Grāmatu klubā aicināts iesaistīties ikviens interesents. Tā dalībniekiem ir iespēja iepazīties ar jaunumiem literatūras pasaulē, satikt citus lasītājus un domubiedrus, kā arī iesaistīties diskusijās par visdažādākajām ar literatūru saistītām tēmām.

Tiekamies 30.janvārī plkst.19.00. Dalība iepriekš nav jāpiesaka.

 

Umberto Eko ir viens no tiem rakstniekiem, kuru darbus “Jāņa Rozes apgāds” lepojas izdot. Šis autors ir dzīvs pierādījums tam, ka vienā cilvēkā var slēpties neiedomājami daudz zināšanu. Būdams filosofs, viduslaiku kultūras speciālists, Boloņas universitātes semiotikas profesors, viņš ir arī viens no zināmākajiem mūsdienu itāliešu rakstniekiem.

 

Rozes vārds

“No vienas puses, tas ir gotisks detektīvromāns, kura darbība norisinās 14.gadsimta Italijā, benediktiešu ordeņa klosterī, turklāt autora viduslaiku vēstures zināšanas ļāvušas bagātīgi papildināt vēstījumu ar kultūras reālijām un sadzīves detaļām. No otras puses, tas viss rakstīts tādēļ, lai runātu par tēmu, kura mūsdienās ir tikpat aktuāla, cik aktuāla ta bijusi tolaik. Ta ir cīņa starp divām dažādām pasaules uztverēm (gan personiskā, gan sabiedriskā līmenī): vienas uztveres nesēji cenšas par katru cenu negrozītas saglabāt esošās vērtības – pat par savas dzīvības cenu – otri allaž tiecas pēc jaunas domas un attīstības – pat par savas dzīvības cenu.” /Leonards Bafs, literatūras kritiķis/

 

Fuko svārsts

“Velnišķīgs romāns, kurā autors rotaļājas ar zīmēm, ne reizi nemaldinādams lasītāju. Aiz tā vākiem slēpjas vairākas gramātas: Rietumu pasaules hermētisma un okultisma vēsture sajaucas ar sentimentālu romānu, kura darbība risinās Otrā pasaules kara beigās, satīra par grāmatizdevēju vidi – ar eseju par Itālijas kreiso spēku ilūziju sabrukumu, un to visu kopā saista aizraujošs trilleris.” /Magazine Littéraire/

 

Bododlīno

“Romāna darbība norisinās viduslaikos, 12.gadsimtā: Itālija, Parīze, krusta kari, Konstantinopoles nopostīšana, ceļojums pāri puspasaulei uz teiksmaino priestera Jāņa valstību, imperatora Frīdriha dzīve un noslēpumainā nāve, par kuru hronisti un vēsturnieki zina teikt, ka imperators pagalam banālā manierē peldoties noslīcis, bet Bodolīno, protams, zina patiesību – Frīdrihs īpaši āķīgā veidā noslepkavots. Bodolīno ir ģeniāls melis un stāstītājs. Viņš nespēj nestāstīt stāstus – bet arī nemelot viņš nespēj. Taču viņa meliem piemīt dīvaina īpatnība – kolīdz tie tiek izteikti vārdos, tie uzreiz sāk īstenoties reālajā pasaulē. Aizrautīgi melodams, Bodolīno izdomā to, ko mūsdienās dēvē par Eiropas vēsturi. Melos dzimst patiesība, un izdomāt vēsturi – tie varbūt ir visskaistākie meli pasaulē.” /Guntis Barelis, literatūras kritiķis/

 

Prāgas kapsēta

Romāns aizved lasītājus klejojumos pa 19.gadsimta Turīnu, Palermo un Parīzi, kur sastopam histērisku sātanisti un abatu, kurš mirst divreiz; dažus līķus kādā Parīzes kanalizācijas ejā; redzam, kā pakāpeniski top viltotais sacerējums, kas pazīstams ar nosaukumu Sionas gudro protokoli; redzam jezuītus, kas vērpj intrigas pret masoniem; pjemontiešu, franču, prūšu un krievu slepeno dienestu plānus; redzam melīgus testamentus, velnišķīgas brālības un melnās mises. Šim romānam ir kāda īpatnība: izņemot galveno varoni, visi pārējie romāna personāži ir reāli eksistējuši un attiecīgi darbojušies. Arī galvenais varonis dara to, kas patiešām ir noticis, lai arī realitātē varbūt viņa veikumam bijuši vairāki darītāji. Bet kas gan to zina. Kad visapkārt ņudz slepenie dienesti, dubultaģenti, nodevīgi virsnieki un grēcīgi priesteri, atgadīties var jebkas. Iespējams, ka šī romāna vienīgais izgudrotais tēls ir vispatiesīgākais un stipri līdzinās daudziem, kas joprojām ir starp mums.

