Nav noslēpums, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē bibliotekārus satrauc mērķauditorija, kuru ir grūti sasniegt un piedāvāt tai aizraujošas, inovatīvas un noderīgas aktivitātes un pasākumus. Mērķauditorija – jaunieši – ir izaicinājums arī pieredzējušam un ļoti kompetentam bibliotekāram. Galvenais jautājums, kas tiek izskatīts grāmatā – kā jauniešus ieinteresēt un uzrunāt apmeklēt bibliotēku, ja bibliotēka piedāvā dažādas aktivitātes, kuru laikā jaunieši apgūst digitālās prasmes, lasīt par jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un par tiem diskutēt. Grāmatas autores ir Kellija Čarnecka (Kelly Czarnecki), kas ir strādājusi gan bērnu, gan jauniešu bibliotēkās un kam ir plaša pieredze darbā ar jauniešiem un tehnoloģijām, un Mērija Harisa (Marie Harris), kas savas profesionālās gaitas uzsāka bibliotēkā, kurā strādā arī Kellija. Abas kopā viņas izstrādā programmas un aktivitātes jauniešiem bibliotēkās, kuras ietver darbu ar tehnoloģijām. Grāmatas autores aicina bibliotekārus būt radošiem un produktīviem, iedrošināt jauniešus piedalīties projektos, kopā tos rakstīt, dot iespēju jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu bibliotēkā, sarunāties un diskutēt ar viņiem un pats galvenais – būt jauniešu mentoriem.

Ar ko sākt? Sagatavošanās darbi

Iedomāsimies situāciju, kurā jaunietis ienāk bibliotēkā un vaicā – ko jūs man varat piedāvāt? Vai jums būtu atbilde uz šo jautājumu? Atbildiet godīgi uz šo, it kā vieglo, taču sarežģīto jautājumu un mēģiniet saprast, ko jūs varat darīt, lai nodrošinātu jaunietim saistošus un viņa interesēm atbilstošus informācijas resursus, krājumu, aktivitātes un pasākumus.

Strādājot ar jauniešiem, būtu jāpārzina viņu vecumposmu īpatnības. Grāmatas autores iesaka apskatīties autores, lektores, profesores un konsultantes Dženas Tvenges (Jean Twenge) tīmekļvietni, kurā atrodama informācija par viņas grāmatām, intervijām, kas aplūko jaunākos datus par dažādām tēmām – paaudžu uzvedību, īpašībām, attieksmi pret darbu utt. Ja runājam par tehnoloģiju attīstību, tā ir ļoti mainīga katrā valstī. Tehnoloģiju attīstība un iespējas patiesībā ir ļoti subjektīvs jēdziens, jo tās strauji attīstās. Arī diviem, vienā bibliotēkā strādājošiem bibliotekāriem, var būt dažādi uzskati par kādu tehnoloģiju vai tehnoloģisko risinājumu. Piemēram, pirms pāris gadiem bibliotekāri paši veidoja blogus, tīmekļvietnes. Laiki mainās, un šīs platformas vairs nav tik ļoti aktuālas, un tīmekļvietnes veido jomas profesionāļi, kamēr bibliotekāri veido saturu gan tīmekļvietnēs, gan sociālajos medijos. Agrāk nebija ļoti izplatīta pieredze, ka bibliotēkās strādā IT jomas cilvēki, vai pat ir izveidotas atsevišķas IT nodaļas vai departamenti, kas mūsdienās ir normāla un ierasta prakse. Protams Latvijas bibliotēkas ir gūti salīdzināt ar Amerikas bibliotēkām un to iespējām. Grāmatā ir vairāki piemēri, kuri liek nodomāt – mēs jau tā nevaram… Taču – kurš to ir teicis? Arī Latvijā ir lieliski piemēri, kur bibliotēkas ar projektu līdzfinansējumu ir izveidojušas atsevišķas telpas, kurās lasītāji var darboties ar tehnoloģijām un pilnveidot savas digitālās prasmes.

