Mūsu profesija ir daudzdimensionāla un ļoti dinamiska. Lielā mērā to, kā mums veicas un veiksies tuvākā un tālākā nākotnē, ietekmē publisko bibliotēku metodiķu profesionālā sagatavotība un spēja būt vismaz soli priekšā jebkurā bibliotēkas darbības jomā. Ne tikai no bibliotekāriem, bet arī no metodiķa profesionalitātes un kompetencēm ir atkarīga reģiona bibliotēku darba kvalitāte. Un tā ir liela atbildība, it īpaši laikā, kad bibliotēkas transformējas un parādās jauni darbības virzieni.

Viens no aktuālākajiem virzieniem, kurš arvien vairāk integrējas bibliotēkas darba ikdienā, ir bibliotēkas izglītojošā darbība. Līdz ar to mums LNB Kompetenču attīstības centrā šķita, ka varam iesaistīties un piedalīties metodiķu zināšanu, izpratnes un spēju organizēt un veikt izglītojošo darbību pilnveidošanā. Kā piemērotāko izvēlējāmies grupas mentoringa programmas formātu. Šis formāts paredz ilgstošu un individualizētu sadarbību starp dalībnieku un mentoru, kā arī starp grupas dalībniekiem. Mūsu gadījumā tas noritēja laikā no 2022.gada janvāra līdz novembrim.

Dalību mentoringa programmā sāka 16 (pieteica 17) metodiķi, bet beidza 6 dalībnieki.

Jā, mācības nebija vienkāršas un vieglas. Nevarēja tikai piedalīties un klausīties, tās prasīja plānot laiku, studēt avotus, analizēt, domāt, domāt, domāt… un daudz darīt. Tikai darot un pašam izbaudot veicamo uzdevumu grūtības pakāpi vai sarežģītību, mēs saprotam savas stiprās un vājās vietas, spējam veikt savu kompetenču pašrefleksiju/pašvērtējumu. Ne visi dalībnieki spēja sasparoties, pārvarēt kūtrumu un slinkumu, mentoringa laikā pārstrukturēt savus dienas plānus, nebija rēķinājušies, ka mācīties nozīmē arī tam veltīt laiku.

Mentoringa programmas īstenošana bija izaicinājums arī mentorēm Dženijai Dzirkalei-Maļavkinai un Viktorijai Gramakovai.

No kreisās puses: Viktorija Gramakova, Dženija Dzirkale-Maļavkina. Foto no Darbnīca 2022 arhīva.

No nodarbības uz nodarbību vajadzēja  veikt satura un aktivitāšu korekcijas, lai tās pielāgotu tieši šo dalībnieku vajadzībām, aktualizētiem problēmjautājumiem un izskatāmajiem teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Apskatīto tēmu un problēmu risinājumu meklējumu loks bija ļoti plašs. Varam minēt galvenās tēmas:

  1. Metodiskā darba funkcijas, darbības jomu matrica, hipotētiskais darba/darbības laika rāmis dienas, mēneša, gada ietvarā.
  2. Trīs veidu plānu atšķirības metodiskā darba kontekstā: bibliotēkas gada plāns, bibliotēkas metodiskā darba plāns, metodiķa individuālais darba plāns.
  3. Bibliotekāru kā mērķauditorijas raksturojums un viņu profesionālās pilnveides problēmas.
  4. Profesijas standarts “Bibliotekārs”, tā izmantošana metodiskajā darbā ar bibliotekāriem.
  5. Bibliotekāru kompetenču izpēte, viņu pašnovērtējuma salīdzinājums ar metodiķa vērtējumu, kompetenču ranžēšana un salīdzināšana, secinājumu apkopojums.
  6. Profesionālā konsultēšana, metodiķa konsultatīvais darbs.
  7. Argumentācija, argumentēšanas spēju attīstīšana.
  8. Profesionālās pilnveides darba formas, metodes, metožu salīdzinošā analīze.
  9. Pieaugušo izglītība – andragoģija, pedagoģijas un andragoģijas atšķirības.
  10. Pieaugušo mācību vajadzības un mērķi, motivācija, motivēšana un motivatori.
  11. Bibliotēkas izglītojošās darbības raksturojums: koncepta definēšana, atbildības, dokumentēšana, atspoguļojums gada plānā.
  12. Neformālās izglītības programmu licencēšana pašvaldībā.
  13. Mācību nodarbības tematiskais plāns un nodarbības vadīšana.
  14. Nodarbības vadītāja pašvērtējums/pašrefleksija.
  15. Digitālie rīki un to izmantošana nodarbību bagātināšanai.
  16. Izglītības termini un to atbilstošs pielietojums.

8 klātienes nodarbības (56 h) bija aktīvas savstarpējās līdzdalības piepildītas.  Kā jau tika minēts, dalībnieki tika intensīvi nodarbināti nodarbību laikā: prezentēja un komentēja izpildītos mājas uzdevumus, diskutēja, analizēja situācijas, veica uzdevumus individuāli un pāros, aktīvi iesaistījās problēmjautājumu risinājumu meklējumos, dalījās ar savām zināšanām un pieredzi, piedalījās aktivitātēs un varēja vērot daudzveidīgas mentoru izmantotās mācību metodes un pielietotos digitālos rīkus. Patstāvīgie mājas darbi (37h) saturiski bija cieši saistīti ar metodiķa ikdienas darba specifiku: tika veikts sākotnējais sevis pašvērtējums, izveidots mācību portfolio, veikta sava reģiona bibliotekāru kompetenču izpēte, uzrakstīta argumentētā eseja, studēta teorija andragoģijā, izveidots tematiskais nodarbības mācību plāns, novadīta nodarbība un veikta pašrefleksija pēc nodarbības, sagatavots referāts, izstrādāta un noslēguma nodarbībā prezentēta jauna ideja izglītojošās darbības jomā.

Mācību brīži. Foto no Darbnīca 2022 arhīva.
Mācību brīži. Foto no Darbnīca 2022 arhīva.
Mācību brīži. Foto no Darbnīca 2022 arhīva.
Mācību brīži. Foto no Darbnīca 2022 arhīva.

Lai paši mācību dalībnieki un mentori varētu fiksēt un sekot līdzi mācību sniegumiem, tika izstrādāta vērtēšanas sistēma, kritēriji un noteikti sniegumu rādītāju līmeņi. Tabulā var redzēt programmas dalībnieku snieguma attēlojuma kopsavilkumu.

Mums kā mentoriem bija ļoti svarīgi, lai programmas saturs būtu aktuāls tieši šiem dalībniekiem, lai dalībnieki justos komfortabli arī tad, ja kaut kas nav izdarīts laikā vai kaut kas nav zināms vai izprasts līdz galam, lai dalībnieki mums uzticētos. Tāpēc gandarījumu sniedz apziņa, ka tas viss piepildījās. To apliecināja arī izlaiduma sirsnīgā atmosfēra un sajūta, ka tomēr vēl negribās šķirties. Lūk, dažas no dalībnieku atziņām:

Kādas ir 3 galvenās teorētiskās atziņas par programmā apgūtajām tēmām?
1. atziņa

Darbā ir svarīga pašrefleksija.

Svarīgi saprast andragoģijas un pedagoģijas atšķirības un andragoģijas dažādos virzienus.

Bibliotekāru kompetenču pašnovērtējums atšķiras no metodiķu vērtējuma, tāpēc nepieciešams analizēt bibliotekāru sniegumu, lai uzlabotu/ novērstu profesionālās pilnveides problēmas.

Mācīt ir jāmāk, pirms tam cītīgi jāgatavojas, jāplāno.

Reģiona galvenās bibliotēkas metodiķa izglītojošā darbība balstās ne tikai uz izvēlētās tēmas nodošanu bibliotekāriem, bet gan daudz plašāk – tas ir vairāku savstarpēji saistītu faktoru kopums.

2. atziņa

Svarīgi prast definēt mērķus un analizēt reālās situācijas.

Metodiķa darbā vienlīdz liela nozīme ir teorijai un praktiskajam darbam.

Metodiķis veic kvalitatīvu konsultatīvo darbu, kā arī motivē savus bibliotekārus/ pieaugušos mācībām.

Pieaugušo auditorija jāmāca citādi nekā skolēni.

Rezultatīvai izglītojošai darbībai nepieciešams daudzveidīgs mācību process. Izmantojot vairākas mācību metodes, ir iespējams panākt pilnvērtīgāku rezultātu, ieinteresētākus izglītojamos un uzlabot bibliotēkas pakalpojumus.

3. atziņa

Tematiskā mācību plāna izveide nav viegls darbs, bet mācību procesā ļoti noderīgs.

