Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Ludzas pilsētas iedzīvotājiem vienmēr ir bijusi tieksme pēc izglītības un zināšanām. Par to liecina tādi fakti, ka pilsētā bija vairākas skolas, ģimnāzija, kā arī labi attīstīti bibliotēku pakalpojumi.
1883. gadā Haims Sujers Kr. Barona ielā, ēkā kur pašlaik izvietots veikals “Sākums A”, atvēra pirmo Ludzas grāmatu veikalu. Jau 1884. gadā pie šī veikala viņš atvēra pilsētas publisko bibliotēku. Četrus gadus vēlāk tās krājumā bija 1116 grāmatas, bibliotēkas pakalpojumus izmantoja 44 pilsētas iedzīvotāji, t.sk. 38 vīrieši un 6 sievietes.
Otru publisko bibliotēku XX gs sākumā atvēra pie Ludzas sabiedriskās valdes, taču tai lielas nozīmes nebija, jo tā kalpoja tikai valdes locekļu vajadzībām un tajā galvenokārt bija žurnāli un avīzes.
Toties vietējie iedzīvotāji labprāt izmantoja Tautas atturībnieku biedrības bezmaksas bibliotēku, kura arī tika atvērta XX gs sākumā. Šīs bibliotēkas krājumos varēja atrast populārus izdevumus un zālē bija uzstādīts atvestais no St.Pēterburgas mūzikas skapis, tāpēc vietējie iedzīvotāji labprāt izmantoja bibliotēkas pakalpojumus. Bibliotēka atradās Marcinkeviča mājā tagadējā Tālavijas ielā, visas bibliotēkas grāmatas bija izvietotas divos skapjos un tās izsniedza divas darbinieces.
1920. gadā maijā Ludzas pilsētas valde pieņēma lēmumu dibināt pilsētas bibliotēku. Par bibliotēkas vadītāju bija nozīmēts Iļja Slavinskis – enerģisks, erudīts cilvēks, kas labi pārzināja bibliotēku darbu. Viņš savāca daudz grāmatu no pilsētas iedzīvotājiem, rūpīgi tās iesēja un glabāja. Katru gadu grāmatu iepirkšanai pilsētas valde piešķira 1200 latu. Bibliotēkas grāmatas bija dažādās valodās – latviešu, krievu, vācu, franču, angļu, ebreju, poļu. I.Slavinskis bibliotēkas vajadzībām galvenokārt iegādājās klasisko literatūru, literāros žūrnālus. Sākumā bibliotēka bija izvietota vienā, vēlāk divās istabās, tajā bija 140 pastāvīgi lasītāji. Pakāpeniski bibliotēka izveidojās par nozīmīgu pilsētas kultūras centru.
1935. gadā Ludzā bija pilsētas bibliotēka, Latgales kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka un Valsts ģimnāzijas bibliotēka. Pilsētas bibliotēkas krājumos bija 1600 grāmatas latviešu valodā, 2500 – krievu, 800 – citās valodās un 1000 eksemplāru dažādu žurnālu. 1940. gadā bibliotēkas krājumos iekļāva vairāk nekā 2000 padomju izdevumu.
1942. gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva Mateušs Pugovičš. Viņš mīlēja un saudzēja grāmatas un uzskatīja sevi par “kultūrizglītibas jomas darbinieku, kurš strādā tautas labā”. Pēc viņa iniciatīvas vairākās pilsētas vietās bija uzstādīti stendi, kuros tika izvietotas republikas centrālo avīžu numuri. Katrs interesents varēja nākt pie stenda un lasīt svaigo avīzes numuru.
Pēckara gados bibliotēkā mainījās vadītāji, kas bibliotēkas darbā diemžēl bija gadījuma cilvēki un bibliotēka būtība tika izpostīta. 1951. gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva Marija Knauere un 1958. gadā viņu nomainīja Lilita Kornele. Viņu vadībā bibliotēka atdzima un kļuva par nozīmīgu mūžizglītības centru pilsetā.
Mainoties laikiem ir mainījušies arī bibliotēku pakalpojumi, tie kļūst mūsdienām atbilstoši, bet pilsētas bibliotēku tradīcijas ir pārņemtas un aktīvi tiek piekoptas Ludzas bibliotēkā arī šodien.
