Saņemot šādu iesniegumu, Latvijas Bibliotēku padome izstrādā savu atzinumu. Atzinuma izstrādē tiek lūgta nepieciešamā informācija no visām institūcijām, kas var sniegt objektīvu viedokli par valsts vai pašvaldības institūcijas iecerēto darbību – no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, attiecīgā reģiona galvenās bibliotēkas, no attiecīgas bibliotēkas, pašvaldības u.c. Pēc šīs informācijas vispusīgas analīzes un izskatīšanas Latvijas Bibliotēku padome izstrādā savu atzinumu, kuru nosūta attiecīgai valsts vai pašvaldību institūcijai. Diemžēl ir gadījumi, kad par savu nodomu reorganizēt vai likvidēt bibliotēku Latvijas Bibliotēku padomei savlaicīgi nepaziņo ne valsts vai pašvaldības institūcija, ne arī attiecīgā bibliotēka vai reģiona galvenā bibliotēka un informācija Latvijas Bibliotēku padomei tiek iesniegta jau pēc lēmuma pieņemšanas. Tāpēc ļoti svarīga ir sistemātiska informācijas apmaiņa starp vietējas nozīmes bibliotēkām un reģionu galvenajām bibliotēkām, lai nepieciešamības gadījumā varētu operatīvi reaģēt un novērst darbības, kas ir pretrunā ar Bibliotēku likumā noteikto kārtību.
Pastāvošais normatīvais regulējums (likumi, Ministru kabineta noteikumi u.tml.) neparedz iespēju pieņemt lēmumu par skolas bibliotēkas un pašvaldības publiskās bibliotēkas apvienošanu vienā iestādē. Bibliotēku likuma 29. panta ceturtajā daļā ir noteikts: "(4) Ikviena pašvaldība nodrošina savas pašvaldības administratīvajā teritorijā bibliotekāro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par vietējas nozīmes bibliotēku tīklu un tā darbību pašvaldību teritorijās." Savukārt, saskaņā ar šo likuma normu izdotajos Ministru kabineta 2001. gada 7. augusta noteikumos Nr.355 "Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi" noteikts, ka katrā novada pagastā ir jābūt vismaz vienai pagasta pašvaldības bibliotēkai uz katriem 2000 iedzīvotājiem, kura apkalpo visus pagasta iedzīvotājus. Kā patstāvīgas pašvaldības publiskās bibliotēkas tās ir reģistrētas Bibliotēku reģistrā.
Savukārt skolas bibliotēka ir izglītības iestādes struktūrvienība, kuras nepieciešamību nosaka Izglītības likuma 55. pants, kurā noteikts, ka izglītojamam ir tiesības izmantot  izglītības iestāžu bibliotēkas. Katrā izglītības iestādē ir jābūt izglītības iestādes bibliotēkai, kuras esamība un darbības kvalitāte ir viens no izglītības iestādes akreditācijas nosacījumiem.
