Kopš pirmajiem klinšu rakstu atklājumiem Lībiešu Upuralā 1971.gadā pagājis jau teju pusgadsimts, tomēr Latvijas smilšakmens iežos ieskrāpētās zīmes, kas ir Baltijas reģionam unikāls kultūrvēsturiskā mantojuma paveids, plašākai sabiedrībai joprojām nav zināmas. Cik senas ir klintīs un alu sienās ieskrāpētās zīmes? Kas un ar kādu nolūku tās skrāpēja? Vai uz klinšu sienām saglabājušies seno cilšu rakstības paraugi vai liecības par mūsdienās zudušām viduslaiku un agro jauno laiku tradīcijām? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim lekcijas gaitā.

Latvijas klinšu raksti pārsteidz ar savu dažādību – vienuviet var būt ieskrāpēti trīssimt vienādi krusti, kamēr citviet starp vairākiem simtiem zīmju divas vienādas grūti atrast. Kopējais Latvijas smilšakmens atsegumos saglabāto zīmju skaits pārsniedz trīs tūkstošus, un tā ir vērtīga liecība par sen aizmirstām tradīcijām un rituāliem.

 

Lekcijas laikā tiks demonstrēta ilustrācijām bagāta prezentācija. Tāpat klausītājiem būs iespēja iepazīt klinšu rakstu kopēšanas procesu, aplūkot kādas zīmju klints kopiju uz polietilēna plēves mērogā 1:1.

 

Filoloģijas doktors Sandis Laime ir Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. Filoloģijas doktora grādu ieguvis 2012.gadā LU Humanitāro zinātņu fakultātē, disertācijas tēma – raganu priekšstatu vēsturiskā tipoloģija. Pēdējos 20 gadus nodarbojas ar Latvijas klinšu rakstu apzināšanu, dokumentēšanu un zinātnisku izpēti.

 

Lekciju programma Virtakas klasē papildina un izvērš LNB pastāvīgajā ekspozīcijā “Grāmata Latvijā” skartās tēmas.