Šajā rakstā piedāvājam ieskatu piecu bibliotēkzinātnes speciālistu prognozēs, kuri uzstājās Amerikas bibliotēku asociācijas (ALA) organizētajā simpozijā (2020) par bibliotēku nākotnes tendencēm.

Roboti

Bojana Kima, Rodailendas Universitātes bibliotēkas tehnoloģiju speciāliste un asociētā profesore
(Bohyun Kim, chief technology officer and associate professor at University of Rhode Island Libraries)

Roboti vēl nav plaši izplatīti, taču tie jau tiek izmēģināti bibliotēkās. Piemēram, daudzas bibliotēkas izmanto robotizētu sistēmu krājuma glabāšanai un izsniegšanai. Roboti tiek izmantoti arī plauktu skenēšanai krājuma kārtojuma pārbaudei plauktos un veicot inventarizāciju. ASV bibliotēkas ir sākušas nodrošināt piekļuvi robotiem izglītības programmās, kas saistītas ar robotizāciju. Piemēram, Vestportas bibliotēka nodrošina apmācību ar diviem programmējamiem humanoīdiem NAO robotiem, bet Čikāgas publiskā bibliotēka izsniedz lietotājiem mazus, mobilus Finch robotus. Mākslīgā intelekta laboratorija Rodailendas Universitātes bibliotēkā rīko iknedēļas “robotu stundas”, kuru laikā studenti mācās kontrolēt un programmēt robotus.

Dažos bibliotēku darba aspektos, visticamāk, roboti būs noderīgāki nekā citos. Piemēram, bibliotēkas var izmantot sociālos robotus, lai sveiktu apmeklētājus un atbildētu uz vienkāršiem jautājumiem par to, kā, piemēram, aiziet uz klientu apkalpošanas centru. Pretorijas Universitātes bibliotēkā Dienvidāfrikā ir robots ar nosaukumu Libija (Libby), kurš jau veic šādus uzdevumus. Ar laiku roboti iegūs daudzveidīgākas funkcijas, piemēram, prasmi identificēt nepareizi plauktā novietotu grāmatu un novietot to pareizajā vietā. Roboti var palīdzēt arī uzziņu pieprasījumu sagatavošanā, īpaši vienkāršos jautājumos. Šie roboti var būt arī tiešsaistes tērzēšanas roboti. Oklahomas Universitātes bibliotēka eksperimentē ar Alexa – virtuālo Amazon asistentu, lai sniegtu pamatuzziņu pakalpojumus. Roboti varētu arī sniegt vienkāršus norādījumus lasītājiem, kā orientēties bibliotēkā. Bērnu bibliotekāri noteikti spētu novērtēt lasīšanas robotus.

Kad roboti nonāk saskarsmē ar bibliotēkas apmeklētājiem un darbiniekiem, bažas var radīt cilvēku drošība. Tomēr mijiedarbība ar robotiem var uzlabot šīs attiecības. Tā kā tehnoloģijas attīstās, ar laiku mājās, darbavietās un bibliotēkās, iespējams, ienāks sarežģītāki, daudzpusīgāki un pilnībā autonomi roboti. Neviens šobrīd nevar prognozēt, kā plaša robotu ieviešana mūs ietekmēs, bet nākotne noteikti radīs vēl daudz citu jautājumu.

Ilgtspējība

Metjū Bolemens, Hopogas publiskās bibliotēkas izpilddirektors
(Matthew Bollerman, chief executive officer of Hauppauge Public Library)