Tiklīdz bibliotekārs ir noskaidrojis no jaunieša, ko viņš sagaida no bibliotēkas, iepazinies ar jauniešu vecumposmu raksturojumu, ir laiks pievērsties telpai un vietai, kura bibliotēkā ir paredzēta jauniešiem. Jauniešu telpai ir jābūt fleksiblai – ir jābūt iespējai organizēt dažādas darba vietas, jābūt dažādiem atpūtas stūrīšiem, jauniešiem saistošiem plakātiem pie sienām. Grāmatas autores iesaka aiziet uz kādu no lielveikaliem un pavērot, kur jaunieši visvairāk uzturas. Papētiet šīs vietas – apgaismojumu, fona mūziku, mēbeļu iekārtojumu un pasmelieties idejas, lai iekārtotu jauniešu stūrīti savā bibliotēkā. Grāmatā ir minētas lietas, kuras būtu primāri jāiegādājas bibliotēkām, lai jaunieši varētu veidot kvalitatīvu saturu un apgūt tehnoloģijas. Grāmatas autores aicina bibliotekārus rast iespēju iekārtot vietu/sienu ar zaļo ekrānu, lai viņi var veidot video, apgūt tehnoloģijas un dalīties tajā ar vienaudžiem. Papildus zaļajam ekrānam vai tapetei, primāri, būtu jāiegādājas statīvs, kur turēt telefonu, mikrofons, papildu apgaismojums. Protams neaizmirsīsim arī bibliotēkas pamatpakalpojumus, kas ietver arī krājuma aktualizēšanu tieši jauniešu auditorijai.

Jauniešu iesaiste

Brīdī, kad mūsu dzīvē ienāk jaunas tehnoloģijas un rīki, sākotnēji esam piesardzīgi un veltām laiku, lai iepazītos un izmēģinātu konkrēto tehnoloģu, rīku vai platformu. Arī kopkatalogs sākotnēji šķita sarežģīts un nesaprotams, taču, tiklīdz tas tika apgūts, kļuva vieglāk strādāt un tas atviegloja ikdienas darba pienākumus bibliotekāriem. Ir jādod laiks, lai apgūtu tehnoloģijas. Vislabāk, ja ir kāds, kurš var sniegt atbalstu šajā procesā, piemēram jomas profesionālis vai arī… jaunietis, kurš pavada laiku bibliotēkā.

Ja agrāk bibliotekāri veidoja grafiku, cik ilgu laiku skolēni drīkst pavadīt pie datora, tad šobrīd bibliotekāri ir aicināti nekontrolēt laiku, ko jaunieši izmanto savos viedtālruņos un planšetēs, bet gan iepazīstināt jauniešus ar platformām, rīkiem, kuri var noderēt mācībām, un pastāstīt, kā jēgpilni izmantot internetā atrodamos resursus un informāciju. Grāmatas autores aicina strādāt ar tiem resursiem, kuri ir saprotami un pieejami gan jauniešiem, gan bibliotekāriem. Darbā ar jauniešiem izmantojiet tikai tās platformas, lietotnes un rīkus, kurus izmanto jaunieši. Nav nepieciešams atklāt jaunu zinātni un mēģināt piedāvāt jauniešiem izmantot lietotni, par kuru viņi neko nezina vai arī tā viņiem nav aktuāla.

Rīkojot pasākumus jauniešiem, aiciniet viņus līdzdarboties. Jautājiet, kādi pasākumi un aktivitātes viņus uzrunātu atnākt uz bibliotēku vai pieslēgties attālināti. Aiciniet viņus izdomāt pasākuma vai aktivitātes plānu, programmu. Ja kādā pasākumā rodas tehniskas problēmas, aiciniet jauniešus palīdzēt, jo varbūt tieši viņi var palīdzēt atrisināt šo situāciju. Uztveriet to kā lielisku sadarbību starp bibliotekāru un jaunieti.

Grāmatas autores aicina bibliotēkām būt pretimnākošām un piedāvāt studentiem un skolēniem ļaut uzturēties bibliotēkā Covid-19 laikā, lai viņi varētu piekļūt datubāzēm un citiem tiešsaistes resursiem, kā arī tiktu apmācīti šo resursu lietošanā. Ja arī jaunietim ir pieejams portatīvais dators, planšete, viedtālrunis, tad resursi no mājām var nebūt pieejami. Atvēliet laiku tikai šai mērķgrupai un piedāvājiet iespēju mācīties bibliotēkā.

