Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Valkā izskanējusi lekcija “Grafoloģijas nozīme un pamatiemaņas rokraksta analīzē” 
UNESCO nedēļā 2022 aicina izzināt un apceļot kultūras un dabas mantojumu Latvijā 
Turpinās pieteikšanās LU Sociālo zinātņu fakultātes neformālās izglītības programmā “Izglītības iestādes bibliotekārs”  
LNB notiks Hernhūtiešu dziesmu vakars ar akadēmisku priekšlasījumu 
Aicinājums pieteikties 16. EIFL Publisko bibliotēku inovācijas balvai ar rotaļīgiem mācību projektiem 
Bibliotekārs 

Skatīt vairāk

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.

Intervijas

Bibliotēkas nozīmi nezaudēs: Intervija ar Ogres Centrālās bibliotēkas arhitektu Valdi Onkeli 

2022. gada 26. jūlijā plkst. 12:45 pēc Latvijas laika ir kārtīgi jātur īkšķi. Tiešsaistē no Dublinas tiks paziņots, kura šogad ir pasaulē labākā publiskā bibliotēka. Starp četrām IFLA Publiskās bibliotēkas Gada balvas finālistēm – līdzās ASV, Dānijas un Saūda Arābijas pretendentēm, – ir arī Ogres Centrālā bibliotēka no Latvijas. Būt finālā jau ir panākums, jo konkursa vēsturē šī ir pirmā reize, kad nominantu vidū ir bibliotēka no Baltijas valstīm.

Ilustrācijas autore: Renāte Kloviņa

Pasaules mēroga konkursu kopš 2014. gada rīko Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA). Līdzās atzinībai un atpazīstamībai tiek piešķirta arī naudas balva 5000 ASV dolāru apmērā. Lai pieteiktos, bibliotēkai jābūt atvērtai iepriekšējā gada laikā jaunā vai pārbūvētā ēkā. Arī pērn konkursā startēja Latvijas pārstāve – Ulbrokas bibliotēka, tomēr finālā netika.

Missoula publiskā bibliotēka ASV
Missoula publiskā bibliotēka ASV
Gellerup bibliotēka Dānijā
Gellerup bibliotēka Dānijā
Ithra bibliotēka Saūda Arābijā
Ithra bibliotēka Saūda Arābijā

Septiņos norises gados (2017. un 2020. gadā konkurss nenotika) starp laureātēm dominē Skandināvijas dalībnieces: 2021. gadā uzvarēja Oslo publiskā bibliotēka Deichman Bjørvika Norvēģijā, 2019. gadā – Helsinku Centrālā bibliotēka Oodi Somijā, 2016. gadā ­­– Schmidt Hammer Lassen Dokk1 bibliotēka Orhūsā, Dānijā, un 2015. gadā – Kistas Publiskā bibliotēka Zviedrijā. Arī šogad finālistu vidū ir Dānija ar bibliotēku Orhūsas apkaimē Gellerup, kas ir ieguvusi nelabvēlīga rajona slavu, bet patlaban piedzīvo atdzimšanu. Savukārt Saūda Arābijas bibliotēku Ithra, (kuras lielākā daļa ir zem zemes, lai mazinātu enerģijas patēriņu, sargājot telpas no karstuma), projektējis norvēģu arhitektu birojs Snøhetta. Latvijas iekļūšana IFLA Gada balvas finālā iezīmē vēl vienu spilgtu punktu augsti novērtēto Baltijas jūras valstu bibliotēku kartē.

Ogres Centrālā bibliotēka ir dibināta 1928. gadā, kad Ogre iegūst pilsētas statusu. Bibliotēkas dibinātājs ir skolotājs Teodors Spuriņš. Pirmā Ogres bibliotēkas adrese ir cita – Rīgas ielā 13. Interesants ir fakts, ka bibliotēku no 1948. gada ziemas līdz 1949. gada pavasarim vadīja Gunārs Cilinskis. Kopš 1992. gada bibliotēkas nosaukums ir Ogres Centrālā bibliotēka. 1995. gadā bibliotēka savā īpašumā ieguva mobilo bibliotēku jeb bibliobusu. Tolaik tā bija pirmā mobilā bibliotēka Latvijā. Bibliobuss braukā joprojām.

