

Ir acīmredzams, ka lasīšanas paradumu pagātne ir pretrunā ar tagadni.

Šī saruna tapusi par godu Starptautiskajai Muzeju dienai, kuras tēma šogad ir “Muzeji par vienlīdzību: dažādība un iekļaušana”. “Mēs šai sarunai devām nosaukumu “Senāk nelasīja sievietes, tagad nelasot vīrieši? Saruna par lasīšanu un lasītājām/lasītājiem” un tajā vēlējāmies runāt par lasīšanas dzimtes aspektiem pagātnē un tagadnē. Kas ir lasīšana vispār, un vai var apgalvot, ka sievietes kādreiz nelasīja un ka vīrieši nelasa tagad? Kā mēs varam uzzināt par dažādiem dzimumā balstītajiem lasīšanas paradumiem pagātnē? Vai no sievietes lasītājas dzima sieviete autore? Kad Latvijā kļuva populāra sieviešu radīta literatūra, un kuras autores ir visvairāk ietekmējušas latviešu kultūru? Kāpēc vīrieši mūsdienās grāmatas lasa mazāk nekā sievietes? Šie ir daži no jautājumiem, kurus skarsim sarunā,” raksta sarunas rīkotāji.

Saite uz sarunu tiks pievienota “Facebook” notikumam pirmdien, 18. maijā, plkst. 11.00.