Vēl viens veids, kā var piesaistīt jauniešus bibliotēkai, ir veicināt brīvprātīgo darbu jauniešu vidū. To var darīt gan bibliotēkā, gan arī pieaicināt citu jomu ekspertus. Izveidojiet brīvprātīgā darba programmu savā pilsētā, reģionā, kur jaunieši var iet un iepazīties ar dažādām profesijām. Pēc tam piedāvājiet satikties bibliotēkā, apkopot iegūto pieredzi un par to reflektēt. Bibliotēka šajā programmā būtu kā satikšanās vieta, droša vide, kurā pārrunāt jauniegūto pieredzi.

Praktiski ieteikumi

Ja esat izvērtējuši, ko jūsu bibliotēka var piedāvāt jauniešiem, sapratuši, kādus pakalpojumus un aktivitātes varat sniegt, raksta noslēgumā tiks apskatīti praktiski piemēri, ko varat darīt un izmantot savā bibliotēkā.

Kad jaunieši pavada laiku bibliotēkā, dodieties pie viņiem uzsākt sarunu. Taču sarunai ir jābūt ar mērķi. Piemēram, lai viņi izstāsta jums, ar ko atšķiras Android no iOS programmatūras. Aiciniet jauniešus sarunāties, debatēt. Beigās varat pajautāt, lai viņi uzraksta nelielu pārspriedumu par iegūto informāciju. Pastāstiet atšķirību starp datubāzēm un Google. Nesakiet “esiet pieklājīgi interneta vidē”, bet gan pajautājiet, kādu jaunieši saredz pozitīvu tiešsaistes draugu. Vai, piemēram, nesakiet, ka nedrīkst izpaust savus personas datus internetā, bet gan pastāstiet, ka viņu dati ir viņu personīgā lieta, kuru nevajadzētu izpaust, kā arī ļaut jauniešiem sameklēt dažāda veida informāciju, tādējādi uzskatāmi parādot, kas var notikt, ja personas dati tiek izpausti trešajām personām.

Bibliotēkā ir jābūt vietai, kur jaunieši var pilnveidot savas prasmes, darboties un iepazīt tehnoloģijas. Ja nav iespējas nodrošināt tehnoloģijas, var nodrošināt dažādus radošos materiālus (šķēres, līmi, papīru) un izdomāt uzdevumus par tehnoloģijām, bet bez tehnoloģijām. Ja bibliotekārs ir uzaicināts uz kādu jauniešu centru, skolu, klasi vadīt nodarbību un tur nav pieejami nepieciešamie resursi, bibliotekāram ir jānodrošina tāda nodarbība, lai jauniešiem iemācītu konkrētās prasmes arī bez tehnoloģijām. Materiāliem un krājumam ir jābūt jaunam, laikam līdzi ejošam, saistītam un iekļaujošam.

Noskaidrojiet, kādas aktivitātes ar jauniešiem veic jauniešu centri. Izveidojiet sadarbību un rīkojiet pasākumus kopā. Sadarbojieties ar tuvumā esošajām bibliotēkām – skolu, augstskolu – un noskaidrojiet, ko konkrētā bibliotēka var piedāvāt. Sadarbojieties arī ar senioru centriem, biedrībām un piedāvājiet jauniešiem sadarboties ar senioriem, iemācot viņiem izveidot e-pastu vai profilu sociālajos medijos.