Ogres Centrālā bibliotēka. Foto: Madara Gritāne
Ogres Centrālā bibliotēka. Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne

Ogres Centrālās bibliotēkas jaunā ēka durvis vēra tieši pirms gada – 2021. gada augustā. Divstāvu koka namu, kurā atrodas arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa, projektējuši arhitekti Valdis Onkelis un Rūdis Rubenis no projektēšanas biroja PBR. Jaunā ēka tika uzcelta vecās vietā, Brīvības ielā 35. Pāris mēnešu laikā tika pilnībā demontēta agrākā bibliotēkas celtne un sākts darbs pie energoefektīvas ēkas tapšanas. Ogres Centrālās bibliotēkas būvniecība ritēja divus gadus, un tika izmantoti 800 kubikmetri koksnes. Tā patlaban ir lielākā pasīvā publiskā koka konstrukciju ēka Latvijā. Principā, ēka pati sevi silda. Līkumojot pa pilsētas ielām, skaistā celtne iznirst priedēm klātā paugurainā vietā. Ieejot iekšā, gribas palikt. Telpa aicina, ir atvērta, mājīga. Koks rada siltuma sajūtu, un pat gaiss pēc tā smaržo. No šonedēļas apmeklētājus te sagaida ne vien laipni bibliotekāri, bet arī Tomiņš – mākslīgā intelekta vadīts robots, ar kuru iespējams veidot dialogu.

 Bērnu lasītava. Foto: Madara Gritāne
Bērnu lasītava. Foto: Madara Gritāne
Plaši stiklojumi bibliotēkas pirmajā stāvā. Foto: Madara Gritāne
Plaši stiklojumi bibliotēkas pirmajā stāvā. Foto: Madara Gritāne

“Darbs jaunajā Ogres Centrālajā bibliotēkā ir katra bibliotekāra sapņa piepildījums,” Latvijas Bibliotēku portālam atzīst Ogres Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Aija Bremšmite. “Telpas ir ērtas un izveidotas tā, lai tajās labi justos gan lasītāji, gan darbinieki. Skaistā vide iedvesmo būt vēl skaistākiem arī pašiem, liek iztaisnot muguru un ļauj ar lepnumu teikt – es strādāju bibliotēkā. Tāpat arī jaunās telpas vilina arvien jaunus lasītājus.” Viņa stāsta, ka pirmajā gadā kopš bibliotēkas jaunās ēkas atklāšanas Ogres Centrālās bibliotēkas lasītāju pulks ir palielinājies par vairāk nekā 1000 lasītājiem. “Tas ir ievērojams skaitlis, turklāt ar katru dienu tas strauji palielinās. Lasītāju ir vairāk, līdz ar to bibliotekāru darba slodze ir lielāka, taču to mēs uzskatām par plusu. Ikviens bibliotekārs priecājas par lasošu sabiedrību. Ēka ir projektēta tā, lai lasītāji te pavadītu pēc iespējas ilgāku laiku un atgrieztos vēl un vēl.”

Ogres Centrālās bibliotēkas arhitekti Rūdis Rubenis un Valdis Onkelis. Foto: Ēriks Božis

Bibliotēku portāls uz interviju aicināja projektēšanas biroja PBR galveno arhitektu Valdi Onkeli, lai uzzinātu vairāk par Ogres Centrālās bibliotēkas tapšanu, inovatīvajām tehnoloģijām un bibliotēku nākotni.

Kādu galveno uzdevumu sev izvirzījāt, Ogres Centrālajai bibliotēkai radot jaunu mājvietu?

Galvenie mērķi bija radīt atvērtu kultūras telpu iedzīvotājiem, atrisināt virkni ilgtspējas un energoefektivitātes jautājumu un vienlaicīgi uzsvērt Ogres kā vēsturiskas kūrortpilsētas unikālo mantojumu.

Bibliotēkas arhitektūrā dominē koks un daba. Kālab tāda izvēle?

Ogre ir izteikti zaļa pilsēta. Atstājām koka konstrukciju virsmas redzamas, lai ēka labi iekļautos priedēm bagātajā vidē. Koks uz apmeklētājiem iedarbojas emocionāli patīkami. Koks ir Latvijas galvenais izejmateriāls, kura gudra, pārdomāta izmantošana būvēs būtu jāveicina!

Projektēšanas procesā bija interesanti apgūt dažādus mūsdienu risinājumus, strādājot ar koku. Ēkā ir izmantotas gan vienā virzienā līmētas konstrukcijas, sauktas GLT, gan krusteniski līmētās – CLT. Pirms bibliotēkas celtniecības bijām projektējuši vien mazāka mēroga šāda tipa būves. Papildus izpētījām koka arhitektūru Latvijā. Kopā ar biroja būvinženieriem devāmies uz koka ēku projektēšanas mācībām Itālijā, gūstot papildus teorētisko un praktisko pieredzi. Būvniecības process izvērtās gana sarežģīts, jo ēkas jumtu konfigurācija bija laikietilpīga. Rezultātā ilgāk nekā vēlējāmies pakļāvām koka konstrukcijas lietus iedarbībai. Bet viss beidzās labi.

 Ogres Centrālās bibliotēkas ārskats. Foto: Madara Gritāne
Ogres Centrālās bibliotēkas ārskats. Foto: Madara Gritāne
Zaļā siena bibliotēkas ātrijā.  Foto: Madara Gritāne
Zaļā siena bibliotēkas ātrijā. Foto: Madara Gritāne
Saules fotovoltiskie paneļi virs auto stāvlaukuma un Bibliobuss. Foto: Madara Gritāne
Saules fotovoltiskie paneļi virs auto stāvlaukuma un Bibliobuss. Foto: Madara Gritāne

Kādas inovācijas jūsu birojs ir īstenojis, strādājot pie šīs ēkas?

Inovāciju ir ļoti daudz. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesoru Egīlu Dzelzīti izstrādājām veselu inovāciju kopumu, ko vēlējāmies ēkā īstenot, jo piedalījāmies Vides reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas (VARAM) rīkotajā konkursā Latvijas pašvaldībām. Konkursā Ogre ieguva līdzfinansējumu, kas nozīmēja, ka visas mūsu kopīgi sazīmētās idejas nu bija arī jārealizē!

Visvairāk jauninājumu ir saistīti ar augstajām energoefektivitātes prasībām: ēkai ir jāspēj saražot enerģiju apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apsildei visa gada garumā. Tai jābūt enerģētiski pašpietiekamai. Vienīgais veids, kā varējām atrisināt alternatīvas enerģijas avotu, bija saules fotovoltiskie paneļi. Tos izvietojām iekšpagalmā virs automašīnu stāvlaukuma. Bibliotēka ir veidota, ievērojot pasīvās ēkas principus: tā ir ļoti labi siltināta, koka logi ir Latvijā visefektīvākie. Veicām PHPP (Passive house planning package) ēkas modeļa analīzi. Tiek arī pielietots Latvijai unikāls risinājums: apkure no Ogres pilsētas sadzīves kanalizācijas tīkliem. Proti, ir izveidota patentēta kanalizācijas rekuperācijas sistēma. Iekārta veidota notekūdeņu siltuma atgūšanai, tālāk to novirzot ēkas apkurei un karstā ūdens apsildei. Ēkai ir sertificētas pasīvo ēku ventilācijas iekārtas. Telpas tiek vēdinātas pēc pieprasījuma – atbilstoši CO2 līmenim gaisā. Ārpusē pret pagalmu un ieejas ātrijā ir iekoptas zaļo augu sienas. Augi kalpo kā bioloģiskie filtri, mitrinot un uzlabojot gaisa kvalitāti. Zaļās sienas tiek laistītas ar lietus ūdeni, kas savākts no jumta.

Klinšu kāpšanas siena bērnu lasītavā. Foto: Madara Gritāne
Klinšu kāpšanas siena bērnu lasītavā. Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne
Sēžamās palodzes lasīšanai.  Foto: Madara Gritāne
Sēžamās palodzes lasīšanai. Foto: Madara Gritāne

Kuri ir jūsu mīļākie momenti Ogres bibliotēkas arhitektūrā?

