Ramona Umblija sniedz vēsturisku diskursu, kurā ieskicēti mutvārdu, rakstītās un drukātās reklāmas rašanās priekšnoteikumi pasaulē un analizētas plakātmākslas attīstības likumsakarības Latvijā. Plakāts mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no masu komunikācijas līdzekļiem, taču spēcīgs plakāts ir un paliek mākslas darbs. Plakātu kultūras attīstība grāmatā skatīta sešos secīgos laika posmos, piemeklējot katram no tiem raksturīgāko dokumentālo fotoattēlu un plakātu reprodukciju klāstu. Izdevumā ietvertas aptuveni 300 plakātu reprodukcijas – krāšņas un lakoniskas, kariķējošas un dzēlīgas, izaicinošas un filosofiski noskaņotas sava laika spoguļsejas no 1863. gada līdz 20. gadsimta beigām. Savukārt fotoattēlu galerijas ļauj nojaust tā laika vides klātbūtni un akcentē reklāmplakāta lomu publiskās telpas vizuālā noformējuma veidošanā.
 
Janīna Kursīte savā pētījumā "Latvijas plakāts un tā simbolika" tulko plakātos lietoto kultūrzīmju valodu un analizē tās ietekmi uz skatītājiem, īpaši uzsverot politiskā plakāta semiotiku trīs autoritāro varu posmos Latvijā. Tēmas skatījums šādā aspektā rosina pievērst lielāku uzmanību drukātās reklāmas zīmēm, kuras mēs ikdienā uztveram kā pašsaprotamas – ornamentiem, žestu un apģērba valodai, binārajiem pretstatiem – un atšifrēt to iedarbību uz skatītāja zemapziņu.
 
Par atsevišķu un zināmā mērā no iepriekšminētajām – sociālā un politiskā – plakāta jomām neatkarīgu parādību – teātra plakātu – vēsta Edītes Tišheizeres raksts "Latviešu teātra plakāts un pārvarētā realitāte". Teātra plakāts ir vienlaikus gluži informatīva afiša un iestudējuma noskaņas vizītkarte. Joprojām vizuāli baudāmi ir teātra plakāta meistaru Ilmāra Blumberga, Gunāra Zemgala un Jura Dimitera darbi. "Latviešu teātra plakāts ir nezūdoša vērtība un spēcīgs sava laika dokuments. Jo liecina par to, kā mākslinieki ir pārvarējuši sociālistiskās dzīves un mākslas realitāti," secina E. Tišheizere.
 
Retrospektīvais izdevums "Plakāts Latvijā" ir vērienīgi realizējies nobeiguma posms šīs tēmas pētniecībā, kas Ramonu Umbliju saistījusi jau sen. Pirms diviem gadiem LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" bija skatāma arī viņas veidotā izstāde "Publiskie spoguļi", kas ļāva ielūkoties 130 gadu ilga laika posma spilgtākajās plakātmākslas liecībās. Vara, māksla un individualitāte – nav cita mākslas veida, kurā to savstarpējās attiecības atspoguļotos tik tieši kā plakātā.
Grāmatas sagatavošanu un izdošanu finansējusi LR Kultūras ministrija un LR Ārlietu ministrija.
Izdevuma "Plakāts Latvijā" prezentācija notiks ceturtdien, 9. oktobrī, plkst. 17:00 Kultūras ministrijas Lielajā zālē.
 
Tajā piedalīsies koncepcijas autore un projekta vadītāja Ramona Umblija, līdzautores Janīna Kursīte un Edīte Tišheizere, grāmatas mākslinieki Inta Sarkane un Laimonis Šēnbergs, kā arī pārstāvji no institūcijām, ar kuru palīdzību grāmata ir piedzīvojusi savu atvēršanas brīdi:
  • LR Kultūras ministrijas,
  • LR Ārlietu ministrijas,
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas,
  • Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas,
  • Latvijas Nacionālā mākslas muzeja,
  • Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja,
  • Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja,
  • Latvijas kara muzeja,
  • Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva,
  • Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un
  • Latvijas Bankas.
 
Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule
LR Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, mājaslapas redaktore
Tālr.: 67078164; 29192298