Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Sākot ar 1. maiju visus Latvijas Universitātē (LU) izstrādātos noslēguma darbus (bakalaura, maģistra darbus, diplomdarbus, kvalifikācijas darbus) un promocijas darbus, kas iesniegti aizstāvēšanai, pārbaudīs Vienotajā datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmā. Šādu kārtību paredz 22. aprīlī izdotais LU rīkojums.
Noslēguma darbus un promocijas darbus savstarpēji salīdzinās ne tikai vienas studiju programmas un fakultātes ietvaros, bet arī ar citās LU fakultātēs un citās augstskolās izstrādātajiem darbiem. Ja datorprogramma kādā darbā būs uzrādījusi plaģiāta pazīmes, šo darbu izvērtēs nozares eksperti un pieņems lēmumu, vai darbs satur plaģiātu. Ja eksperti būs konstatējuši plaģiāta klātbūtni noslēguma darbā, tiks lemts par studējošā eksmatrikulāciju. Promocijas darbus, kuros tiks konstatētas plaģiāta pazīmes, izvērtēs atbilstošā promocijas padome un lems par tā virzīšanu aizstāvēšanai.
Vienlaikus ar LU rīkojumu ir apstiprināta procedūra, kas nosaka kārtību, kā jārīkojas gadījumos, kad datorizētajā sistēmā konstatētas plaģiāta pazīmes.
Latvijas Universitātes iniciētajā augstskolu Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmā kopš 2014.gada 24.janvāra sadarbojas jau astoņas Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rēzeknes Augstskola un Liepājas Universitāte. Augstskolu sadarbības līgums paredz veidot un attīstīt vienotu plaģiātisma kontroles datorsistēmu ar iespēju salīdzināt studējošo noslēguma darbus ar iepriekšējos gados aizstāvēto darbu kopu. No LU salīdzināšanai pieejama plaša datu bāze, kurā iekļauti noslēguma darbi gandrīz 10 gadu garumā.
Viens no Vienotās datorizētās plaģiātisma kontroles sistēmas darba grupas dalībniekiem, LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) bibliotēkas vadītājs Jānis Kreicbergs, kurš aizsāka datorizētas plaģiātisma kontroles procesu fakultātē 2008. gadā, uzver vairākus pozitīvus sistēmas modeļa aspektus: “Pirmkārt, sadarbības līgums un pievienošanās paliek atvērta citu Latvijas augstskolu dalībai. Vairākas augstskolas jau ir izrādījušas interesi pievienoties šai sadarbībai. Otrkārt, pārbaude pret iepriekšējo gadu darbu kopu būtiski palielina risku iegādāties noslēguma darbus dažādās tekstu tirdzniecības vietnēs vai pasūtīt darba rakstīšanu šādu pakalpojumu sniedzējiem. Pastāv liela varbūtība, ka iegādātais teksts jau ir aizstāvēts kādā augstskolā un nonācis salīdzināšanas bāzē. Treškārt, sistēma veidota tā, lai spētu atpazīt sakritības arī tādos tekstos, kuri veidoti no vairākiem avotiem, un kuros ir veiktas redakcionālas izmaiņas plaģiātisma slēpšanai.” J.Kreicbergs ir novērojis, ka kopš LU SZF tika uzsākta studentu darbu plaģiātisma pārbaudes, ir uzlabojusies studentu izpratne par akadēmisko godīgumu un šis jautājums saglabā savu aktualitāti.
Arī LU studenti pašpārvalžu līmenī izrāda interesi un iesaistās akadēmiskā godīguma principu ievērošanas nodrošināšanā. 2014. gada februārī notika plaši apmeklēts LU Studentu padomes seminārs, kas bija veltīts akadēmiskā godīguma principiem. Jāatgādina, ka LU 2013. gadā tika pieņemti Noteikumi par akadēmisko godīgumu Latvijas Universitātē.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurā studē 15 tūkstoši studentu. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
