Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Zosēnu pagasta bibliotēkā apmeklētāju netrūkst arī vasarā. Vietējie iedzīvotāji nāk gan pēc jaunas lasāmvielas, gan steidz pie interneta, lai apmaksātu kārtējo rēķinu vai pārskatītu jaunumus elektroniskajā pastā.
Laura Bojāre vasarā bieži apmeklē bibliotēku. Viņa stāsta, ka mājās dators nedarbojas un nav iespējas piekļūt internetam. “Dzīvoju netālu, tāpēc uz bibliotēku nāku bieži. Prioritāte ir internets, taču šad tad paņemu arī kādu grāmatu,” saka Laura.
Skolēni pagasta bibliotēkā iegriežas pēc obligātās literatūras. Marta Marika Irša septembrī uzsāks mācības Jaunpiebalgas vidusskolas 6. klasē. Meitene atzīst, ka vasarā nav vaļas lielai atpūtai, jo obligātās literatūras sarakstā ir 20 grāmatas. “Esmu jau paņēmusi desmit. Tā ir dažāda lasāmviela stāsti, pasakas, latviešu daiļrade un pat fabulas. Rudenī būs mutiski vai rakstiski jāpastāsta par izlasīto,” norāda Marta.
Pirmdienās iedzīvotājiem bibliotēkā ir iespēja saņemt arī bankas pakalpojumus. “Izbraukuma vizītē pie mums ierodas Swedbank darbinieces. Viņas piedāvā veikt rēķinu apmaksu, pieņem pieteikumus bankas kartēm un izsniedz tās, kā arī konsultē par dažādiem jautājumiem,” teic Zosēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Irene Prīse un piebilst, ka par šādu iespēju cilvēki ir priecīgi.
Pagastā iedzīvotāju skaits sarūk, arī bibliotēkā ir mazāk lasītāju. Kopš gada sākuma ir reģistrēti 135 apmeklētāji. “Dienā ierodas apmēram piecpadsmit. Kuplākais skaits ir pirmdienas rītos. Pieaugušie apmeklē bibliotēku reizi nedēļā, kad vēlas apmainīt grāmatas. Bērni nāk biežāk, jo vēlas izmantot internetu,” atzīst I. Prīse un norāda, ka naski uz grāmatu lasīšanu ir arī pensionāri. Daudzi no viņiem nevar atļauties abonēt avīzes vai žurnālus, tāpēc bibliotēka ir vienīgā vieta, kur viņi var saņemt jaunāko drukātās preses informāciju. Arī grāmatu klāsts ir pietiekams. “Grāmatas iepērkam atbilstoši budžeta iespējām. Cenšamies regulāri papildināt krājumus,” tā I.Prīse.
Bibliotēkā tiek nodrošināta pieeja četriem datoriem, ar tiem pietiekot, garas rindas neveidojas. I.Prīse norāda: “Ja pie interneta grib tikt vairāki, tad tiem, kuri pamanījušies pavadīt pie datora ilgāku laiku, nākas piekāpties. Ne visiem mājās ir pieejams internets. Tāpēc te daudzi ierodas apmaksāt rēķinus vai pārskatīt epastu.”
