Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi? 

Esmu izpilddirektore, un jau pats amata nosaukums pasaka priekšā – “izpildu”, lai kopā izdotos. Esmu operacionālais vadītājs ar taktiskās plānošanas uzdevumu – balstīties uz stratēģisko virzienu, palīdzēt izplānot un izskaitļot reālo realizācijas ceļu līdz rezultātam. Mans ikdienas darbs ir cieši saistīts ar Budžeta izpildes un grāmatvedības nodaļu, Personāla nodaļu, Biroju, Juristu, Saimniecības departamentu un Tehnoloģiju departamentu. Šo nodaļu un departamentu darba procesos esmu iesaistīta katru dienu.

Ikdienā daudz laika veltu komunikācijai. Ar iepriekš minēto nodaļu un departamentu vadītājiem tiekos regulāri – katru nedēļu. Mēs pārrunājam paveikto, plānoto, kā arī šķēršļus un problēmas. Zinu, ka sākotnēji bija neizpratne par to, ko tieši mēs šajās tikšanās reizēs apspriedīsim un kā tas strādās, bet ceru, ka kolēģi piekritīs, ka šis ir labs veids, kā uzturēt regulāru kontaktu un risināt problēmas uzreiz. Tas ļauj runāt atklāti – arī par sajūtām, par problēmām, un, jā, arī par privātām situācijām. Lai arī privātās lietas nav “jānes” uz darbu, tām ir vieta būt, un par tām drīkst runāt. Man ir patiess prieks, ka man uzticas.

Vēl lielāks prieks ir par to, ka sarunās ar mani kolēģi var bez bailēm atzīt kļūdas. Uzskatu, ka tā ir augstākā uzticēšanās pakāpe, jo esmu pārliecināta: nekļūdās tikai tas, kurš nedara. Un es vienmēr darīšu visu, lai kopā atrastu risinājumu un situāciju veiksmīgi atrisinātu.

Nevar nepieminēt arī Komunikācijas departamentu, īpaši Norišu centru un darbu ar īstermiņa nomas klientiem, veicinot LNB ieņēmumu palielinājumu. Šī darba daļa man ir kā “saldā maize”’, ņemot vērā manu pieredzi līdz šim – strādājot privātajā sektorā.

Interesanta sadaļa manā darbā ir mākslīgā intelekta (MI) joma, kur mēs visi mācāmies, tomēr ir aizraujoši pārstāvēt LNB Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, sarunāties ar MI centru un domāt “ārpus kastes”.

Darbu ir ļoti daudz, paralēlie procesi ir neskaitāmi, dienas paskrien nemanot, bet, kad apstājies un atskaties, cik daudz ir paveikts un cik jēgpilns ir bijis šis darbs, tad paliek silti.

Par sevi gribu domāt, ka esmu atbalsts un darītājs – tad, kad nepieciešams kaut ko atrisināt, izplānot, realizēt, pamanīt sakarības un savest pie viena galda ieinteresētās puses. Esmu praktiķis, un, ja ir nosprausts mērķis, uz to arī eju un to realizēju.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

LNB esmu nepilnu gadu. Esmu pateicīga par šo laiku un nekad nemainītu to pret ko citu, īpaši satikto kolēģu un pieredzes dēļ. Pēc izglītības esmu ekonomiste, un mana profesionālā pieredze aptver telekomunikāciju, banku, apdrošināšanas un komunikācijas nozares. Visās darba vietās esmu bijusi cieši saistīta ar tāmēšanu, cipariem un darbu ar cilvēkiem. Man vienmēr ir bijusi vēlme izzināt un izprast procesus, un nekad neesmu baidījusies pamēģināt kaut ko jaunu vai darīt citādāk. Tas bagātina un dod iekšēju pārliecību, ka varu, māku un spēju vēl vairāk.

Kā jau minēju – esmu praktiķe. Iepriekšējās darba vietās, tāpat kā šobrīd, man ir svarīga virzība: iemācīties kaut ko jaunu, izprast, un pēc tam spēt dalīties ar iegūto informāciju, savienojot to ar vēsturiski uzkrātajām zināšanām.

 

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās? 

Jāatzīst, ka vairākas man mīļas lietas šogad tika atliktas, prioretizējot darbu, tomēr ir pamatnodarbes, kas man rada prieku un nav pametušas manu ikdienu.

Viena no tām – es ik nedēļu eju peldēt. Jā, vislabākais laiks ir novembris–februāris, kad gaiss ir aukstāks par ūdeni. Aukstuma peldes ir fenomenāls veids, kā būt tikai ar sevi – bez domām, tikai ar elpu, un tad mesties peldus.