Grāmatas autores uzsver, ka bibliotekārs ir kā mentors, kurš pārzina savu kopienu un tās intereses. Brīdī, kad ir jāsāk veidot sadarbība ar citiem, bibliotekārs ir aicināts nodefinēt, kas, viņaprāt, ir sadarbība. Pēc tam, kad ir atrasta organizācija vai cilvēks, ar kuru plāno sadarboties, ir skaidri jānodefinē, kāda ir katras puses atbildība – sponsors, partneris vai abi kopā. Ir svarīgi noslēgt sadarbības līgumu starp abām (vai vairākām) pusēm, lai visiem būtu skaidri noteikumi. Bieži vien apjomīgāki projekti tiek plānoti vairāku gadu periodā, tāpēc pastāv iespēja, ka mainīsies darbinieki, un šāds līgums ir ļoti vērtīgs, lai jaunais darbinieks zinātu visu par konkrēto projektu un aktivitāti.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir finanses. Grāmatā piedāvāti vairāki veidi, kā iegūt papildu līdzekļus, lai iekārtotu bibliotēku atbilstoši jauniešu vajadzībām, iegādāties tehnoloģijas un papildināt bibliotēkas krājumu ar nozaru literatūru. Piemēram – ziedojumi, tiešsaistes kampaņas, naudas vākšanas platformas (Latvijas gadījumā – “Ideju banka”, “Projektu banka”, “Labie darbi”). Bibliotēkai pašai ir jāsaprot, kā iespējams piesaistīt finanšu līdzekļus pašiem, vai jālūdz biedrību, nevalstisko organizāciju vai pašvaldības palīdzība. Grāmatas autores aicina apdomāt arī citas iespējas, kā iegūt papildu finansējumu – speciāli pasākumi, kuros vāc naudu bibliotēkai (uzstājas mākslinieki utt.), piemēram, ieejas biļetes šādā pasākumā. Var piedāvāt izdevniecībām grāmatu izpārdošanu rīkot bibliotēkā, tādā veidā piedāvājot telpu un iespēju apmeklētājiem ziedot naudu. Vispopulārākais veids, kā iegūt finansējumu, ir dalība projektos. Vietēja mēroga projektos finanšu līdzekļus iegūt ir vieglāk, jo finansētājiem bibliotēka un tās pakalpojumi ir labi zināmi. Svarīgi būtu atcerēties iekļaut finansējumā arī atlīdzību cilvēkam, kurš raksta projektu, kā arī cilvēkam, kurš strādās ar tehnoloģijām.

Visbeidzot, viens no veidiem, kā iegūt jaunus iespaidus un uzkrāt pozitīvas emocijas savam darbam, ir pieredzes apmaiņas braucieni. Arī Amerikā tie ir izplatīti. Ja nav iespējas doties klātienē uz kādu bibliotēku, lai paskatītos, kā viņi strādā ar jauniešiem, sarunājiet virtuālo tūri un pēc tam pārrunājiet sev aktuālās tēmas.

Pāris piemēri, kā jaunietis var satikties bibliotēkā ar tehnoloģijām.

  • Aktivitāte “Izveido savu personīgo zīmolu sociālajos medijos” piedāvā iespēju jauniešiem izveidot unikālu sociālo mediju platformu – pārdomātu, ar kvalitatīvu informāciju un savu zīmolu, tādā veidā jaunieši sapratīs, ka tas nav nemaz tik viegli izdarāms. Ja arī bibliotēkai ir savs profils kādā no sociālajiem medijiem, padalieties ar savu pieredzi un tad to salīdziniet. Šo aktivitāti var organizēt gan klātienē, gan attālināti.
  • Aktivitāte “Satiec tehnoloģiju jomu ekspertu”. Pirmajā daļā jomas eksperti stāsta par savu darbu, izaicinājumiem, kā nokļuvuši šajā profesijā; otrajā daļā notiek diskusija ar jauniešiem. Bibliotēkas uzdevums ir savienot IT jomas profesionāļus ar jauniešiem, sniedzot vidi, kurā satikties. Grāmatas autores aicina uzrunāt jomas ekspertus, kuri ir nesen beiguši mācības un uzsākuši strādāt jomā, lai jaunieši redz, ka arī gados jauniem cilvēkiem ir iespējas kļūt par IT uzņēmumu darbiniekiem.
  • Aktivitāte “Kritiskā domāšana”, kuras laikā bibliotekārs rīko Kahoot vai Quizlet izveidotu viktorīnu par kritisko domāšanu. Piemēram, piedāvājiet jauniešiem sameklēt Google meklētājā šādu pieprasījumu “Great Pacific Northwest Tree Octopus” un skatieties, kādi ir rezultāti. Izrādās, ka šāds astoņkājis patiesībā nemaz neeksistē. Aktivitātes ietvaros uzrunājiet jauniešus padomāt, kā grāmatās tiek attēlotas situācijas, kurās pieminētas tehnoloģijas, vai šīs darbības ir loģiskas un iespējamas realitātē. Dodiet iespēju jauniešiem kritiski domāt.

Noslēgumā vēlos novēlēt, lai jums izdodas atrast vislabāko un ērtāko veidu, kā uzrunāt jauniešus un piedāvāt viņiem bibliotēku, tās pakalpojumus un krājumu, atklājot viņiem tehnoloģiju pasauli no cita skatupunkta.

 

Rakstu sagatavoja:
Madara Freivalde
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
madara.freivalde@lnb.lv