Publiskai bibliotēkai un skolas bibliotēkai ir atšķirīgas funkcijas un uzdevumi. Taču abu tipu bibliotēkām ir auglīgas sadarbības iespējas, piemēram, grāmatu krājumu komplektēšanā, periodisko izdevumu pasūtīšanā un bibliotēku informācijas resursu pilnīgākā izmantošanā savu lasītāju interesēs. Ir gadījumi, kad pašvaldības publiskā bibliotēka tiek izvietota vienā ēkā ar skolu. Tas iespējams ar nosacījumu, ka tā pilnībā saglabā savu patstāvību, statusu, funkcijas, tās darbību neierobežo izglītības iestādē noteiktā iekšējā kartība, proti – bibliotēkas lietotāji netraucēti var to apmeklēt, izmantot krājumu un pakalpojumus, neizjūtot nekādus ierobežojumus, ko var radīt izglītības iestādes klātbūtne. Bibliotēkas, kas darbojas vienā ēkā (skolas bibliotēka un pašvaldības publiskā bibliotēka) ir reģistrētas Bibliotēku reģistrā kā neatkarīgas bibliotēkas ar savām noteiktām funkcijām un darbiniekiem šo funkciju veikšanai.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Latvijā būs šādas vietējās pašvaldības: 109 novadi un 9 republikas pilsētas. Katrā no tām darbojas pašvaldību bibliotēkas. Saskaņā ar Bibliotēku likuma 7. pantā noteikto, "Pašvaldības bibliotēka ir pašvaldības izveidota iestāde vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā atrodas bibliotēkas krājums." Atbilstoši Bibliotēku likumā noteiktajai bibliotēku akreditācijas kārtībai, visas pašvaldību bibliotēkas, kurām nav reģiona galvenās bibliotēkas statuss, ir vietējas nozīmes bibliotēkas. Pašvaldību apvienošanās procesā veidojas novadi, kuros ir vienota administratīvā struktūra un vienots budžets. Novadā ietilpstošo agrāk patstāvīgo pagastu un pilsētu bibliotēkas veido vienotu novada bibliotēku tīklu.
Katra no bibliotēkām ir novada pašvaldības iestāde vai tās struktūrvienība. Novadu pašvaldības pieņem lēmumu par tās iestāžu darbības modeli. Atkarībā no novada lieluma, tajā ietilpstošo bibliotēku skaita un novada pašvaldības noteiktā iestāžu darbības modeļa (vairāk vai mazāk centralizēts modelis, infrastruktūras uzturēšanas kārtība bijušo pagastu pašvaldību teritorijās, pagasta pārvaldes (pakalpojumu centru) kompetence u.tml.), novada bibliotēkas var darboties kā decentralizēts patstāvīgu iestāžu tīkls, kur katra bibliotēka tieši sadarbojas ar attiecīgām novada administratīvām struktūrām.
Novada bibliotēkas var darboties arī vidēji centralizētā modelī, kura ietvaros tiek koordinēti atsevišķi novada bibliotēku darba procesi, piemēram, katra bibliotēka ir patstāvīga, bet visas novada bibliotēkas sadarbojas jaunu grāmatu iegādes, periodikas pasūtīšanas un citos jautājumos.
Centralizētā modelī, kas galvenokārt izmantojams lielos novados, vienai no novada profesionāli spēcīgākajām bibliotēkām novada pašvaldība var uzdot veikt pārējo pašvaldības publisko bibliotēku profesionālās koordinācijas funkcijas. Izmantojot Latvijas standartā LVS ISO 2789:2007 "Informācija un dokumentācija. Starptautiskā bibliotēku statistika" terminus un definīcijas, novada centrālā bibliotēka ir administratīvas vienības daļa, kas veic galvenās administratīvās funkcijas un kurā atrodas bibliotēkas krājuma nozīmīgākā daļa un pieejami plašākie pakalpojumi. Savukārt filiālbibliotēka ir lielākas administratīvas vienības daļa, kas atsevišķās telpās nodrošina pakalpojumus noteiktai vietējai klientūrai.
Visas pašvaldību publiskās bibliotēkas ir reģistrētas Bibliotēku reģistrā kā patstāvīgas bibliotēkas un administratīvi teritoriālā reforma nemaina šo bibliotēku statusu. Ja novadā tiek izveidots centralizēts modelis – novada centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas, tad atbilstošas bibliotēku sadarbības attiecības ir jānosaka novada centrālās bibliotēkas un pārējo novada pašvaldības publisko bibliotēku nolikumos.
Jāatzīmē, ka šādā centralizētā modelī arī līdz administratīvi teritoriālajai reformai jau ir darbojušās visas Latvijas republikas pilsētu pašvaldību publiskās bibliotēkas (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne, Ventspils, Jūrmala). Tā ir vietējās pašvaldības noteikta tās pārziņā esošo institūciju darbības administratīvā kārtība, kuru neregulē Bibliotēku likums.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Jānis Turlajs
LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs