Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Latvijas Žurnālistu savienība sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā (EKPL) un Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroju izsludina KONKURSU “Žurnālistikas cerības – 2014”.
Nolikums
1.Pretendenti konkursam var pieteikties paši vai arī tos izvirza plašsaziņas līdzekļu vadītāji vai kolēģi žurnālisti, iesniegumam pievienojot kandidātu spilgtākās publikācijas/interesantāko raidījumu izklāstus. Tiks vērtēti darbi, kas publicēti 2014.gadā.
2. Iesniegumus pieņem Latvijas Žurnālistu savienības birojā Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 118 -211, e-pasts eiropa@lanet. lv telefons: 29469999, līdz 2015.gada 16.janvārim. Tos izvērtē LŽS valdes apstiprināta žūrija, kas ir tiesīga izvirzīt savus kandidātus.
3. Konkursā var piedalīties žurnālisti līdz 30 gadu vecumam.
Uzvarētāju paziņošana un svinīga apbalvošana notiks 2015. gada 5. februārī pl.13-14 augstskolas “Turība” bibliotēkā.
4. Balvas un diplomi tiek piešķirti nominācijās:
– labākais TV žurnālists
– labākais radio žurnālists
– labākais laikraksta žurnālists
– labākais žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālists
– labākais reģionālais žurnālists
– labākais foto žurnālists
– labākais e-žurnālists (blogeris)
– labākais ziņu aģentūras žurnālists
5.Tematiskās balvas tiek piešķirtas nominācijās:
– veiksmīgākais Eiropas Savienības tēmas risinājums
– veiksmīgākais izglītības tēmas risinājums
– MENTORS – 2014 ( bez vecuma ierobežojuma) kā jaunā žurnālista radošā darba idejas virzītājs/attīstītājs
Konkursa vērtēšanas kritēriji
Pretendenta darbus katrs žūrijas loceklis aizklāti novērtē pēc punktu sistēmas (0-1-2-3), kurā augstākais pozitīvais vērtējums ir 3.
1.Tematikas aktualitāte
2.Satura kvalitāte (avotu daudzveidīgums u.c.)
3.Formas un stila meistarība
4.Žanra precizitāte
5.Valodas prasme
6.Ētikas kritēriji
7.Rezonanse sabiedrībā
Maksimālais punktu skaits tātad ir 21.
***
LŽS konkurss “Žurnālistikas cerības” ir nodibināts 1993. gadā. Konkursa laureātu vidū bijuši daudzi tagad redzamākie radio, televīzijas un preses žurnālisti Latvijā. Konkursa žūrijā strādā augsta līmeņa žurnālistikas profesionāļi un augstskolu mācību spēki. Žūriju apstiprina Latvijas Žurnālistu savienības valde. Uzvara jauno žurnālistu konkursā lielā mērā veicina jaunā žurnālista tālākās karjeras veiksmīgu veidošanos. Konkursa laureāti saņem mākslinieka veidotus diplomus un Eiropas Savienības institūciju (EKPL un EP) balvas.