Iedomājieties, ka visā pasaulē okeānu un jūru krasti un citi zemes apvidi tiek izpostīti un appludināti. Ir apdraudēti visi pārtikas nodrošināšanas aspekti, t. sk. piekļuve pārtikai un tās cena. Plosās pilsoņu kari un vardarbība, kuru veicina nabadzības pieaugums un citi ekonomiskie satricinājumi. Izklausās pēc šausmu filmas scenārija? Tās ir prognozes no ANO Starpvaldību padomes klimata pārmaiņu jomā (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) jaunākā ziņojuma. Vai bibliotēkas var palīdzēt mazināt šādu apokalipses ainu iespējamību? Ziņojumā norādīts, ka vietējās partnerības veidošana, dažādības atzīšana un novērtēšana un visu sabiedrības balsu sadzirdēšana ir atslēga, lai izdzīvotu pašu radītajā klimatā. Tāda nostāja pilnībā atbilst mūsu institūciju vērtībām, vēsturei un misijai. Konkrētiem risinājumiem būs nepieciešami lēmumi, centieni un koordinācija vietējā līmenī. Pagājušajā gadā ALA kā galveno vērtību pieņēma ilgtspējību. Nozares speciālisti spriež, kā iemiesot šo vērtību, un bibliotekāru skolas apsver iespēju integrēt ilgtspējību savās mācību programmās.

Lēmuma pieņemšanas gaitā uzdodot sev trīs jautājumus – Vai tas ir videi draudzīgs? Vai tas ir ekonomiski pamatots? Vai tas ir sociāli taisnīgs? – mēs varam pārliecināties, ka mēs palīdzam mūsu kopienām. Bibliotēkām jāizmanto šī “trīskāršā līmeņa” sistēma, lai pieņemtu lēmumus par darbībām un pakalpojumiem. Ilgtspējīgu bibliotēku iniciatīvas piedāvā instrumentus bibliotēku darbiniekiem, kā dokumentēt progresu daudzu vides, sociālo un fiskālo mērķu sasniegšanā. Piemēram, Lindenhērstas Memoriālajā bibliotēkā (Lindenhurst Memorial Library), kas ir viena no pirmajām bibliotēkām, kas ieguvusi ilgtspējīgas attīstības sertifikātu, bibliotēkas darbinieki vairākos veidos ir apņēmušies sasniegt trīskāršo vērtību: bibliotēkai ir paredzēts uzstādīt saules paneļu bloku, autostāvvietā izvietot elektrisko transportlīdzekļu lādētājus un bibliotēkas ēkas, zālienu un dārza uzkopšanai izmantot ekoloģiskus tīrīšanas līdzekļus.

Virtuālā realitāte

Felicija A. Smita, Stenforda Universitātes bibliotēkas Paloalto filiāles mācību un sadarbības vadītāja
(Felicia A. Smith, head of learning and outreach at Stanford University Libraries in Palo Alto, California)

Virtuālajai realitātei ir potenciāls mainīt bibliotēku piedāvājumu. Kā? Izmantojot reālās dzīves scenārijus, lai parādītu studentiem, kā viņi jau tagad ikdienā izmanto informācijas prasmes. Tradicionālās informācijpratības nodarbības ir balstītas uz lekcijām, bet virtuālā realitāte nodrošina aktīvāku studentu iesaistīšanos. Piemēram, students var piedalīties uz reāliem piemēriem balstītā nodarbībā, kurā viņam lūdz izvēlēties drošāko rīcības scenāriju situācijā, kad svešinieks uz ielas piedāvā uzcienāties ar atvērtu dzērienu, vai iejusties neatliekamās palīdzības pacienta lomā, kad medmāsa viņu mudina norīt tabletes. Šādi situāciju modeļi liek studentiem kritiski izvērtēt iesaistīto personu uzticamību. Nākamajā reizē studentiem tiek parādīts uzdevums, kurā viņiem jāizvēlas, kas ir ticamāks: anonīms ieraksts internetā vai recenzēts raksts no zinātniskā žurnāla. Diemžēl virtuālās realitātes satura izstrādes un ražošanas izmaksas ir augstas – no 44 000 līdz 79 000 vai pat līdz 500 000 ASV dolāru. Turklāt trūkst pētījumu par virtuālās realitātes izmantošanu akadēmisko bibliotēku darbā un mācību semināros (workshops). Ir grūti parādīt, cik efektīva varētu būt virtuāla vai ar atsevišķiem simulācijas elementiem papildināta nodarbība. Šīs grūtības galvenokārt izriet no pētījumu trūkuma, jo šīs tehnoloģijas ir salīdzinoši jaunas. Tomēr ziņojumos par interaktīvo datorspēļu un simulāciju ietekmi ir atklāta statistiski nozīmīga pozitīva ietekme uz mācību rezultātiem.

