Krievu avangarda fenomenu pilntiesīgi var nosaukt par vienu no XX gadsimta mākslas mīklām. Šī parādība attiecas uz vienu no visvētrainākajiem un aizraujošākajiem periodiem Krievijas kultūras vēsturē: radikālas, novatoriskas plūsmas ienāca krievu mākslā pirmskara (1907.-1914.) gados un sasniedza savu plaukumu pirmajā pēcrevolūcijas desmitgadē. Avangarda māksla ir pārdzīvojusi noteiktu evolūciju – iesākumā avangardistu mākslas darbi pārsteidza publiku, izsauca kritiku un nepatiku, bet vēlāk, pēc 1917. gada, kļuva par dominējošiem padomju Krievijas kultūrā. Avangarda māksla ilgu laiku atradās zem aizlieguma un no jauna atklāta pārkārtošanas laikā (perestroijkas laiks), mūsdienās bauda popularitāti un saņem pelnītu uzmanību no pētniekiem un visas pasaules skatītājiem.
Avangards jeb "kreisā māksla" XX gs sākumā aptvēra gandrīz visas kultūras sfēras – tēlotāja mākslu, dzeju un teātri, kinematogrāfiju un masas kultūras objektus, arhitektūru un pat izveidoja mākslas elites dzīves veidu. Izstāde "Krievu avangards" pārstāv tikai nelielu daļu no šīs interesantās kultūras parādības, kas atradusi savu auglīgu un veiksmīgu īstenošanu grafiskajā mākslā. Dotās ekspozīcijas uzdevums ir nodemonstrēt labākos iespiedgrafikas mākslas darbu paraugus no 1910. gadu vidus – 1930. gadu sākumam no Krievijas Valsts bibliotēkas krājumiem (Maskava) un ietver sevī plakātus, grāmatu vākus, ekslibrus, atklātnes un mazās grafikas formas mākslas darbus.
Par avangarda pirmsākumiem priekšstatu dod O. Rozanovas grāmata "Karš" (1914) – futūristiskas grāmatas paraugs. Uz to pašu laiku attiecas "??????????? ?????" izdevumi Pirmā pasaules kara periodā, kuriem zīmējumus radīja V. Majakovskijs, K. Maļevičs un citi. Tāpat neapšaubāmu interesi rada litogrāfijas izdotas atklātņu veidā 1912. gadā pēc dzejnieka-futūrista A. Kručeniha iniciatīvas, kurš sadarbojās ar tādiem pasaulslaveniem avangarda māksliniekiem kā M. Larinovs, N. Gončarova, V. Taļins.
Pēcrevolūcijas periodā par spēcīgu vizuālu politiskās aģitācijas, lietišķās informācijas un izglītošanas darba līdzekli kļuva plakāti. Krievu avangarda māksliniekiem, kuri vēlējās piedalīties pasaules pārveidošanā, šī māksla piedāvāja plašas iespējas praktiskajā darbībā un radošajos eksperimentos. Suprēmatizms un kubofutūrisms  maz attiecās uz politiskajiem plakātiem, kaut arī daži šāda veida mākslas darbi kļuva par savdabīgu žanra klasiku (piemēram, L. Lisičkova plakāts "Ar sarkanu ķīli sit baltos"). Plakātu mākslas stils pilnībā, it īpaši reklāmā, noteica konstruktīvisma mākslinieku daiļradi, un, vispirms, – V. Majakovska, A. Rodčenko, A. Lovinski. Ekspozīcijā ietvertas dažas no viņu slavenajām reklāmas lapām izdevniecībām "???????????" un "???".
Īpašu vietu mākslas grafikā 20. gados ieņēma kino reklāma. Mākslinieki, iedvesmoti no S. Ezenšteina un L. Kulešova montāžas filmu jaunajām idejām, ieviesa grafikas tēlainā valodā izteiksmīgas kinomākslas iespējas. Par šī procesa līderiem kļuva brāļi V. Stenbergs un G. Stenbergs. Viņu un viņu kolēģu N. Prusakova, S. Semjonova-Menesa, A. Naumova un citu darbi noteica plakātu mākslas stilu 20. gadu otrajā pusē un kļuva par orientieri nākamo paaudžu meistariem, ko apliecina pat nedaudzie izstādītie darbi.
