Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
2014. gada 6. martā plkst.16.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” (Rīgā, Torņa ielā 1), kur pašreiz notiek 1.pasaules karam veltīta izstāde…
2014. gada 6. martā plkst.16.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” (Rīgā, Torņa ielā 1), kur pašreiz notiek 1.pasaules karam veltīta izstāde “1914” notiks strēlniekiem veltītā izdevuma “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” ādas iesējumu prezentācija. Kopumā ekskluzīvā ādas iesējumā iesietas 300 grāmatas, no tām 100 ir numurētas un autoru parakstītas. Grāmatas tiks dāvinātas autoriem un nacionālajām kultūras institūcijām.
Grāmata “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” iznāca 2013. gada 1. augustā, pieminot latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 98. gadskārtu un gatavojoties to dibināšanas 100. gadskārtai. Pateicoties daudzu uzņēmumu un privātpersonu finansiālajam atbalstam, 1200 grāmatas eksemplāru bez maksas nonāks Latvijas augstskolu un skolu bibliotēkās.
Grāmatā apkopota informācija par latviešu srēlnieku cīņām un gaitām gan Pirmā pasaules kara laikā, gan Krievijas Pilsoņu kara frontēs. Nākamās nodaļas vēsta par strēlnieku medicīnisko aprūpi, par strēlniekiem – rakstniekiem, māksliniekiem, aktieriem, sportistiem. Grāmatas galvenais stāsts ir par strēlnieku spēju cīnīties par savu zemi un spēju saglabāt savu cilvēciskumu un latvisko dzīvesziņu arī vinežēlīgākajos apstākļos. Grāmatas pēdējā nodaļa vēsta par strēlnieku piemiņas saglabāšanu. Grāmatas teksts pieejams arī angļu valodā nodaļā “Rally under Latvian Flags!”.
Izdevumā apkopoti vairāk nekā 1600 fotoattēlu, reprodukciju un dokumentu no daudzu muzeju un arī privātām kolekcijām, doti personvārdu, vietvārdu un strēlnieku daļu rādītāji. Grāmatai pievienoti arī divi audiodiski. Pirmajā dzirdamas 80. gadu sākumā ierakstītās latviešu strēlnieku intervijas. Otrajā – strēlnieku dziesmu izlase, ko iedziedājusi vīru kopa “VILKI”.
Grāmatu klajā laidusi vīru kopa “Vilki” sadarbībā ar apgādu “Zelta grauds”. Grāmatas tekstu autori Valdis Bērziņš, Ilze Krīgere, Ilgonis Bērsons, Raimonds Briedis, Edvarda Šmite, Māris Visendorfs, Rita Apine. Grāmatas mākslinieki Valdis Villerušs un Vilnis Lapiņš.
Pēc gada atzīmēsim Pirmā pasaules kara simtgadi, pēc diviem gadiem arī pirmo nacionālo bruņoto formējumu – latviešu strēlnieku – izveides simto gadskārtu. Mēs varam lepoties, jo mūsu tautai pieder latviešu strēlnieki. kas savu un savas tautas varoņdarbus aiznesuši tālu pasaulē.
Papildu informācija:
pie apgāda “Zelta grauds” galvenā redaktora Arta Ērgļa (tālr. 29516722, erglis@parks.lv)
