Šajā intervijā A. Štokenbergs atsaucas uz Kultūras ministrijas pakļautībā strādājošās aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" noslēgto līgumu par Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstītā bibliotēku modernizācijas projekta jeb Gaismas tīkla publicitātes kampaņas rīkošanu. A. Štokenbergs nepatiesi un tendenciozi apgalvo, ka šo publicitātes un reklāmas kampaņu ir plānots īstenot par nodokļu maksātāju naudu un ka lēmumu par šādas kampaņas rīkošanu ir pieņēmusi Kultūras ministrija. Abi apgalvojumi ir nepatiesi. Patiesībā publicitātes kampaņu finansēs Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijai piešķirtā 16 miljonu dolāru vērtā granta ietvaros un šāda apjoma publicitātes kampaņas rīkošana ir fonda prasība Latvijas pusei, kas ietverta līgumā par granta izmantošanu.
 
Latvijas valsts attiecības ar Bila un Melindas Geitsu fondu regulē 2006. gadā novembrī noslēgtais savstarpējais līgums. Lai Latvija saņemtu 24 miljonus dolāru vērtu piešķīrumu no Bila un Melindas Geitsu fonda (16 miljoni dolāru) un Microsoft (8 miljoni dolāru) tika ieguldīts milzīgs darbs – mūsu valsts uzvarēja Bila un Melindas Geitsu fonda rīkotajā konkursā, kur Latvijas puses Gaismas tīkla projekts tika skrupulozi vērtēts. Latvijai piešķirtais finansējums ir pirmais tāda apjoma Bila un Melindas Geitsu fonda ziedojums Eiropas valstij. Pateicoties tam, 874 bibliotēkas Latvijā strauji kļūst par moderniem informācijas centriem un ir saslēgtas vienotā Gaismas tīklā.
 
Zīmīgi, ka A. Štokenbergs vēl būdams ministrs pats piedalījies Latvijas puses pārstāvju vizītēs ASV, kur saistībā ar Gaismas tīkla projektu notika tikšanās ar Bila un Melindas Geitsu fonda un Microsoft pārstāvjiem. Ministrs A. Štokenbergs nevarēja nezināt par Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstu Gaismas tīkla projektam un tā nosacījumiem.
 
Tāpat kā populistisks un nekorekts ir jāvērtē A. Štokenberga mēģinājums pretstatīt Gaismas tīklā ieguldāmos līdzekļus dažādām sociālām problēmām, jo tieši Kultūras ministrijas piesaistītais Bila un Melindas Geitsu fonda un Microsoft ziedojums 24 miljonu dolāru apmērā ir reāls sociālās nevienlīdzības pārvarēšanas instruments, kas visās Latvijas 874 bibliotēkās mazina tā saucamos "digitālo plaisu" jeb cilvēku nošķirtību no tehnoloģijām un informācijas.
 
Bila un Melindas Geitsu fonda prasība ir, ka līgumā noteikta daļa fonda piešķirto līdzekļu ir jāveltī tam, lai cilvēki uzzina par jaunajām iespējām, ko piedāvā bibliotēkas. Latvijas puses un Bila un Melindas Geitsu fonda sarunu rezultātā tika panākta vienošanās, ka kampaņas relatīvais apjoms būs mazāks, nekā citos fonda finansētajos projektos pasaulē. Publicitātes un reklāmas kampaņa, kura piecu mēnešu ilgumā plānota visā Latvijā, nodrošinot augstu mediju pārklājumu, izmaksās 755 tūkstošus latu, un to finansēs Bila un Melindas Geistu fonds, bet tās īstenošanu Latvijā uzraudzīs aģentūra Kultūras informācijas sistēmas. Par kampaņas plānu, reklāmas klipiem u.c. detaļām kampaņas rīkotāji, kas uzvarēja konkursā, sabiedrību informēs tuvākajā laikā.
 
Gaismas tīkla ieviešanas rezultātā Latvijas bibliotēkas piedzīvo milzīgas pārmaiņas – tajās ir tūkstošiem jaunu datoru un interneta pieslēgumu, ir ieviesta bezmaksas piekļuve dažādām datu bāzēm, bibliotekāri ir saņēmuši apmācību un jaunas zināšanas. Taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diez vai zina, piemēram, par iespēju bez maksas lietot internetu (arī bezvadu) ikvienā Latvijas publiskajā bibliotēkā vai to, ka jebkurā bibliotēkā iespējams saņemt augsti kvalificētu palīdzību informācijas meklēšanā, kā arī bez maksas izmantot datu bāzes un tos resursus, kas glabājas jebkurā citā Latvijas bibliotēkā. Šīs informācijas paušana būs viens no kampaņas uzdevumiem līdzās bibliotēku prestiža paaugstināšanai kopumā.
 
Ir vēlreiz jāuzsver, ka publicitātes un reklāmas kampaņu paredzēts finansēt nevis par Latvijas valsts naudu, bet gan par Bila un Melindas Geitsu fonda naudu. Mums nav izvēles brīvības kampaņai paredzēto naudu lietot kādiem citiem mērķiem, jo to regulē Latvijas valsts līgums, kas noslēgts ar Bila un Melindas Geitsu fondu. Starp citu, līgums paredz arī kampaņas rezultātu mērīšanu.
 
Kultūras ministrija uzsver, ka faktiski Latvijas puses izvēle ir vienkārša – vai nu atteikties no Bila un Melindas Geitsu fonda 16 miljonu dolāru vērtā ziedojuma vispār un līdz ar to 874 Latvijas bibliotēkas modernizēt stipri lēnāk, nekā patlaban, vai arī akceptēt Bila un Melindas Geitsu fonda ziedojumu un nosacījumus, kuru Bila un Melindas Geitsu fonds izvirza publiskās komunikācijas jomā.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Zvirbule
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste