Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
19. marts Rūjienas pilsētas bibliotēkas darbiniekiem un lasītājiem bija svētku diena, jo tika atklātas jaunās telpas bērnu nodaļā. Atklāšanā bija aicināti piedalīties pašvaldības pārstāvji, kolēģi no citām bibliotēkām, sadarbības partneri un labvēļi, kas atzinīgi novērtēja paveikto.
Daudzos sveicējus un pasākuma gaviļniekus ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja Rūjienas vidusskolas audzēkņi.
Bibliotēkas vadītāja Maija Jostsone stāsta:
“Mēs allaž esam novērtējuši sakārtoto darba vidi un apmeklētājiem sniegtās iespējas renovētajās telpās Skolas ielā 6, uz kurām bibliotēka pārcēlās 2000. gadā. Otrajā stāvā pieaugušo literatūras nodaļā ir pietiekami lielas telpas gan fondu glabāšanai, gan lasītavai, gan datoru darba staciju izvietošanai. Tomēr jāatzīst, ka bērnu literatūras nodaļā telpas bija par mazu, lai būtu ērti uzņemt mūsu mazākos lasītājus. Lasītava bija tikai 25 m2 liela. Šajā telpā bija izvietota uzziņu literatūra, iekārtots bērnu rotaļu stūrītis. Turpat mēs uzņēmām skolēnu grupas un rīkojām tradicionālos pasākumus, tādēļ bieži radās situācija, ka telpa ir pārpildīta, jo vienlaikus uzņemt ap 50 bērnu bija diezgan sarežģīti.
Kopā ar kolēģēm jau sen sapņojām, kā būtu, ja mums būtu plašākas telpas, un kā mēs tās iekārtotu. Tiklīdz uzzinājām, ka telpas, kur darbojās frizētava un skaistumkopšanas salons, ir atbrīvojušās, informējām pašvaldību, ka vēlamies tās iegūt savā pārziņā. Viss kolektīvs ar prieku sagaidīja ziņu, ka pašvaldība pirms jaunā gada nolēmusi nodot telpas bibliotēkai. Jau pēc jaunā gada varējām savus sapņus ietērpt konkrētos plānos un īstenot dzīvē, jo pašvaldība piešķīra finansējumu telpu remontam.
Mūsu sākotnējās vīzijas remonta procesā nācās koriģēt atbilstoši tehniskajām iespējām. Renovētās telpas savienojām ar interneta lasītavu. Lielākajā no jauniegūtajām telpām ir izveidota pusaudžu lasītava, kas vienlaikus kalpos par pasākumu zāli. Blakus tai atrodas ar neliela telpa, kur iespējams ierīkot kluso lasītavu. Savukārt vecajā lasītavā iekārtota rotaļu istaba mazajiem bērniem. Remonta laikā atjaunots segums kāpnēm uz otro stāvu.
Telpu dizains un iekārtojums ir visa kolektīva kopdarba rezultāts. Pašas izvēlējāmies, kādas būs krāsas noformējumam un kādas mēbeles nepieciešamas. Piesaistījām arī palīgus no Valmieras Mākslas vidusskolas, kur mācās mans vecākais dēls Nauris. Viņš kopā ar skolas biedriem palīdzēja saskaņot mūsu dizaina idejas vienotā veselumā un tās īstenot. Jauno mākslinieku roku darbs ir arī lieliskais sienas zīmējums pusaudžu lasītavā.
Centāmies sekot mūsdienu prasībām, arī izgatavojot mēbeles pusaudžu lasītavai. Īpaši priecājamies par moderno žurnālu skapi. Jācer, ka arī lielākie bērni novērtēs mūsu veikumu un saudzēs gan grāmatas, gan bibliotēkas aprīkojumu.
Esam gandarīti par sadarbību ar Rūjienas būvfirmu “Aiva plus”, kas ātri un kvalitatīvi veica remontu. Arī mēbeles rotaļu istabai un lasītavai izgatavoja vietējais amatnieks Andris Golde, kam ir liela pieredze mēbeļu ražošanā bibliotēku vajadzībām. Viņš īstenoja mūsu idejas, kurām ierosmi guvām internetā. Bērnu rotaļistabā izvietota lācīšu gulta un citas interesantas un bērniem tīkamas mēbeles, kas viņus mudina nākt uz bibliotēku. Esam gandarīti, ka bērniem mūsu veikums patīk, jo rotaļu istaba pēc mēbeļu nomaiņas ir kļuvusi vēl apmeklētāka.”
