Izstādi atklāja vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, kā arī izstādes kuratore, Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Gunta Jaunmuktāne. Atklāšanā piedalījās Igaunijas Nacionālās bibliotēkas un inteliģences pārstāvji, kā arī citu valstu vēstnieki Igaunijā.
 
Izstāde ir veidota no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondiem un būs apskatāma līdz 18. augustam.
 
Kā pastāstīja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore, izstāde Igaunijā tika atklāta tādēļ, ka par šo ekspozīciju interesi izrādīja pati Igaunijas Nacionālā bibliotēka. Izstādes mērķis ir sniegt dažādu nozaru pētniekiem un citiem interesentiem iespēju iepazīties ar materiāliem, kuri skar Augusta Bīlenšteina personību un darbu.
 
Mācītājs Bīlenšteins, lai arī vācu izcelsmes, bija liels latviešu valodas, folkloras, Latvijas vēstures, etnogrāfijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētnieks, viens no izcilākajiem 19.gadsimta latviešu kultūras izvērtētājiem un saglabātājiem.
 
Izstāde atspoguļo Bīlenšteina dzīvi un plašo zinātnisko darbību. Eksponātu vidū aplūkojams Bīlenšteina monumentālais darbs "Latviešu cilts un latviešu valodas robežas tagadnē un 13. gadsimtā", kas savā laikā izmantots Latvijas robežu nospraušanai pēc etniskā principa.
 
Tāpat aplūkojams etnogrāfiski ļoti nozīmīgais pētījums par latviešu koka celtnēm un iedzīves priekšmetiem, kā arī valodniecības vēsturē paliekošais izdevums par latviešu valodas skaņām un formām "Latviešu valodas skaņas un formas".
 
Ekspozīcijā apskatāmas arī daudzas citas erudītā zinātnieka sarakstītas grāmatas, viņa rakstu publicējumi dažādos izdevumos, neliela daļa no plašās sarakstes, fotogrāfijas, vairāku dokumentu kopijas, daži saglabājušies Bīlenšteina zīmējumi un citi materiāli.
 
Bīlenšteins bija gan Kēnigsbergas, gan Tērbatas universitātes goda doktors, Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, vairāku Baltijas un ārzemju biedrību goda biedrs.
 
Izstādi papildina Bīlenšteina dēla gleznotāja Zigfrīda Bīlenšteina darbi.
 
 
Anda Zūle-Lapimā LETA
Copyright © LETA