Lai arī pašus bibliotekārus iesaistītu aktīvāk šajos procesos, līdztekus atbilžu meklēšanai bija jābalso par labāko, atsaucīgāko un profesionālāko bibliotekāru, kurš saņēma ceļazīmi divām personām uz Aleksandrijas bibliotēku Ēģiptē. Par absolūtu līderi bibliotekāru konkurencē kļuva Limbažu Bērnu bibliotēkas bibliotekāre Ilze Putniņa. Viņa līdzi ņēma savu kolēģi Inesi Ezeriņu. Tagad abas bibliotekāres ir atgriezušās no ceļojuma, un aicinām viņas dalīties iespaidos, kā arī paust savu viedokli par situāciju Latvijas bibliotēkās.
Lūdzu, pastāstiet, kādā veidā un kāpēc iesaistījāties konkursā!
Ilze Putniņa: Šogad janvārī izlasīju Latvijas bibliotēku portālā ziņu par  interneta konkursu "Dodies uz savu bibliotēku un laimē datoru!", kuru kopīgi rīkoja Lursoft IT un valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas". Man vienmēr paticis piedalīties dažādos konkursos, un arī šoreiz nolēmu aktīvi iesaistīties.
Konkursos piedalīties mudina ne tikai azarts, bet arī vērtīgās balvas. Bibliotekāru mazās algas liek mums rīkoties un domāt, kā piesaistīt papildus finansējumu. Tikai piedaloties konkursos un rakstot dažādus projektus, mēs varam gūt starptautisku pieredzi bibliotēku nozarē un apmeklēt bibliotēkas ārzemēs.
Vai jūsu lasītājiem Lursoft laikrakstu datu bāze, kurā bija jāmeklē atbildes, bija jau zināms resurss, vai arī tas bija kas pilnīgi jauns? Kādus vēl elektroniskos resursus jūsu bibliotēka abonē, un vai lasītāji tos izmanto pietiekoši aktīvi?
Ilze Putniņa: Pagājušajā gadā, kad sāku šeit strādāt, bibliotēka saviem lasītājiem piedāvāja tikai vienu – Normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) datubāzi. Tā kā 10 gadus iepriekšējā darba vietā izmantoju vairākas datubāzes internetā latviešu, krievu un angļu valodā, tad arī tagad man šī vajadzība pēc elektroniskajiem resursiem nemazinājās. Rezultātā 2007. gadā Limbažu Bērnu bibliotēka noslēdza līgumu ar v/a Kultūras informācijas sistēmas par Lursoft laikrakstu bibliotēkas un letonika.lv abonēšanu. Turklāt projekta laikā bibliotēkām tiek piedāvāta iespēja zināmu laika periodu izmēģināt elektroniskās datu bāzes bez maksas. Mēs to arī izmantojam, un 2007. gadā bibliotēkas lasītāji varēja iepazīties ar EBSCO dažādu nozaru datubāzu paketi, Britannica Online enciklopēdiju internetā, LR un ES normatīvo aktu datubāzi e-likumi.lv u.c. resursiem.
Datu bāzes izmanto skolēni, rakstot projektus, studenti un pedagogi – gan meklējot materiālus pedagoģiskajā darbā, gan izstrādājot pētnieciskos un studiju darbus. Taču šī lasītāju daļa, kas aktīvi meklē informāciju elektroniskajā resursā, ir vēl salīdzinoši neliela, tādēļ konkursi un akcijas, kas papildus mudina izmantot bibliotēkā pieejamos resursus, ir ļoti noderīgi. Tie īpaši motivē gan bibliotekāru, gan lasītāju.
Šajā konkursā jūsu bibliotēka piesaistīja tiešām lielu skaitu lasītāju, un arī par jums kā labākajām bibliotekārēm nobalsoja daudzi. Ir skaidrs, ka nevar nevienu piespiest uzrakstīt "mana bibliotekāre ir labākā", it īpaši jau neatkarīgos mūsdienu jauniešus. Kā jums izdevās iesaistīt tik daudz lasītājus? Atklājiet savu veiksmes formulu – no tās droši vien citi bibliotekāri varētu pamācīties, kā strādāt ar lasītāju.