Pirmkārt, jau pats ēkas tēls, mērogs un izvietojums Ogres pilsētā. Apkārtne ir reljefs mežs. Pretī galvenajai ieejai ir lapegles dēļu terase, kur ir patīkami atrasties pēcpusdienas saulē. Iespaidīgs ir ieejas ātrijs, kas savieno pirmo un otro stāvu. Zaļo augu sienas atsvaidzina gaisu un iepriecina ienācējus. Bibliotēka ir apmeklētājiem ļoti atvērta: pirmajā stāvā ir plaši stiklojumi, bet otrajā –publiski pieejamas terases, no kurām baudīt pilsētas ainavu.

Iespaidīgs ir arī plašais, nedalītais Dzimtsarakstu nodaļas ceremoniju zāles stikls ēkas otrajā stāvā. Tas ir vērsts pret ziemeļiem, līdz ar to ir pilnīgi atklāts. Veiksmīgi, ka ziemeļu pusē ir mežs ar izteiktu nogāzi, kas dabīgi nodrošina diskrētumu telpai.

Mīļas ir sēžamās palodzes logiem, īpaši otrajā stāvā. Platajām palodzēm ir aizkari un atsevišķs apgaismojums. Faktiski, apsēžoties loga ailā un pret kopējo telpu aizvelkot aizkaru, var intīmi baudīt literatūru un saplūst ar mežu.

Norādes un navigācijas zīmes ir veidotas, izmantojot burtveidolu Cīrulis Display, kas ir balstīts leģendārā latviešu grafiķa Anša Cīruļa daiļradē. Būtiski, ka Cīrulis ar savu nacionālo pieeju dizainam Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ir atstājis “pēdas” arī Ogrē. Uz šo estētiku atsaucas arī bibliotēkas tēls.

Cita starpā, visas inovācijas un sistēmas tiek interaktīvi atspoguļotas ekrānā pie galvenās ieejas. Bibliotēkas apmeklētājs tiek informēts un izglītots par procesiem, kādi ēkā notiek.

Ogres Centrālā bibliotēka. Foto: Madara Gritāne
Ogres Centrālā bibliotēka. Foto: Madara Gritāne
Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Foto: Madara Gritāne
Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Foto: Madara Gritāne
Dzimtsarakstu nodaļas ceremoniju zāle. Foto: Madara Gritāne
Dzimtsarakstu nodaļas ceremoniju zāle. Foto: Madara Gritāne

Bibliotēka ir paredzēta dažādu paaudžu lasītājiem, kā arī bibliotekāriem, kuri diendienā te strādā. Kā izzinājāt labākos risinājumus, lai bibliotēkas pieredze būtu visiem ērta?

Lai izprastu lietotāju vēlmes, tika veiktas gan sociālas aptaujas, gan tikšanās ar potenciālajiem lietotājiem. Kolēģis Rūdis [ēkas līdzautors, arhitekts Rūdis Rubenis – A.I.] Ogres māmiņu kluba feisbuka lapā ievietoja aptauju, aicinot jaunos vecākus izteikt vēlmes. Rezultātā bērnu lasītavas zonā ir iekārtota atsevišķa diskrēta telpa mazuļu pārtīšanai un pabarošanai. Tika veikta arī skolnieku aptauja, kurā bērni uzzīmēja savu ideālo bibliotēkas telpu. Tika iesūtīti ļoti jautri un jauki zīmējumi. Piemēram, viens no tiem paredzēja milzīgas šūpoles un baseinu, kurā no šūpolēm ielēkt. Iedvesmojoties no tik brīvām domām, bērnu lasītavā ir klinšu kāpšanas siena. Vērtīgu pieredzi guvām, arī apmeklējot citas realizētās bibliotēkas. Bibliotēka “Sala” Alojas novadā ir ļoti veiksmīgs zaļās arhitektūras piemērs. Apmeklējām arī Jūrmalas Centrālo bibliotēku un, uzklausot bibliotekāru pieredzi, pie bērnu lasītavas esam izbūvējuši apavu skapi ar ventilācijas nosūci. Ogres Centrālajā bibliotēkā ir īstenotas daudzas nianses un aspekti, kas iegūti, cenšoties izprast, kā ērtāk un praktiskāk būs ikdienas apmeklētājam.

Kādi, jūsuprāt, ir nozīmīgākie jautājumi bibliotēku arhitektūrā pasaulē?