Neatņemama katras nodarbības sastāvdaļa ir tematiskais plāns un pašrefleksija.

Apgūtas atšķirības starp bibliotēkas gada plānu, bibliotēkas metodiskā darba plānu un metodiķa individuālo darba plānu.

Pašai daudz jāstrādā, pirms top kāda mācību programma.

Latviešu valoda un terminoloģija ir ārkārtīgi svarīga. Tāds pašsaprotams vārds kā “apmācības”, kas ik dienu redzams plašsaziņas medijos, dzirdams TV vai atrodams plānoto nodarbību aprakstā, nepavisam neglaimo šī vārda lietotāju.

Kādas ir 3 galvenās praktiskās atziņas par programmā veiktajiem uzdevumiem/darbiem?
1. atziņa

Darbs grupās  un domu apmaiņa ir spēcīgs darbarīks tēmu izzināšanai.

Ikvienam uzdevumam bija jēga un nozīme.

Veiksmīgu nodarbību iespējams sagatavot, pateicoties pārdomātam tematiskajam plānam, un pēc nodarbības jāveic arī pašrefleksija.

Mājas darbi ir jāsaplāno un jāizdara laicīgi.

Veicot mājasdarbus, esmu sapratusi, ka rīkojot izglītojošu nodarbību der norādīt vai pieminēt nodaļu vai punktu no bibliotekāra profesijas standarta, lai bibliotekāriem būtu saprotams, kādēļ tas tiek apgūts. Īstenībā profesijas standarts ir lielisks nodarbību cikla ideju avots un, to apgūstot pa nodaļai vien, tiks veikti vairāki preventīvi pasākumi.

2. atziņa

Tikai pārvarot sevi, savu “nevarēšanu” vari piedzīvot gandarījumu par paveikto.

Interaktīvo rīku izmantošana nodarbībā ir piemērota darbā ar pieaugušo auditoriju.

Lai spētu kvalitatīvi īstenot metodisko darbu, nepieciešams pieturēties pie darba laika sadalījuma rāmja (kur ietvertas dažādas darbības jomas, bet lieki nenovēršoties no savām prioritātēm).

Tematiskā plāna izstrādei vajadzētu vismaz divas individuālās konsultācijas.

Ja sākumā plānotās nodarbības tematiskā plāna sastādīšana likās kaut kas nesaprotams un sarežģīts, tad, izejot šo ceļu, kļūst ievērojami skaidrāk par tematiskā plāna nepieciešamību un vērtīgo pienesumu. Sastādot tematisko plānu, iespējams strukturēt domas un nepalaist kaut ko garām. Tas ir lielisks rīks, lai pieturētos pie plānotiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

3. atziņa

Ir diezgan smagi motivēt pieaugušo auditoriju mācībām.

Ikviena nodarbībās apgūtā teorija ir izmantojama praksē.

Noteikti nepieciešams dažādot profesionālās pilnveides darba formas un metodes, kā arī iekļaut refleksijas.

Uzdevumi bija atbilstoši programmai.

Izglītojošās darbības neatņemama un ne mazāk svarīga sastāvdaļa ir atgriezeniskā saite no izglītojamiem. Visas Darbnīcas 2022 laikā novērots, cik svarīgi izpildīt un iesūtīt mājasdarbus un reflektēt, un, cik svarīgi arī pasniedzējiem saņemt atgriezenisko saiti no izglītojamā.

Vai un kā dalība programmā izmainīja tavu kā metodiķa redzējumu par savu lomu bibliotēkas izglītojošajā darbībā?
1. atziņa

Vēl jāmācās daudz, bet nu jau citā līmenī.

Ieguvu vairāk informācijas, zināšanu un ideju par darbu ar pieaugušo auditoriju, par dažādām darba metodēm, paņēmieniem.

Aizdomājos pat par tik augstiem mērķiem, kā iespēju licencēt savā bibliotēkā organizētās neformālās izglītības programmas. Būs nepieciešams definēt nākamā gada izglītojošās darbības konceptu bibliotēku darbinieku profesionālajai pilnveidei.

Ja līdz šim man bija minimālas zināšanas par andragoģiju, tad tagad tās ir plašākas.

