Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Jau gadu dažādās ārvalstu interneta vietnēs no viena avota tiek masveidā nelikumīgi elektroniski tiražētas Latvijas grāmatu izdevēju veidotās grāmatas – gan Latvijas, gan ārzemju autoru darbi.
Milzu bezprecedenta apjomos ir izvērsts grāmatu pirātisms, kura organizatori atklāti aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties grāmatu skenēšanā un elektroniskā izplatīšanā, nosūtot ieskenētās grāmatas uz pirātu norādīto e-pasta adresi. Pirāti apgalvo, ka „ja katrs, kuram ir tāda iespēja, kaut vai lēnā garā izveidos sev interesējošo grāmatu elektroniskās versijas un ieliks tās tīklā, tad samērā īsā laikā kopīgiem pūliņiem var panākt to, ko pašreiz traucē negodīgais autortiesību likums un tajā ieinteresētie ļaudis: brīvu un neierobežotu piekļuvi vairumam grāmatu”.
Šajā sakarā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2011. gada 16. novembrī ir uzsākusi jaunu kriminālprocesu par grāmatu neatļautu elektronisku publiskošanu bez autoru un izdevniecību attiecīgas atļaujas.
Šāda atklāta autortiesību pārkāpšana nebūtu iespējama nevienā no Eiropas valstīm.
Sākot jau ar bēdīgi slavenās e-bibliotēkas izveidošanu, Kultūras ministrijas pieļāvīgo attieksmi un daudzu Latvijas masu mediju uzsākto pirātisma aizstāvēšanas kampaņu, sabiedrībā tiek veidots viedoklis, ka grāmatu pirātisms nav noziegums, bet gan tehnoloģiskā revolūcija.
Tiek ignorēts fakts, ka šādi tiek grauti paši grāmatniecības pastāvēšanas pamati, jo tehnoloģiju attīstības laikmetā izdevēji līdzās tradicionālā formāta grāmatām izdod arī elektroniskās grāmatas, par kurām tiek maksāti gan nodokļi, gan licences maksājumi, gan autortiesību atlīdzība.
2011. gada 5. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sākās process pret e-bibliotēkas izveidotājiem, kuri jau ir apsūdzēti tīšā autortiesību pārkāpšanā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Šīs personas ir arī publiski vairākkārt apgalvojušas, ka pēc Latvijā izvietotā pirātiskā servera aresta vadīs savu darbību no citās valstīs izvietotiem serveriem.
2011. gada 9. decembrī plkst. 11:00 Latvijas Grāmatnieku Ģilde Kr. Valdemāra ielā 6, 3. stāvā organizē preses konferenci, lai informētu par aktuālo situāciju un nepieļautu, ka Latvija kļūst starptautiski slavena kā grāmatu pirātisma lielvalsts.