Otra – regulārs sports. Divas reizes nedēļā 7.15 no rīta pirms darba. Ir patīkami agrā rītā satikt arī kolēģus sporta zālē.

Trešā – rogainings. Tas ir orientēšanās paveids, kur pašam jāveic plānošana: jāskaitļo punkti, jāizvērtē izdevīgākā distance, un tad 3 līdz 6 stundas jādodas trasē – skrienot, brienot un dažkārt pat daļēji peldot.

Ceturtā – ēst gatavošana. Draugi un radi zina, ka pie manis vienmēr būs silts ēdiens; es zināšu, kas kuram garšo, un neliekuļošu – lepojos ar to, ka manas meitenes labāk izvēlēsies manis gatavotas vakariņas nevis došanos uz kafejnīcu. Man ļoti patīk arī konservēt un uzskatu par savu pienākumu šo prasmi nodot tālāk meitām, tieši tāpat kā rādīt dārzā, kā izaudzēt dārzeņus un garšaugus. Mīļākās dāvanas no vīra man ir abra un kūpinātava. Ja esmu virtuvē, tātad man viss ir lieliski!

Piektā – organizēšana. Sākot no ģimenes pasākumiem (jau 25 gadus katru gadu dodamies pa Latviju ar teltīm ap 20 cilvēku sastāvā), līdz skolas salidojumiem un pat stāvlaukuma pārbūves darbiem daudzstāvu mājas pagalmā. Bieži saņemu jautājumu, vai man diennaktī ir cits stundu skaits – bet man vienmēr gribētos vēl vairāk!

LNB “Gaismas pils” ēkai pērn apritēja 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to? 

Man ir liels sentiments pret būvniecības procesu kopš bērnības, jo bērna prātā ļoti spilgti iespiedusies bilde – skats no tramvaja loga uz mājas fasādes detaļām, kas tika nojaukta, lai uzbūvētu LNB. Vēl pirms uzzināju, ka tā tiks nojaukta, šī ēka mani bija jau “noķērusi”. Atceros pat lamināta veikalu pirmajā stāvā ar ieeju no Daugavas puses.

Kad tapa pati LNB ēka, tā aizrāva elpu. Man ir divas mīļākās vietas LNB. Viena ir ātrijs – skats uz augšu, kas vienmēr iedvesmo. Otra ir ēka Mūkusalas ielā 5, jo no turienes paveras īpašs skats uz LNB. Ja man jādomā vai jāmeklē risinājums, šī ir labākā vieta – paskatīties uz visu no malas.

Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu? 

Lasīšana ir pamats domāšanai. Tā palīdz koncentrēties, saprast sarežģītas lietas, izvērtēt situācijas un pieņemt pārdomātus lēmumus. Šodien, kad informācijas ir tik daudz, šīs prasmes kļūst arvien svarīgākas. Grāmatas veido arī mūsu identitāti – to lappusēs glabājas mūsu valoda, kultūra, vēsture un stāsti, kas mūs vieno. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir šīs identitātes sirds un atmiņa, un mums kā institūcijai ir liela atbildība ne tikai to saglabāt, bet arī radīt vidi, kurā šis mantojums var augt un attīstīties.

Grāmatas vieno arī cilvēkus – ģimenes, draugus, skolēnus, skolotājus, pētniekus un lasītājus visā Latvijā. Tās veicina sarunas, izpratni un kopienas sajūtu. Domājot par piecsimtgadi, kļūst skaidrs – grāmatas nav tikai pagātne. Tās ir resurss, kas palīdz mums augt un spriest, un ir drošs orientieris laikā, kur viss pārējais mainās.

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis? 

Būšu priecīga tikt uzrunāta jebkurā brīdī. Pamatā saku – manas durvis vienmēr ir vaļā, īpaši, ja rodas problēma vai šķietami nerisināms jautājums. Īpaši aicinu atklāti runāt, ja kāds saskaras ar šķēršļiem vai kaut kas nepadodas. Iespējams, procesā ir nepieciešamas sīkas izmaiņas vai neliela investīcija, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Galvenais – runāt un nepalikt ar jautājumiem pie sevis!

Novēlējums bibliotekāriem! 

Novēlu jums prieku katrā grāmatā, smaidu ikvienā lasītājā un spēku īstenot pat visdrosmīgākās idejas. Lai bibliotēka turpina iedvesmot un savienot cilvēkus – ar gudrību, siltumu un smaidu!

Paldies!

Aicinām lasīt:
#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta direktors Ansis Garda
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris
#EsEsmuLNB: Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga
#EsEsmuLNB: Tehnoloģiju krājumu departamenta direktors Jānis Freimanis

Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv