Vadimu Mihejenko rīdzinieki varētu atcerēties pēc spoži nospēlētās titullomas izrādē Bumbarašs bijušajā Jaunatnes teātrī. Savukārt bijušās „padomjzemes” kinomīļu atmiņā, iespējams, palicis Rodiona Nahapetova 1975. gadā uzņemtais kino Uz pasaules galu (На край света) ar Vadimu galvenajā lomā, vai – pašā pirmajā kino lomā Anatolija Vasiljeva īsfilmā Baltā sniega krāsa (Цвет белого снега).

Taču visplašāko atpazīstamību, un ne vairs bijušajā, bet jau tagadējā pasaulē Vadims Mihejenko guvis kā Sanktpēterburgas radošās grupas – teātra laboratorijas – Terra Mobile izveidotājs, ilggadējs vadītājs un direktors, kā arī studentu iemīļots maestro, improvizācijas mākslas pasniedzējs Itālijā, Boloņas teātra institūtā.

 

Vadims Mihejenko par Dimu Kerusovu:
“Dima Kerusovs – pseidonīms, kuru es, Vadims Mihejenko, pieņēmu, pievēršoties jaunai jaunradei – literatūrai. Kaut kur izlasīju, ka japāņi, mainot darbības veidu, maina arī savu vārdu. Manuprāt, tas ir godīgi – nekādi iepriekšēji nopelni netraucē un nedod atlaides. Viss jāsāk no iesākuma. Sarežģīti, taču… daudz interesantāk. Tālab Dimam Kerusovam netīk atcerēties Vadima Mihejenko biogrāfijas faktus un gadskaitļus, lai viņu lasītu brīvi un kaismīgi. Dima Kerusovs raksta par mīlestību un personiskām attiecībām, par šodienas rūpēm un mūžības vajadzībām. Par karu Dima Kerusovs neraksta, jo necieš karu.”

 

Citi par Dimu Kerusovu:
“Milzīgas zināšanas un jūtas viņš iemanās ietilpināt vienā zilbē, vienā žestā. Vienā skatienā! Klausītāji un lasītāji nav jāmeklē. Viņi paši pie Dimas atnāks. Viņi jau izdzirdējuši un saindējušies ar neiespējamību iztikt bez viņa un viņa vibrācijām.”

 

Aicinām izbaudīt aktiera un rakstnieka autorvakaru!

 

Pateicamies Ninucei Leimanei, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai, konditorejai “Moora” un personīgi Emmai Moorai par sadarbību autorvakara tapšanā.