Es sapratu, kas es esmu! Esmu metodiķe, kura vairāk vērsta uz cilvēkiem, nekā eksperts, kurš vairāk vērsts uz procesiem. Lai gan šī robeža starp metodiķi un ekspertu nav strikta un tiek pildītas funkcijas arī no eksperta lauciņa, tomēr ar lielāku pārsvaru varu sevi  definēt pie metodiķu pulka.

2. atziņa

Ļoti svarīgi būt pašam motivētam un spēt motivēt citus darīt.

Klausoties mentoru un kolēģu pieredzes stāstos, ieguvu lielāku priekšstatu par Latvijas bibliotekāru – pieaugušo izglītotāju darbu.

Metodiķim jāveido sistēma  un savā darbā jāizmanto dažādas metodes. Ja nodarbībā liekam kaut ko darīt, tad jāpaskaidro – kāpēc, ko sagaidām un saskatām gala rezultātā.

Izmantošu iegūtās zināšanas ikdienas darbā.

Ejot šos astoņus, soļus es sapratu, ka izglītojoša darbība ir viegla un sarežģīta vienlaikus. Viegla, jo izmantojot divas-trīs metodes, var bez grūtībām nodot nepieciešamās zināšanas. Sarežģīta, jo pašai starp n-tam metodēm jānotestē vai jāatrod “savas” metodes, kuras neprasa sarežģītus risinājumus, aizrauj un atbilst izglītojošam saturam.

3. atziņa

Nostiprināju pārliecību – metodiķim svarīga nepārtraukta profesionālā pilnveide un drosme īstenot jaunas idejas.

Priecē, ka pieaugušie ir motivēti mācīties, viņiem patīk, ka viņus vada, bet galvenais, kā to dara. Pasniedzējam jābūt kā ceļvedim šajā mācību procesā.

Sapratu, ka jāiegulda vairāk laika mācību plānošanā.

Mana loma bibliotekāru izglītojošā darbībā palika nemainīga. Taču tās kvalitāte ir uzlabojusies, pateicoties dzirdētajam katrā nodarbībā un visvairāk tam, kas bija uzdots izpildīt kā mājasdarbu pēc katra spertā soļa.

 

Vai dalība programmā ir ietekmējusi tavu personisko izaugsmi?
1. atziņa

Pēc dalības programmā esmu palikusi pārliecinātāka par savu varēšanu un spējām.

Nostiprināju pārliecību, ka rezultātu var sasniegt, ja ir nopietna motivācija.

Uzzināts daudz aktuālas un darbam nepieciešamas teorijas, par pareizu terminu lietojumu, digitālo rīku izmantošanu nodarbību bagātināšanai utt.

Visnotaļ – jā.

Noteikti jā. Es kļuvu pārliecinātāka, zinošāka, uzlaboju savas analītiskās prasmes un esmu paplašinājusi redzesloku, un pats svarīgākais – nodibināti cieši kontakti ar divām brīnišķīgām mentorēm un piecām metodiķēm.

2. atziņa

Esmu atvērtāka.

Šī gada laikā guvu lielāku pārliecību par saviem spēkiem.

Sapratu, ka jāpilnveido prasme strukturēti argumentēt savu viedokli, jāizmēģina dažādas mācību formas un problēmcentrēto pieeju mācīšanā.

Man patīk ik pa laikam apgūt kaut  ko jaunu.

3. atziņa

Vēlme dalīties savās zināšanās tikai pieaug, un, kas mani nenogalina, padara tikai spēcīgāku!

Iemācījos labāk plānot savu laiku un atrast laiku pat tad, ja galīgi nav laika.

Esmu augusi gan personīgi gan profesionāli, jo klātienē beidzot satiktas lieliskas mentores un kolēģes, mācību procesā izmēģinātas dažādas darba formas – referātu rakstīšana, viedokļa aizstāvēšana, nodarbību plānošana un vadīšana u.c.

Sajūta, ka vēl spēju mācīties.

Piezīme: vairāk ar dalībnieku atsauksmēm varēs iepazīties Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienības (LBIA) biļetena “Laiks. Spēks. Mērķis.” 2023. gada numurā.