Datu nedrošums

Elīza Rodrigesa, Sanfrancisko Universitātes bibliotēkas sistēmbibliotekāra asistente
(Elisa Rodrigues, systems library assistant at University of San Francisco)

Ikvienam regulāri jāpārvērtē savas attiecības ar tehnoloģijām. Par mums pastāvīgi tiek vākti dati; vismodernāko tehnoloģiju uzraudzība un mārketinga izpēte atrodas nemitīgā attīstībā, radot iespaidu par sevi kā par jautrām rotaļlietām un ērtiem rīkiem. Kompāniju apvienošanās, kā arī konkurences un normatīvo aktu trūkums ir izveidojis ļoti šauru tirgu ar brīvi traktējamu un neatbilstošu lietotāju datu privātuma standartu. Tas attiecas gan uz lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, gan uz mazākiem uzņēmumiem, piemēram, bibliotēku tehnoloģiju piegādātājiem.

Datu privātuma pārkāpumi visspēcīgāk ietekmē ekonomiski un sociāli nelabvēlīgas iedzīvotāju grupas. Protams, ļaunprātīgi nodarījumi, piemēram, identitātes zādzība, būs sāpīgi ikvienam, bet tādiem cilvēkiem, kuriem ir zemāki ienākumi, trūks līdzekļu, lai varētu cīnīties ar sekām. Turklāt personisko un uzvedības datu kopas, kuras savākuši trešo personu tehnoloģiju uzņēmumi, bieži tiek uzskatītas par precēm. Nepareiza datu kopu izmantošana var vēl vairāk veicināt diskrimināciju, kas turpina ietekmēt atstumtās grupas. To mēs redzam, kad dati par noziegumiem un kārtības nodrošināšanu tiek bez konteksta publicēti atvērto datu portālos. Šajos skaitļos nostiprinātā neobjektīvā prakse radījusi situāciju, kas šodien ļauj pārmērīgi kontrolēt citu rasu kopienas un pastāvīgi nostādīt to neizdevīgākā situācijā.

Tā kā bibliotēkas cenšas uzlabot savus pakalpojumus, tās var izjust spiedienu uzkrāt datus dažādām vajadzībām. Tomēr lietotāju datu apstrāde ir kritiski jāizvērtē. Datu ievākšana var radīt risku lietotāju privātumam, padarot personas identificējamas. Lai aizsargātu savus lietotājus, bibliotēkām jānodrošina ētiska datu apstrāde, t. sk. droša glabāšana un anonimizācija. Pretējā gadījumā jāapsver iespēja vispār nevākt datus par apmeklētājiem. Patlaban dati tiek nepārtraukti kompromitēti. Aizvien biežāk tiek novēroti hakeru uzbrukumi valsts pārvaldes sistēmām, arī bibliotēkām, un tiek uzlauztas pat lielo korporāciju datorsistēmas. Jā, tehnoloģijas mūs saista ar cilvēkiem un resursiem, bet vienlaikus tās rada zināmu risku. Ir pieejami vairāki resursi, kuri var palīdzēt cilvēkiem novērtēt tehnoloģijas, raugoties no bibliotēku ētikas skatpunkta, piemēram, LITA rokasgrāmatas, kas apraksta veidus un paņēmienus, kā aizsargāt lietotāju privātumu: LITA Guides Protecting Patron Privacy (Rowman & Littlefield, 2017) un Library Technology Planning for Today and Tomorrow (2018), kā arī National Information Standards Organization’s Privacy Principles. ALA Vārda brīvības birojs savā vietnē publicējis vairākus ieteikumus, kā arī izdevis rokasgrāmatas bibliotēkām. Katrā bibliotēkā šie resursi ir jāpielāgo, lai tie vislabāk atbilstu kopienas vajadzībām. Mēs varam pozitīvi novērtēt tehnoloģiju izplatību un izmantojumu, vienlaikus noraidot pastāvīgas uzraudzības tendenci, kas kaitē sabiedrībai, kurā dzīvojam.