20. gadu beigās un 30. gadu pirmajā pusē priekšējās pozīcijas mākslinieciskās aģitācijas mākslā iekaro fotomontāžas plakāts, pateicoties ideologam – teorētiķim G. Klucim. Šī lieliskā meistara dzimtenē tiek demonstrēti viņa laikabiedru un līdzgaitnieku maskaviešu N. Pinusa un V. Giceviča un ļeņingradieša D. Bulanova mazāk pazīstamie darbi.
1920. gadi, "kultūras revolūcijas" apņemti, atklāja plašu darbības lauku dažādu stilistisko virzienu māksliniekiem, bet par noteicošo kļuva konstruktīvisms. Šajos gados PSRS pārdzīvoja īstu grāmatu izdošanas bumu. Jauno virzienu mākslinieki aktīvi izmantoja avangarda paņēmienus arī grāmatu noformēšanā, kas visspilgtāk izpaudās grāmatu vākos. O. Rozanovas un viņas kolēģu "avangarda amazoņu" V. Stepanovas un L. Popovas darbība 20. gados iezīmēja konstruktīvistu L. Lisičenko un A. Rodčenko grāmatu grafikas mākslas attīstību.
Ekspozīcijā izstādīti vairāk nekā 30 grāmatu vāki. Šie paraugi atspoguļo daudzveidību un atjautību darbā ar zīmētajiem, tipogrāfiskajiem rakstiem un burtenes elementiem. Mākslinieki drosmīgi apvienoja krāsainas plaknes un plānas zīmējuma līnijas, fotogrāfijas dokumentalitāti un simboliku, padarīja redzamas atsevišķa burta slēptās estētiskās iespējas. Talantīgi meistari izmantoja daudzus oriģinālus paņēmienus, lai vāks kļūtu par grāmatas "seju", izteiktu tās žanru un saturu, pārvēstu to par iespaidīgu reklāmu katram literāram darbam. Grāmatu vāku veidošanā piedalījās izcilākie krievu avangarda pārstāvji – A. Rodčenko un L. Lisickis, akcidences meistars S.Telingaters; savas pēdas šajā mākslas darbā atstāja N. Iļins, B. Titovs un N. Aļtmans (vesela mākslinieku plejāde) no kuriem daudzi vienlaicīgi strādāja dažādos poligrāfijas žanros – gan plakātā, gan mazajās formās: etiķetēs, izdevniecību zīmēs un ekslibros.
Īpaši interesanta ir ekspozīcijas daļa, kurā atspoguļota neliela ekslibru izlase. Šīs "mazās formas" ir maz pazīstamas plašai publikai, tajā pat laikā spilgti atspoguļo žanra īpatnības, īsteno tajā stājgrafikas, plakāta un grāmatu noformēšanas izteiksmes līdzekļus. Eksponātu starpā var redzēt vienu no retākajiem "mazās" konstruktīvistiskās grafikas paraugiem – K. Maleviča mācekļa S. Čašņika darba ekslibri un N. Aļtmana unikālu grāmatas zīmi ar fotomontāžas elementiem.
Pēdējo divu desmitgažu laikā Krievijas Valsts bibliotēka piedalījās vairākās izstādēs, kuras bija veltītas krievu avangardiem un kuras pagāja ar lieliem panākumiem Krievijā un Rietumeiropas valstīs. Daudzi krievu avangarda mākslas darbi ir plaši pazīstami un ir kļuvuši par klasiku. Neskatoties uz to, šajā izstādē ir daži atklājumi – eksponāti, kuri nav pazīstami plašai auditorijai. Ekspozīcija ir unikāla arī ar to, ka piedāvātie eksponāti no Krievijas Valsts bibliotēkas fondiem Latvijas Republikā tiek demonstrēti pirmo reizi. 
 
Izstāde skatāma līdz 2008. gada 16. augustam.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Baiba Prikule
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Publicitātes nodaļas galvenā bibliotekāre
Tālr.: 67287459