Ilze Putniņa: Šādu akciju veiksmīgā norisē uz vietas bibliotēkā un lasītāju informācijas prasmju apgūšanā svarīga ir bibliotēkas darbinieku iniciatīva. Ļoti daudz ir atkarīgs tieši no vietējā bibliotekāra, vai konkurss būs noderīgs un lietderīgs, lai iepazīstinātu lasītājus ar konkrēto elektroniskās informācijas avotu. Ja bibliotekārs ir ieinteresēts, viņš šādas akcijas izmantos kā iespēju bibliotekārā darba pilnveidošanai. Lursoft konkursa laikā organizējām bibliotekārās stundas, kurās tika intensīvi apgūti elektroniskie resursi. Mācījām skolēniem meklēt atbildes uz konkursā uzdotajiem jautājumiem un nosūtīt vēstules konkursa organizētājiem. Apmācības galvenais mērķis bija sagatavot bibliotēkas lietotāju patstāvīgai, ātrai un efektīvai nepieciešamās informācijas iegūšanai, un Lursoft konkurss bija lielisks palīglīdzeklis šī uzdevuma veikšanai.
 
Inese Ezeriņa: Nenoliedzami, ka mūsu panākumu pamatā ir ilglaicīgas sadarbības rezultāts. Mans galvenais darba pienākums ir organizēt lasīšanas veicināšanas pasākumus dažāda vecuma lasītāju grupām. Vidēji reizi mēnesī bibliotēkā notiek tikšanās ar kādu interesantu cilvēku – rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku, mūziķi utt. Ceturto gadu šie pasākumi notiek ar KKF atbalstu, piedaloties Starpnozares projektos. Regulāri piedalāmies dažādos konkursos un projektos – Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumos, "Bērnu žūrijā", "Plašā apvāršņa" un "Jauno literatūras talantu" konkursos, piedalījāmies Andersena pasaku stāstnieku un ilustratoru konkursos, Dānijas Kultūras institūta organizētajā konkursā "Pasakas par bērnu dzīvi", Minhauzena stāstu konkursā u.c. Mūsu lasītāji ir pieraduši pie aktivitātēm bibliotēkā, un ir izveidojies lasītāju loks, kas seko mūsu piedāvājumiem un tos atbalsta. Informējam arī rajona latviešu valodas un literatūras skolotājus un skolu bibliotekārus par jaunumiem bērnu literatūrā, Bērnu žūriju u.c. Mums ir izveidojusies laba kopdarbība – tas arī, galvenokārt, ir pamatā tam, ka varējām tik daudz lasītāju iesaistīt konkursā.
Mēs ne tikai uzrunājām katru lasītāju, kas ienāca bibliotēkā, bet arī gājām uz skolām, stāstījām. Protams, ka informācija par konkursu bija izvietota arī masu saziņas līdzekļos – bibliotēkas mājaslapā un blogā, rajona laikrakstā, tomēr lielāks efekts vienmēr ir tiešajam kontaktam – sarunai ar katru lasītāju.
 
Jūs balvā saņēmāt ceļojumu uz Aleksandrijas bibliotēku. Droši vien šāda nozīmīga balva un jūsu pieredze, ka tādu ir iespējams izcīnīt, iedvesmos arī citus bibliotekārus piedalīties turpmākajos konkursos. Vai šis brauciens jums bija nozīmīgs arī profesionāli? Varbūt Ēģiptes bibliotēku iespaidi dos jums radošus impulsus jūs darbā?
Ilze Putniņa: Šobrīd bibliotēku sistēmā daudzas lietas mainās un ļoti strauji attīstās. Līdzi mainīties spējīgām jābūt arī bibliotekāra zināšanām. Tas, vai piedalīties konkursos un censties uzvarēt tajos, tomēr ir katra paša ziņā, bet man šī pieredze vienmēr bijusi pozitīva, arī tad, ja galvenā balva netiek iegūta. Un Aleksandrijas bibliotēkas apmeklējums nenoliedzami veicināja manu personības izaugsmi un palielināja manu kompetences līmeni.
