"Staro Rīga" informācijas teltis Rātslaukumā un Vērmanes dārzā apmeklējuši vairāk nekā 150 000 cilvēku, izvēloties gan kādu no organizatoru izstrādātajiem maršrutiem, gan plānojot pastaigas paši. Novērojumi liecina, ka populārākais objekts bijis "Gaismas suvenīrs" Operas skvērā un Vērmanes dārzs. Visilgāk apmeklētāji uzkavējušies pie Kongresu nama, kur vērojuši čuguna liešanas paraugdemonstrējumus, savukārt visvairāk fotografētas un filmētas tika gaismas spēles uz Nacionālā teātra fasādes. Vienkopus visvairāk apmeklētāju pulcējās uz noslēguma priekšnesumu krastmalā 18. novembra vakarā. Lai izpētītu objektus un izdrukātu maršrutus, festivāla interneta vietni staroriga.com nedēļas laikā apmeklējuši vairāk nekā 70 000 interesentu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un vēl 26 citām pasaules valstīm.
 
"Šogad valsts svētku laikā Rīga kļuva gaišāka ne tikai vizuāli – pozitīvs un gaišs noskaņojums bija jūtams gan rīdziniekos, gan pilsētas viesos, kas apmeklēja pasākumu un svētkus svinēja no sirds," uzsver Rīgas mērs Jānis Birks. "Staro Rīga" laikā Rīgā viesojās arī Nīderlandes galvaspilsētas Amsterdamas mērs, kuram tik ļoti iepatikusies gaismas festivāla ideja, ka viņš solījis meklēt iespējas līdzīgu festivālu veidot arī Amsterdamā.
 
Gandarīta par "Staro Rīga" norisi ir arī festivāla koncepcijas autore, Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle: "Pirmā gaismas festivāla "Staro Rīga" necerēti lielais apmeklētāju skaits pierādīja, ka šim pasākumam ir jāmeklē paliekoša vieta Rīgas pasākumu kalendārā. Liels paldies visiem māksliniekiem, producentiem un atbalstītājiem, un arī rīdziniekiem, kas izteikuši daudz atzinīgu vārdu par festivālu. Jau šodien aicinu māksliniekus, uzņēmējus, ēku īpašniekus uzsākt gatavoties nākamā gada festivālam." Čivle uzsver, ka šogad ir apzināts Latvijas gaismas mākslinieku radošais potenciāls, kas ir izrādījies vērā ņemams. Nākamajos gados tiks aktivizēta arī starptautiskā sadarbība. Īpaša loma "Staro Rīga" organizēšanā šogad bijusi sadarbībai ar Lionas gaismas festivāla organizatoriem, kur smeltas ierosmes un pieredze pirmā festivāla veiksmīgai realizācijai.
 
Organizatori cer, ka festivāla atbalstītāja – Valsts akciju sabiedrības "Valsts Nekustamie īpašumi" (VAS VNĪ), kā arī "Swedbank" piemērs iedvesmos arī citus Rīgas skaisto ēku īpašniekus piedalīties nākamā gada festivālā ne vien ar iniciatīvu, bet arī ar aktīvu līdzdarbošanos ēku iekļaušanai festivāla programmā. "Tieši taupības režīmā vēl spēcīgāk izkristalizējas vērtību skala, un atbilstoši tai ikviens ar maksimāli lielu rūpību piedomā pie saviem izdevumiem. VAS VNĪ uzskatīja par savu pienākumu piedalīties pasākumā, kurā tiek pasvītrots mūzu Latvijas arhitektoniskās ainavas vienreizīgums," uzsver VAS VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks.
 
Gaismas festivāla "Staro Rīga" ietvaros iedzīvotājiem sadarbībā ar interneta portālu "draugiem.lv" bija iespēja noteikt visskaistāk izgaismotās namu fasādes Rīgā, kas nebija iekļautas festivāla oficiālajā programmā. Par tādām apmeklētāji atzina Rīgas brīvostas ēku, Latvijas Universitātes centrālo ēku Raiņa bulvārī un Centrālo dzelzceļa staciju. Izgaismoto fasāžu īpašnieki saņems Rīgas domes apbalvojumu un uzaicinājumu iesaistīties nākamā gada festivālā "Staro Rīga".
 

Foto: Pils no gaismas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvlaukums

 
No 19. novembra interneta vietnē staroriga.com ikvienam, kurš klātienē redzējis kādu no festivāla objektiem, ir iespēja nobalsot par tiem, kuri patika vislabāk, tādējādi palīdzot festivāla organizatoriem nākotnē izveidot vēl interesantāku un saistošāku programmu.
 
Gaismas festivālu organizē Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar producentu kompāniju "Untitled", vadošajiem Latvijas gaismas un video māksliniekiem, pasākumu organizatoriem un mākslinieku grupām.
 

Foto: Pils no gaismas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvlaukums

 
Jauna un skaista tradīcija ir dzimusi – "Staro Rīga"!
 
 
Informāciju sagatavoja:
Gaismas festivāla "Staro Rīga" preses dienests
Tālr.: 67821690, 26151344