Viņa sacīja, ka Latvijā turpina augt pieprasījums pēc e–grāmatām, un to piedāvājums paplašinās. “Visās lielākajās izdevniecībās jaunākās grāmatas iznāk paralēli drukātā un elektroniskā veidā,” sacīja Punka, piebilstot, ka latviešu valodā ir gana liela elektronisko grāmatu izvēle. Viņa pieļāva, ka elektronisko grāmatu skaits latviešu valodā pieaug straujāk nekā drukāto grāmatu skaits. Tas saistīts ar to, ka tiek digitalizētas jau iepriekš izdotās grāmatas, kurām autortiesības ir spēkā. Paralēli elektroniskie izdevumi tie veidoti arī jaunajām grāmatām.

 

Punka sacīja, ka pasaulē pieprasījuma pieaugums pēc e–grāmatām ir vēl straujāks nekā Latvijā. Tajā pašā laikā nav tādu cilvēku, kas lasa grāmatas tikai un vienīgi elektroniski. Nereti cilvēki variē ar grāmatu veidiem atkarībā no tā, kur un kā viņiem ir nepieciešamība grāmatas lasīt.

Vienlaikus viņa norādīja, ka sabiedrībā diezgan daudz un nopietni būtu jādomā par cilvēku izglītošanu autortiesību jomā. Joprojām nav izpratnes, ka ne viss digitāli pieejamais ir legāls.

 

“Jāsaprot, ka tieši tāpat kā drukātām grāmatām, arī elektroniskām grāmatām ir ar to veidošanu, autortiesībām un uzturēšanu saistītas izmaksas. Kā zināms, arī tehnoloģijas nav pašas lētākās, tāpēc būtu jāsaprot, ka par šiem pakalpojumiem un iespēju lasīt elektroniski ir jāmaksā,” teica Punka, piebilstot, ka nereti Latvijas sabiedrībā trūkst izpratnes par šo jautājumu.

 

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija dibināta 1993.gadā. Pašlaik asociācijā apvienojušies 30 biedru – profesionāli izdevēji, kas laiž klajā nepilnu pusi no Latvijā izdoto grāmatu kopskaita un no gada kopējā grāmatu metiena.