Izstādes atklāšanā piedalījās un klātesošos uzrunāja arī LNB direktore Dagnija Baltiņa, LNB Bibliotēku attīstības centra nozaru informācijas eksperte Elita Vīksna un vēsturnieks, mūziķis, raidījumu veidotājs un vadītājs Arnis Slobožaņins.

Izstādes ietvaros bibliotēka piedāvāja vecāko klašu skolēniem apmeklēt informatīvo pasākumu “Latgaliešu rakstītā vārda ceļš”, lai iepazītos ne tikai ar ekspozīcijas vēstījumu, bet arī Latgales grāmatniecības attīstības svarīgākajiem notikumiem 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.

Divu mēnešu garumā iespēju ieskatīties izstādē un iepazīties ar Latvijas grāmatniecības darbinieku lomu un ieguldījumu grāmatu izplatībā aktīvi izmantoja arī pilsētas iedzīvotāji. Skolēni ar interesi pētīja stendu ar informāciju par latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieku, dzejnieku un personiskās bibliotēkas īpašnieku Andrivu Jūrdžu, kā arī ielūkojās Jaunbūves bibliotēkas bibliotekāru veidotājā tematiskā izstādē “Laika skala 500 gadi. Ieskaties nozīmīgos notikumos Latvijas grāmatniecības attīstībā!”.

“Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” ir daļa no notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” apjomīgās piecu gadu programmas (2021–2025), kuras pamatideja ir akcentēt grāmatas nozīmi latviešu rakstu kultūras saglabāšanā un attīstībā, iezīmējot Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku lomu un ieguldījumu grāmatu un zināšanu izplatībā.

Izstādei izvēlētas sešas izcilas grāmatniecības personības, katra no kurām pārstāv vienu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem: Latgale – Andrivs Jūrdžs (arī Jurdžys, Jurdžs, 1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks; Kurzeme – Klāvs Ukstiņš (1832–1904), pedagogs, grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks; Pierīga, Pārdaugava – Vilis Altbergs (1847–1920), grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs Rīgas Latviešu biedrības u.c. organizāciju biedrs; Vidzeme – Jānis Ozols (1859–1906), grāmatu spiestuves, apgāda un veikala īpašnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks un nacionālās literatūras veicinātājs; Zemgale – Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904), publicists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības profesionālais grāmatizdevējs, grāmattirgotājs, sabiedriskais darbinieks; Sēlija – Frīdrihs Vilhelms Vāgners (Wagner, 1786–1854), Neretas latviešu luteriskās draudzes mācītājs, publicists, mācībgrāmatu sastādītājs, grāmatu apgādātājs, izplatītājs, latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Vasaras mēnešos izstāde “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” būs skatāma Jēkabpils pilsētas bibliotēkā.

Foto: Latgales Centrālā bibliotēka

Informāciju sagatavoja:
Ivars Soikāns
Latgales Centrālā bibliotēka
ivars.soikans@lcb.lv