Galvenais izaicinājums bibliotēku arhitektūrā, šķiet, ir noturēt pastāvīgu un ieinteresētu apmeklētāju plūsmu. Ir virkne bibliotēku, kuras eksistē, bet tiek maz apmeklētas. Liela nozīme ir sajūtām, kādas rodas, ēkā uzturoties. Bibliotēkai ir jābūt ērtai, mājīgai un patīkamai. Lai tā ir vieta, kur gribas atgriezties ­– lai iešana uz bibliotēku kļūtu par ieradumu. Protams, nozīmīga loma ir bibliotēkas vadībai un personālam. Kādi pasākumi tiek rīkoti, cik interesanti un piesaistoši tie ir? Tas ir nepārtraukts darbs. Svarīgs ir arī daudzfunkcionalitāte. Bibliotēku arhitektūrā tas ir tikai ieguvums, ja vieta pilda vēl kādu lomu. Ogrē tā ir dzimtsarakstu nodaļa, kas ēkai nodrošina apmeklētāju plūsmu arī pēc bibliotēkas darba laika beigām un brīvdienās.

Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne
Foto: Madara Gritāne

Ko jums nozīmē bibliotēka kā vieta? Vai mūsdienu digitālajā pasaulē tām kā telpām joprojām ir nozīme?

Domāju, ka bibliotēka kā telpa savu nozīmi nezaudēs. Veiksmīgi tās vadot, aktualitāte var tikai augt. Jā, digitalizācijai ir liela loma cilvēku ikdienā, bet nekas neaizstāj klātienes satikšanos, komunikāciju un pieredzes apmaiņu. Protams, tas ir atkarīgs no cilvēka. Ir cilvēki, kuri vieglāk uztver ierunātās grāmatas un labprāt lasa literatūru digitāli. Bet ir arī tādi jaunieši, kuri tomēr paliek pie klasiska grāmatu formāta. Līdzīgi kā bija ar vīrusu: kad kovids parādījās, daudzi sāka strādāt attālināti, un biroju telpu nozīme uz laiku mazinājās. Tomēr šobrīd vērojams, ka pieprasījums pēc klātienes darba atkal pieaug un ir vēlme nodalīt personīgo mājas dzīvi no darba.

Ko jums nozīmē IFLA konkursa nominācija – būt šogad starp četrām labākajām publiskajām bibliotēkām pasaulē?

Ir ārkārtīgi patīkami, ka Ogres Centrālā bibliotēka ir pamanīta pasaulē. Tas ir pagodinājums visai lielajai komandai, kas strādāja pie šīs ēkas: gan projektētājiem, gan būvuzņēmējiem, gan bibliotēkas vadībai un pasūtītājam – Ogres novada Domei.

Kura no konkurējošajām trim bibliotēkām konkursa finālā jūs piesaista visvairāk?

Man jāatzīst, ka neesmu paspējis izpētīt pārējo IFLA finālistu darbus. Protams, piesaista Saūda Arābijas bibliotēkas monumentālais tēls. Liekas simpātiski, kā tas sasaucas ar apkārtējo akmeņaino dabu un burtiski izaug no tās.

Kādas jūs gribētu redzēt bibliotēkas pēc 100 gadiem?

Pēc 100 gadiem? Mūsdienu dzīves dinamika ir tik strauja, ka izmaiņas vērojamas ik pa desmitgadēm. Šis jautājums droši vien ir vairāk saistīts ar to, kāda būs sabiedrība pēc simt gadiem? Domāju, ka turpinās attīstīties virziens, kur bibliotēkas papildus pilda vēl kādas funkcijas, kas palielinātu apmeklētāju skaitu. Man personīgi ļoti gribētos, lai drukāta grāmata nebūtu zaudējusi savu aktualitāti. Lai cilvēki lasītu grāmatas. Jo tikai drukāta grāmata, kas turēta rokās, lapota, dod emocionālo pārdzīvojumu. Ne velti saka, ka cilvēks, kas lasa grāmatas, izdzīvo daudzas dzīves, bet kas nelasa – dzīvo tikai vienu.

Bibliotēku portāls ir uzsācis sadarbību ar vairākiem Latvijas ilustratoriem, kuru darbus publicēsim portāla Instagram kontā @biblioteka_lv. Intervijas ilustrācijas autore ir māksliniece Renāte Kloviņa. @renateklovina

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
portals@lnb.lv