Kā informēja LCZB vadītāja, grāmatu iegādei pašvaldība šogad atvēlējusi nepilnus 18 000 latu. “Gribētos, lai finansējums ir lielāks, jo grāmatas ir dārgas,” atzina Erba, norādot, ka citās Latvijas pašvaldībās grāmatu iegādei atvēlētais līdzekļu apjoms ir lielāks. Grāmatu iegādei LCZB tērē arī pašu nopelnītos līdzekļus – aptuveni 2 līdz 3 tūkstošus latu.

 

Arī laikrakstu un žurnālu abonēšanai atvēlēto līdzekļu apjoms ir tāds pats kā pērn – 6,5 tūkstoši latu. Erba to vērtē kā apmierinošu, jo “visu, kas nepieciešams, varam atļauties abonēt”. Pusi no periodikas abonēšanai atvēlētā budžeta veido pašu bibliotēku ieņēmumi.

 

Kā informēja Erba, nesen Liepājas bibliotēkās ir atjaunota pieeja vairākām datubāzēm, ko iepriekšējos gados LCZB nav varējusi atļauties nodrošināt. Datubāzes lielākoties izmantojot skolēni un studenti.

 

Runājot par bibliotēku apmeklētāju skaitu Liepājā, Erba atzina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas nav samazinājies, taču astoņos Liepājas apkārtnes novados bibliotēku apmeklētāju skaits gan esot sarucis – ir jūtams, ka daudzi iedzīvotāji izbraukuši uz ārzemēm.

 

Arī Liepājas bibliotekāriem, līdzīgi kā citu Liepājas pašvaldības iestāžu darbiniekiem, atalgojums šogad palielināts par vidēji 10% . Kā atzina Erba, bibliotekāru algas vēl nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni, un pauda cerību, ka sistemātiska atalgojuma palielināšana notiks arī turpmāk.

 

LCZB ir piecas filiāles.