Konference bija veltīta pasaules dokumentārā mantojuma saglabāšanai, novērtējot šī mantojuma nozīmību vēstures izzināšanā un kultūras identitāšu daudzveidībā.

Konferences dalībniekiem bija iespēja apskatīt Latvijas dokumentārajam mantojumam veltītu izstādi – “UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” īstenošana Latvijā”. Izstāde organizēta Latvijas dalības UNESCO 20. gadadienas svinību ietvaros, un tajā bija iespēja iepazīties ar informāciju par dokumentāro mantojumu, kas iekļauts programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā un Latvijas nacionālajā reģistrā – Dainu skapi, Baltijas Ceļa organizēšanas un norises dokumentiem, Sibīrijā rakstītām vēstulēm uz bērza tāss, Ķeguma spēkstacijas būvniecības fiksāciju fotoattēlos, Raiņa un Aspazijas saraksti un Latvijas Centrālās Padomes Memorandu.

Latvijas dalība šāda līmeņa konferencē nodrošina iespēju darīt zināmu gan Latvijas vēsturisko pieredzi, gan Latvijas speciālistu pieredzi dokumentu saglabāšanā. UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 4. starptautiskajā konferencē Latviju pārstāvēja Aldis Pūtelis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves asistents, Meldra Usenko, Tautas frontes muzeja direktore, Inta Rudzīte, Latvijas Valsts arhīvu Centrālās mikrofoto-kopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorijas vadītāja, Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore, Ina Lastovecka, AS “Latvenergo” Enerģētikas muzeja direktore un Anita Vaivade, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Kultūras, komunikāciju un informācijas sektora vadītāja.

Konferences rīcības komitejā kā eksperts darbojās Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Starptautiskās ekspertu padomes eksperts un “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas vadītājs. Andra Vilka referāts tika nolasīts konferences diskusiju panelī – “Jaunas emocijas, seni dokumenti” (“New emotions, old documents (great historical events reconsidered; private individual histories brought out of oblivion)“). Referātā īpaša uzmanība bija veltīta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautajam dokumentārajam mantojumam, kas ļāvis izcelt emocionāli spēcīgas norises Latvijas vēsturē, apliecinot Latvijas valsts brīvības centienu atainojumu cilvēku personiskos dzīves stāstos.

Konferencē īpaša uzmanība tika veltīta pasaules dokumentārā mantojuma pieejamībai, tajā skaitā dokumentu digitalizācijas procesiem, informācijas tehnoloģiju straujajai maiņai un digitāli radītu dokumentu – digitālā mantojuma – saglabāšanai. Digitālā mantojuma jautājumiem 2012. gada rudenī tiks veltīta UNESCO rīkota plaša mēroga konference, kuras nodrošināšanā jau šobrīd iesaistītas arī pasaules lielākās informācijas tehnoloģiju kompānijas, kas nodrošina plaša satura pieejamību interneta vidē.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās UNESCO 1991. gadā. 1992. gadā ar likumu tika dibināta UNESCO LNK, bet 2010. gada 28. oktobrī tika pieņemts atjaunots likums par tās darbību. Atbilstoši šim likumam UNESCO LNK darbojas kā atvasināta publisko tiesību juridiska persona LR Ministru kabineta pārraudzībā, un tās mērķis ir stiprināt izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un informācijas lomu valsts un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, valstiskuma stiprināšanā, demokrātisko vērtību īstenošanā un nabadzības mazināšanā, kā arī sekmēt sabiedrības labklājību, tās locekļu līdztiesību un savstarpēju cieņu Latvijā. Galvenās UNESCO LNK funkcijas ir nodrošināt un koordinēt sekmīgu Latvijas dalību UNESCO; būt par informācijas, koordinācijas un sadarbības veidošanas centru Latvijā UNESCO darbības ietvaros; izstrādāt un apstiprināt rīcības plānus UNESCO programmu īstenošanai;