Kopš pašiem grāmatu iespiešanas pirmsākumiem bibliotēku krājumiem ir tendence pieaugt straujāk nekā tiem paredzētajām bibliotēku telpām. Problēmai īpaši aktualizējoties, 20. gadsimtā tika rasts risinājums – būvēt glabātuves ārpus bibliotēku ēkām. Digitalizācijas attīstība sākotnēji šķita likvidējusi vajadzību pēc apjomīgām krātuvēm, tomēr tāds spriedums izrādījās maldīgs: digitalizēti tiek galvenokārt materiāli, kam paredz plašu izmantojamību, bet daudzi nozīmīgi izdevumi tā arī paliek tikai papīra formā. Izdevuma autori aplūko bibliotēku krātuvju būvniecību un izmantošanu, neaizmirstot apskatīt tādus jautājumus kā plānošana, dizains, nepieciešamais aprīkojums, klimata kontrole, drošība un personāla prasmes. Īpaša uzmanība tiek pievērsta starpinstitucionālai sadarbībai, aprakstot piemērus no ASV pieredzes.