Mentoringa programma ar mentoru atbalstu un līdzdalību ir beigusies, bet darbi turpinās un turpinās apzināto problēmu risinājumu meklējumi. Ne tikai programmas beidzējiem, bet arī pārējiem bibliotēku metodiķiem varētu būt svarīgi ikdienā piedomāt pie programmā skartajiem jautājumiem:

  • par metodiskajām funkcijām, metodiķa darbības jomām un metodiķa hipotētisko darbības laika rāmi un prioritātēm vienas darba dienas (480 min.), nedēļas, mēneša un gada ietvarā/matricā;
  • par bibliotekāru kompetenču pašnovērtējumu rādītājiem un to sakritību vai nesakritību ar metodiķa novērojumiem/domām/priekšstatiem, par šo rādītāju līmeņu atbilstību vidējā bibliotekāra tēlam un reālajām kompetencēm;
  • par bibliotēkas gada plāna, metodiskā plāna un paša metodiķa individuālā plāna kopīgo un atšķirīgo, par plānošanu, prioritāšu noteikšanu, veicamo izglītojošās darbības reālo apjomu iespējām, – ko darīt nekavējoši, gada laikā un ilgtermiņā;
  • par to, kā mēs katrs kā pasākuma/semināra/nodarbības vadītājs uztveram lielāku auditoriju un katru bibliotekāru individuāli;
  • par to, kā identificējam, nosaucam un raksturojam faktorus, kas ietekmē pieaugušo un arī vidējā bibliotekāra mācības;
  • par pieaugušo mācību motivāciju, motivēšanu un motivatoriem;
  • par argumentāciju un veiksmīgu argumentēšanu, kas ir ļoti svarīga metodiķa darbā;
  • par metodiķu konsultatīvā darba specifiku, par to, kāda (kas) ir produktīva konsultācija;
  • par savu un bibliotekāru pedagoģijas un andragoģijas kompetenču uzlabošanu/pilnveidi;
  • par dažādu mācību formu un metožu daudzveidības izmantošanu izglītojošajā darbībā; par mācību metošu salīdzinošo analīzi un to atbilstošu racionālu izmantojumu;
  • par izvairīšanos dokumentos un savā sarunu valodā no vārdu apmācības un apmācāmais, kā arī vārdu salikumu apmācību metode, pieaugušo apmācības, apmācību process, apmācību programma lietošanas, aizstājot to ar vārdiem: mācību/izglītības programma, mācību nodarbība/stunda, mācības, mācību dalībnieks, nodarbības/praktikuma dalībnieks vai citu vārdu atbilstoši kontekstam;
  • par savas bibliotēkas izglītojošās darbības raksturojumu: vīziju, konceptu, mērķiem, atbildīgo personu/amatu, citām atbildībām, izglītības programmu dokumentēšanu un atspoguļojumu darba plānā;
  • par izglītības/mācību/nodarbību programmu un nodarbības vadītāja tematisko plānu izstrādi atbilstoši standartizētām prasībām; par katras pašvaldības specifiskiem noteikumiem izglītības programmu licencēšanai;
  • par jēdzienu licencēšana, akreditācija, tālākizglītība, kvalifikācija, kvalifikācijas celšana, profesionālā pilnveide pareizas lietošanas nosacījumiem;
  • par savu radošo un dizaina domāšanu, jaunu ideju ģenerēšanu ne tikai izglītojošās darbības jomā;
  • par savu kā nodarbības vadītāja mācību plāna izpildi: mācību satura atbilstību tēmas nosaukumam, nodarbības vadītāja plānoto mērķu un uzdevumu izpildi, plānoto nodarbības dalībnieku mācību sasniegumu izpildi, mācību rezultātu atgriezenisko saiti/refleksiju, izmantoto mācību metožu un paņēmienu atbilstību, mācību dalībnieku aktivitāti, sagatavoto uzdevumu izpildi, mācību interaktivitāti un dažādošanu, mācību grupas “temperatūras mērījumiem”, mācību procesa intensitāti, laika plānošanu un atbilstību, digitālo rīku izvēli un pielietošanu;
  • par nepārtrauktu pašvadītu savu profesionālo pilnveidi ne tikai pasīva klausītāja lomā, bet arī aktīva mācību līdzdalībnieka lomā;
  • par to, ka metodiķis ir paraugs saviem bibliotekāriem – bez atrunām aktīvi mācās un pilnveidojas pats, līdz ar to aizrauj un iedvesmo to darīt arī citus.

Rakstu sagatavoja:
Dženija Dzirkale-Maļavkina
Darbnīca 2022 mentore, nozares izglītības speciāliste
Latvijas Nacionālā bibliotēka/ Kompetenču attīstības centrs
dzenija.dzirkale@lnb.lv