Jau pērn Bosnijas-Hercegovinas dažādas etniskās izcelsmes politiķu nesaskaņu dēļ (2011. gada martā tika apstiprināta jauna valdība, kurā plaši pārstāvētas visas trīs valstī konfliktējošās etniskās grupas — serbi, horvāti, bosnieši) valsts nozīmīgākās kultūras institūcijas nesaņēma naudas pat tik daudz, lai segtu komunālo pakalpojumu rēķinus.

 

BHNUB izpilddirektore Bedita Islamoviča (Bedita Islamovic) informē, ka viņas vadītā institūcija nesaņem finansējumu jau kopš 2011. gada septembra. Tomēr līdz šim tās personāls darbu bija turpinājis, cerot uz situācijas uzlabošanos. Drīz uzturēšanās ēkā vairs nebūs iespējama, jo Sarajevā patlaban valda auksta, sniegota ziema, bet bibliotēkā nav, un visticamāk, šogad arī nebūs apkures. B.Islamoviča norāda, ka bibliotēkas kopējais parāds sasniedzis jau 230 000 eiro. Ja tas netiks samaksāts, BHNUB tiks atslēgta arī elektrība un ūdens padeve.

 

2012. gada janvārī tika atslēgta elektrība un slēgtas durvis pirms 125 gadiem dibinātajam Bosnijas-Hercegovinas Nacionālajam muzejam, kura pārziņā ir valstī vērtīgākā arheoloģisko priekšmetu kolekcija. Tagad muzeja dārgumu saglabāšana būs atkarīga no vietējo iedzīvotāju sirdsapziņas un policijas darba operativitātes. Jāuzsver, ka naudas trūkuma dēļ vasarā darbu pārtrauca Nacionālā mākslas galerija.

 

Nacionālā muzeja direktors Adnans Busuladzičs (Adnan Busuladzic) norāda, ka kultūras institūcijas, pašām to negribot, nokļuvušas politisko cīņu krustugunīs un to finansēšanas jautājums pārtapis par politisku problēmu. Jāpiebilst, ka Bosnijas-Hercegovinā ir federālā Kultūras un sporta ministrija, taču finansējumu vadošās kultūras institūcijas saņem no Iekšlietu ministrijas. Pēc Bosnijas kara (1992-1995) tām valstiskas nozīmes institūciju statuss nav atjaunots, tādēļ arī valsts finansējums nav garantēts. Bibliotēkas, muzeji un citas kultūras institūcijas pārtiek no ministrijas neprognozējamās žēlastības. Pērn Iekšlietu ministrijas piešķīrums 60 valsts iestādēm, tajā skaitā septiņām vadošajām kultūras iestādēm, bija pusotrs miljonu eiro.

 

Tikai pirms 17 gadiem norima militārais konflikts starp valsts trim lielākajām etniskajām grupām. Tajā teju līdz pamatiem tika nodedzināta BHNUB ēka (uzcelta 1890. gadā) līdz ar inventāru, grāmatām un rokrakstiem. Pateicoties Eiropas Savienības, Turcijas, ASV un citu valstu atbalstam, kā arī pašaizliedzīgajam BHNUB personālam, renovēta ēka, iegūti vērtīgi iespieddarbi un citi mediji. Tagad pašmāju politiķu savstarpējie ķīviņi draud pārvilkt svītru normālai dzīvei vēl pavisam nesen naida un kara nomocītajā valstī.

Plašāka informācija par BHNUB tiks publicēta nākamajā žurnāla “Bibliotēku Pasaule” numurā.

Izmantotie avoti 

 

  • Jukic, Elvira. Funding Dispute Threatens Bosnia’s National Library. Balkan Insight [tiešsaiste]. 2012.gada 6.janv. Pieejams: http://www.balkaninsight.com/en/article/bosnian-national-library-facing-closure


  • Kulturelle Einrichtungen in Bosnien müssen aus Geldmangel schließen. Net-tribune [tiešsaiste]. 2012.gada 6.janvārī. Pieejams: http://www.net-tribune.de/nt/node/91751/news/Kulturelle-Einrichtungen-in-Bosnien-muessen-aus-Geldmangel-schliessen

 

  • Riedlmayer, Andras. Libraries Are Not for Burning: International Librarianship and the Recovery of the Destroyed Heritage of Bosnia and Herzegovina. 61st IFLA General Conference [August 20-25, 1995] Proceedings [skatīts 2012.gada 12.janvārī]. Pieejams: http://forge.fh-potsdam.de/~IFLA/INSPEL/61-riea.htm