Privātuma pakalpojums

Pīters Makrekens, Kornela Universitātes jaunieguvumu un e-resursu stratēģijas bibliotekārs
(Peter McCracken, acquisitions and e-resources strategy librarian at Cornell University in Ithaca, New York)

Daudzi e-resursu piegādātāji apkopo personas identificējošus datus par klientiem. Daži satura nodrošinātāji vēlas būt pārliecināti, ka lietotāji ir saistīti ar abonentiestādi. Tomēr citi pircējus pielīdzina vērtīgām ieņēmumu plūsmām un dara visu iespējamo, lai gūtu peļņu no mijiedarbības ar viņiem. Kornela Universitātes bibliotēkā apmēram 70 % no krājumam atvēlētā budžeta tiek tērēts e-resursiem, tomēr pārdevēji, kas ievāc lietotāju datus, reti ieklausās mūsu iebildumos. Tādēļ mēs izstrādājām daudzpusīgu kampaņu, kas paredzēta gan mūsu kopienai, gan ārpus tās, un kuras mērķis ir “privātuma pakalpojuma” sniegšana. Pakalpojuma izmantošanas laikā klienti tiks brīdināti, ja satura pārdevēji demonstrēs sliktu attieksmi pret privātumu. Mēs esam iecerējuši uzrādīt savu novērtējumu par pārdevēju rīcību attiecībā uz personas datiem, izmantojot sarkanu, dzeltenu un zaļu indikatoru bibliotēkas katalogā un citos e-resursu piekļuves punktos, lai lietotājiem būtu redzama informācija par to, cik droši tiks apstrādāta viņu personiskā informācija, kas tiks nodota attiecīgajam pārdevējam. Piemēram, vai pārdevējs pieprasa lietotājiem izveidot konkrētam pakalpojumam paredzētu kontu? (Principā mēs neiebilstam pret pārdevējiem, kuri piedāvā papildu funkcionalitāti, izmantojot lietotāju kontus.) Vai viņi izmanto pirkstu nospiedumu pārlūku? Vai viņi piedāvā iespēju dzēst lietotāju datus un seko dzēšanas pieprasījumiem?

Ārpus mūsu bibliotēkas mēs vēlamies izveidot kopīgu un atklātu vērtēšanas sistēmu, kurā jebkurš pārdevējs varētu redzēt, kāpēc mēs viņus esam novērtējuši ar attiecīgu atzīmi, un jebkura bibliotēka varēs šo sarakstu papildināt vai izmantot datus pēc saviem ieskatiem. Lai arī ir ierasts apgalvot, ka ikkatrs pats ir atbildīgs par savu datu aizsardzību, viss nebūt nav tik vienkārši. Viens indivīds nevar piespiest lielu organizāciju ievērot savas tiesības uz privātumu. Mums jāmaina šī paradigma, rīkojoties kolektīvi. Sadarbībā ar citām bibliotēkām, pārdevējiem, organizācijām un privātuma aizstāvjiem mēs varam nodrošināt privātumu visiem.

 

Sagatavots pēc: What the Future Holds : library thinkers on the most exciting technology and noteworthy trends. By Carrie Smith, June 1, 2020. https://americanlibrariesmagazine.org/2020/06/01/library-technology-what-future-holds

 

Informāciju latviešu valodā sagatavoja:
Elita Vīksna
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra nozaru informācijas eksperte