Ar Latvijas Republikas vēstniecības Ēģiptē atbalstu mums bija sarunāta profesionāla tikšanās, tādējādi guvām lielisku iespēju redzēt dažādas bibliotēkas telpas, uzzināt par informācijas tehnoloģijām un apkalpošanas kultūru. Mēs vērojām bibliotekāros procesus, kurus veica informācijas speciālisti, klausījāmies bibliotekāru stāstījumos un salīdzinājām ar savu pieredzi. Daudzās jomās esam tikai jauna ceļa sākumā. Tā, piemēram, multimediju kolekciju izveide mūsu bibliotēkā ir tikai veidošanas sākumposmā. Turpretī Ēģiptes bibliotēkās intensīvi izmanto audiovizuālos materiālus, bērni un jaunieši skatās video, multfilmas, klausās mūzikas diskus. Bibliotēka ir plašās un gaišās telpās, ar krāsainiem un spilgtiem bērnu zīmējumiem. Mazākajiem pieejamas rotaļlietas, atbilstošas mēbeles. Arī bibliotēku mājaslapas lasāmas angļu valodā, kas Latvijā nav īpaši izplatīts pakalpojums publisko bibliotēku sektorā. Taču, lai veidotu starptautisko sadarbību, mums ir jāprot pastāstīt par sevi arī citu tautu pārstāvjiem.
Kā jaunatklāsme manā profesionālajā izaugsmē bija Aleksandrijas bibliotēkas Interneta arhīvs, kas pieejams tīmekļa vietnē http://archive.bibalex.org Tajā izveidota kolekcija, kurā glabājas ziņas par apmeklētajām mājaslapām no 1996. gada līdz šodienai. Arhīva apjoms – 1,5 petabaiti un dati glabājas 880 datoros. Meklējot ziņas par mājaslapām, lasītājs var apskatīt savas mīļākās tīmekļa vietnes attēlu un to, kā tā izskatījās pirms vairākiem gadiem.
Kāds būtu jūsu kā Latvijas labākās bibliotekāres padoms vai novēlējums citiem bibliotekāriem?
Ilze Putniņa: Bibliotekārs ir bibliotēkas tēla veidotājs. To var panākt, cenšoties gūt sabiedrības atbalstu, informējot to. Veids, kā to izdarīt, ir aktīvi sakari ar plašsaziņas līdzekļiem, iesaistīšanās pasākumos un konkursos, bibliotēkas pakalpojumu popularizēšana. Bibliotekāram ir jāprot stāstīt veiksmes stāstus! Taču visbūtiskāk ir rūpēties par sabiedriskajām attiecībām savā bibliotēkā uz vietas. Turklāt tas ir jādara katru reizi, kad apmeklētājs ienāk bibliotēkā – sistemātiski un regulāri, jo viņu apmānīt nevar.
Ir jāprot sniegt informāciju tā, lai komunikācijas iznākums būtu pozitīvs, jo katram cilvēkam ir sava unikāla uztvere un katram ir jāatrod sava pieeja. To vislabāk izdarīt, ja mēs spējam sevi iedomāties otra cilvēka vietā un respektēt viņa viedokli. Bibliotekāram jābūt pozitīvi noskaņotam, ieinteresētam un jācenšas palīdzēt tad, kad tas ir nepieciešams.
"Mēs strādājam daudz, taču izdarām maz," saka pārskata "Cilvēkkapitāls: Mans zelts ir mana tauta?" redaktore, Latvijas Universitātes socioloģijas profesore Aija Zobena. Manuprāt, arī bibliotekāriem ir jāpēta, jāanalizē paveiktais pēc būtības un jāsaprot, vai tas, kas tiek darīts, patiešām lasītājiem ir vajadzīgs. Arī Limbažu Bērnu bibliotēkā šajā jomā ir vēl daudz darāmā. Bibliotekāriem jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem, pārmaiņām, jāizjūt problēmsituācijas un jārisina tās. Aktīvs prāts, ieinteresētība, tolerance un humora izjūta ir bibliotekāra sabiedrotie. Taču pats galvenais – profesionālisms. Bez speciālajām zināšanām bibliotēku nozarē nav iespējams sniegt kvalitatīvus pakalpojumus lasītājiem. Turklāt šeit ir jādomā arī saistībā ar mūžizglītību. 
 
 
Attēlā: Inese Ezeriņa (no kreisās), Latvijas radio žurnāliste Laima Slava un Ilze Putniņa pie ieejas Aleksandrijas bibliotēkas Jauniešu nodaļā.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Ilma Birzniece
Izglītība un Kultūra (26. jūnijs, 2008)