Šī gada Ziemeļvalstu literatūras nedēļas „Krēslas stundu” turpinājām ar 2018. gadā izdoto ziemeļvalstu autoru darbu apskatu. Mums, bibliotekārēm bija liels prieks uzzināt, ka ziemeļvalstu literatūra tiek aizrautīgi lasīta un sagatavošanās procesā bibliotēkā nebija neviena no 2018. gadā izdotajiem daiļdarbiem. Tas nozīmē, ka šai literatūrai ir liela vērtība mūsu lasītāju vidū. Atsevišķi jāpiemin grāmata uz kuru jau izveidojusies lasītāju rinda. Tā ir zviedru autores Martinas Hāges grāmata par cilvēku likteņiem „Uz mūžu. Līdz sestdienai”.  Ar labu vārdu pieminējām arī otru zviedru rakstnieku – Frēdriku Bakmanu, kurš ar saviem romāniem „Vīrs, vārdā Ūve” un „Omce sūta sveicienus un atvainojas” jau iekarojis Ulbrokas bibliotēkas lasītāju sirdis. Šogad izdota un bibliotēkā lasāma viņa grāmata „Te bija Brita Marija”. Jāpiemin arī populārās grāmatas „Smillas jaunkundzes sniega izjūta” autoru Pēteru Hēgu un viņa šīgada latviski izdoto grāmatu „Ziloņkopēju bērni”. Starp šogad izdotajām grāmatām pie mums pieejami arī vairāki kriminālromāni, kuriem piemīt tikai Ziemeļvalstīm raksturīgā literārā pieeja un šarms.

 

Vakara turpinājumā neliels ieskats tajā, kas par vārdu „Varonis” sakāms enciklopēdijām. Kā rakstīts „Latviešu valodas vārdnīcā” varonis ir „varonīgs cilvēks; cilvēks, kas parādījis varonību; detalizēts tēls mākslas darbā; cilvēks, kas ar kaut ko izceļas, piesaista sev sabiedrības uzmanību”. Jāpiemin, ka tautas pasakās un dažādos citos daiļdarbos varonis ir arī cilvēks, kurš sākotnēji šķiet nevarīgs vai nesvarīgs. Te varam pieminēt pasakas „Sprīdītis”, „Trešais tēva dēls”, arī Raiņa lugu „Jāzeps un viņa brāļi” un Annas Brigaderes lugu „Maija un Paija”. Bet viens no galvenākajiem varoņiem latviešiem, protams ir „Lāčplēsis”. Varoņi nav tikai uzvarētāji spēkavīri. Varoņi ziemeļvalstu literatūrā ir arī Līsbete Salandere no Stīga Lārsona grāmatu sērijas „Meitene ar pūķa tetovējumu, Harijs Hols no Jū Nesbē kriminālromāniem, Gerda pasakā „Sniega karaliene”, Lindgrēnes „Pepija Garzeķe”, „Ronja laupītāja meita” un „Brāļi Lauvassirdis” un daudzi citi grāmatu izcilnieki.

 

Bet atgriežoties pie pašas „Krēslas stundas”, jau minējām, ka šogad tā norisinās „Ziemeļvalstu literatūras nedēļā”, nevis kā iepriekšējos gados – „Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā”. Ulbrokas bibliotēkā uz šo pasākumu sanācām jau 14 reizi, bet pasaulē tā norisinājusies 22 gadus un Latvijas „Krēslas stunda” ir tikai par gadu jaunāka. Tā notika 21 reizi. Šogad tika lasīti autora Einara Maura Gudmundsona darba „Islandes karaļi” fragmenti. E.M. Gudmundsons mums pazīstams pēc grāmatas „Visuma eņģeļi”, kuru lasīšanai varat paņemt no bibliotēkas 821 plaukta, kurā rindojas daudzas citas interesantas grāmatas no portugāļu, holandiešu, brazīliešu, igauņu, indiešu un citu tautu autoru radītā.

 

Savukārt Gudmundsona „Islandes karaļi” vēsta par izdomāto Knudsenu dzimtu, kuri dzīvo nelielajā zvejnieku pilsētiņā Tangavīkā. Katru gadu novembrī godinām Latvijas varoņus, bet ik gadus šajā mēnesī arī bibliotēkā kāds kļūst par varoni, jo izlasīt attiecīgā gada literāro fragmentu nav joka lieta. Paldies visiem – novadniekiem un viesiem, kuri uzdrošinājušies lasīt šo literāro darbu fragmentus līdz šim!  Šī gada varoņi –  „Krēslas stundas” lasāmā darba fragmenta lasītāji bija Latvijas Radio personības, folkloras speciālisti Iveta un Vidvuds Medeņi. Kā jau žurnālistiem, abiem lasītājiem bija izteiksmīgas, labi nostādītas un skaļas balsis, kas ļāva koncentrēties uz lasītā teksta jēgu. Teksts stāsta par Knudsenu dzimtas varoņiem – vietējiem zvejniekiem, kā arī citiem varonīgiem Tangavīkas iedzīvotājiem, kurus varētu saukt par ikdienas varoņiem. Mūsu viesi arī nedaudz pievērsās varonības tēmai folklorā, bet visinteresantākā bija viņu sagatavotā viktorīna. „Kastaņu” un „Sprīdīšu” komandas centās atminēt vai folkloristu jautājums vai citāts atbilst patiesībai – vai tomēr nē. Iznākums bija GANDRĪZ neizšķirts! Piedalījās arī bibliotekāres un priecājās par pasākuma apmeklētāju entuziasmu un izdomu. Vakars tika pavadīts enerģiski un ar humora elementiem. Arī no bibliotēkas puses piedāvājām nelielu viktorīnu, kas nedaudz citādā izskatā, bet joprojām ar jautājumiem par Ziemeļvalstīm, varētu kļūt par ikgadēju tradīciju.

 

Noslēgumā aicinām padomāt par to vai arī mūsu novadā, dzimtā, ģimenē ir savi varoņi. Un varbūt mēs katrs varam sevi paslavēt par ikdienā izrādīto drosmi!

Pateicamies par atsaucību un atzinīgiem vārdiem, apmeklējot un piedaloties notiekošajā.