Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), kuras ietver patentus, preču zīmes, dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī autortiesības un blakustiesības (kas attiecas uz izpildītājiem, producentiem un raidorganizācijām), eksistē jau vairākus gadsimtus. Bieži vien, mums pašiem to neapzinoties, tās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.
Patenti. Komisija jau aprīlī iesniedza priekšlikumus vienotas patentaizsardzības izveidošanai, izmantojot ciešāku sadarbību (sk. IP/11/470). Vienlaikus turpinās darbs ar priekšlikumiem par vienotas un specializētas patentu tiesas izveidi tradicionālajiem Eiropas patentiem un arī plānotajiem vienota spēka Eiropas patentiem. Tas ievērojami samazinātu gan tiesvedības izmaksas, gan laiku, kas vajadzīgs, lai atrisinātu patenttiesību strīdus. Turklāt tas palielinātu tiesisko noteiktību uzņēmējiem.
Preču zīmes. Lai gan preču zīmju reģistrācija ES dalībvalstīs ir harmonizēta jau gandrīz 20 gadus un pirms 15 gadiem tika izveidota Kopienas preču zīme, arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc modernākām, efektīvākām un saskaņotākām reģistrācijas sistēmām. Komisija 2011. gadā plāno iesniegt priekšlikumus, lai modernizētu preču zīmju sistēmu gan ES, gan valstu līmenī un pielāgotu to Interneta laikmeta vajadzībām.
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN). ĢIN veido saikni starp preces kvalitāti un tās ģeogrāfisko izcelsmi. Taču pašlaik ES līmenī nav izveidota sistēma nelauksaimniecisko produktu (piemēram, Karrāras marmora vai Zolingenes nažu) aizsardzībai ar ĢIN. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Tādēļ 2011. un 2012. gadā Komisija veiks dalībvalstu tiesiskā regulējuma padziļinātu analīzi un novērtēs nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzības iespējamo ekonomisko ietekmi. Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultāta, tiem varētu sekot tiesību aktu priekšlikumi.
Daudzteritoriāla autortiesību licencēšana. Lai gan autortiesību materiālās darbības joma lielākoties ir harmonizēta, tiesības joprojām tiek licencētas katrā valstī atsevišķi. Ņemot vērā digitālo vienoto tirgu, autortiesību licencēšanas modernizēšana un ienākumu sadale ir galvenās problēmas, kas jārisina. 2011. gada 2. pusē Komisija iesniegs priekšlikumu izveidot tiesisko regulējumu efektīvam daudzteritoriālam autortiesību kolektīvam pārvaldījumam, jo sevišķi mūzikas sektorā. Tā noteiks arī kopīgos noteikumus attiecībā uz pārvaldījuma pārskatāmību un ienākumu sadalījumu. 2011. gada otrajā pusē Komisija uzsāks arī apspriešanos par dažādām problēmām saistībā ar audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē.
Digitālas bibliotēkas. Eiropas digitālo bibliotēku izveide, ar kuru palīdzību saglabā un izplata Eiropas bagāto kultūras un intelektuālo mantojumu, ir ārkārtīgi svarīga zināšanu ekonomikas attīstībai. Lai to veicinātu, Komisija šodien iesniegs arī tiesību akta priekšlikumu, kas ļaus digitalizēt un padarīt tiešsaistē pieejamus nezināmu autoru darbus (piemēram, grāmatas un avīžu vai žurnālu rakstus, kurus joprojām aizsargā autortiesības, bet kuru tiesību subjekti nav zināmi vai nav atrodami, lai varētu saņemt autortiesību atļauju), sk. MEMO/11/333. Vienlaicīgi Komisija plāno noslēgt Saprašanās memorandu ar bibliotēkām, izdevējiem, autoriem un autortiesību aģentūrām, lai sekmētu licencēšanu ar mērķi digitalizēt un padarīt pieejamas grāmatas, kuras vairs neizplata komerciāli.