 

Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma

Romāna galvenais varonis Jambo ir sešdesmitgadīgs vīrietis, Milānas grāmatu antikvārs, kurš izmisīgi pūlas atcerēties savu pagātni. Atmodies slimnīcas gultā, viņš lieliski atceras, kas bija Napoleons, zina, kā jābrauc ar mašīnu, taču nezina, kas ir viņš pats un apkārtējie cilvēki. Lai atgūtu atmiņu, sieva viņam iesaka pārcelties uz vecajām ģimenes lauku mājām Pjemontā. Tur viņš augas dienas pavada bēniņos un vectēva kabinetā, klausoties vecas plates un šķirstot bērnībā iemīļotos komiksus un grāmatas. Tā sākas lēns atgūšanās ceļš, kas ar redzes tēlu, skaņu un smaržu palīdzību ļauj Jambo atgūt bērnības un pusaudža gadu atmiņas. Taču pilna apziņas un atmiņas iemantošana notiek tikai neparedzamajā finālā, kad visā dramatismā atklājas dzīves jēgas paradokss.

 

Skaistuma vēsture

Kā mēs varam zināt, kas patiesībā ir skaists? Šajā grāmatā Umberto Eko mums parāda, ka skaistums nav nekas absolūts un nemainīgs un ka skaistuma izpratne mainās dažādos laikmetos un kultūrās. Tas sakāms gan par jutekļiem uztveramu vīrieša, sievietes vai ainavas skaistumu, gan par estētisku baudījumu, ko rodam, aplūkojot izcilas gleznas, skulptūras, ēkas un fotogrāfijas. Grāmatas papildu vērtība ir bagātīgais materiāls, ko apkopojis Umberto Eko ar saviem līdzstrādniekiem: lieliski glezniecības, tēlniecības, arhitektūras, kā arī filmu, fotomākslas un jauno mediju attēli, un rupīgi izvēlēti teksti no literatūras, filosofijas un mākslinieku autobiogrāfiskiem sacerējumiem.

 

Neglītuma vēsture

Mēs domājam, ka zinām, kas ir skaists. Bet kas ir neglīts? Umberto Eko savā bagātīgi ilustrētajā gramatā mums parāda, ka neglītums ir kas vairāk par skaistuma trūkumu. Skaistums vienmēr bijis valdzinošs, taču mūs vilina un neatvairāmi pievelk arī biedējošās, noslēpumainās un daudzveidīgās neglītuma formas. Neglītuma jēdziens dažādos laikos un dažādās kultūrās ir mainījies, tāpat kā skaistuma jēdziens, un ievērojami mākslas darbi šīs pārmaiņas dokumentē tikpat iespaidīgi kā sadzīves kultūras priekšmeti. Šajā darbā Umberto Eko mums atklātj, ka pastāv kaut kas vēl interesantāks par skaisto, proti, neglītais.

 

Sarakstu karuselis

Šajā grāmatā Umberto Eko stāsta par Rietumu kultūras centieniem sistematizēt, veidot virknes, sastādīt sarakstus: tie var būt svētko pulki, kareivju rindas, dīvainu radījumu vai ārstniecības augu katalogi, dārgumu krātuvju apraksti, tāpat arī 20.gadsimta skaistuļu parādes – gan mūzikholos, gan augstās modes skatēs. Kultūra, kas ir pārliecināta par savu spēku nozīmīgumu, priekšroku izrāda pabeigtām, noturīgam formām; turpretī, saskaroties ar vidažādāko parādību haosu un cenšoties piemeklēt tām kādu kopīgu kritēriju, kultūra sāk veidot notikumu, faktu, simbolu, ornamentu un zīmju sarakstus. Tieši pasaules kultūras tiekšanās uz sakārtotību ir galvenais pētījuma objekts šajā Umberto Eko sastādītajā darbā.

 

Kā uzrakstīt diplomdarbu

Grāmatā autoram ir lieliski izdevies apvienot zinātniskā darba rakstīšanā noderīgus padomus ar optimistisku un pozitīvu attieksmi pret lasītāju. Īpašu vērtību tekstam piešķir autoram raksturīgais dzirkstošais humors un elegantais, nedaudz ironiskais rakstīšanas stils, kas ļauj grāmatu lasīt ne tikai kā padomu krājumu, bet arī kā aizraujošu stāstu. Jau gandrīz trīsdesmit gadu šī grāmata ir bijis lielisks palīgs gan Itālijas, gan citu valstu studentiem zinātnisko darbu rakstīšanā. Tajā ietverti padomi un ieteikumi, kas attiecas uz darba vadītāja, tēmas izvēli, darbu ar zinātnisko literatūru, kosnpektu veidošanu, teksta rakstīšanu, kā arī darba tehnisko noformējumu (satura rādītāja, piezīmju, atsauču, literatūras saraksta veidošanu).

 

The Island of the Day Before (grāmata latviešu valodā tiks izdota 2014.gada beigās)

Tas ir stāsts par kādu 17.gadsimta itāļu augstmani, kurš pēc spēcīgas vētras nokļuvis uz vientuļas salas – viņš ir vienīgais izdzīvojušais baisā kuģa katastrofā. Cietzeme ir redzama, tomēr varonis nespēj līdz tai tikt peldus. Šī situācija liek viņam aizdomāties par savu dzīvi un mīlestību. Atrodoties izolācijā no civilizācijas, galvenais varonis piedzīvo personības šķelšanos – viņš kļūst apsēsts ar savu ļauno dvīņu brāli, kurš mīt viņā pašā un, kā izrādās, ir vainojams visās viņa dzīves likstās un nedienās…

 

Seko mums!

http://www.draugiem.lv/janarozesapgads/

https://twitter.com/JanaRozesApgads

https://www.facebook.com/JanaRozesApgads