Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Pagājušonedēļ Staiceles bibliotēkā bija zīmīgs notikums – prezentēja pilsētas šīgada kalendāru. Tas tapis, pateicoties to vietējo iedzīvotāju rosinājumam, kuri pērnvasar apmeklēja fotokursus vairāku bibliotēku sadarbības projektā “Photovoice stiprina ģimeni un aktivizē sabiedrību”.
Patiess prieks, ka uz tiem nāca dažādu paaudžu cilvēki, kas gribēja iemācīties fotografēt un sabildēto pēc tam apstrādāt. Šis kalendārs ir nopietns starts turpmākajiem darbiem un, ļoti iespējams, fotobiedrības izveidei, sacīja pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša un aicināja staiceliešus novērtēt taustāmo iznākumu. Viņa arī sveica kalendāra idejas iniciatorus Eināru Bērziņu un Staiceles lībiešu muzeja Pivälind direktori Indru Jaunzemi, kuru uzņemtie attēli rotā kalendāru. Tāpat pateicību saņēma Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Timermane un maketētājs Alvis Zālamans, kurš mācās tikai 6. klasē un ir mākslas skolas audzēknis. Todien visi klātesošie pa jaunajam sienas kalendāram un dažus ar Staiceles simboliku kabatas formātā varēja aiznest mājās kā jauku dāvanu.
E. Bērziņam šķiet likumsakarīgi, ka Staicelei kā skaistai pilsētai ir savs kalendārs. Rezultāts kopumā ir jauks, varbūt varēja viens otrs skats būt citādāks, taču sākumam nav slikti. Attēlu atlase nebija viegla. Ceru, ka nākamā gada kalendārā būs vairāk autoru bilžu, ko pirms tam izraudzīsimies konkursā. Labs piemērs šādai praksei ir fotobiedrība “Salacgrīva”, uzskata staicelietis. Ar fotografēšanu viņš aizrāvies pirms gadiem septiņiem. Staiceles 2012. gada kalendārs iespiests 100 eksemplāros un pārējiem interesentiem būs pieejams TIC. Līdzīgs tapis pirms vairākiem gadiem citā projektā.
Todien bibliotēkā atklāja arī muzeja kalendāru kolekcijas izstādi. Eksponāti ir dažnedažāda vecuma, izmēra, biezuma un vizuālā izskata, kas liecina ļaudis jau senāk varējuši izvēlēties sev tīkamāko, bet mūsdienās kalendāru klāsts ir vēl plašāks. Vecākais kalendārs izstādē ir no 1929. gada. To un vēl citus muzejam uzdāvinājusi Edīte Kalniņa. Daudzus no tiem bija saglabājusi mana mamma, viņa piebilda. Iveta Apsīte atnesusi parādīt savu bērnudienu pasaku kalendārus. Iespaidīgu daudzumu kabatas formāta kalendāriņu no privātā krājuma izstādei atvēlējusi pati muzeja direktore. Sāku tos vākt 1978. gadā, kad vēl biju maza meitene. Rīgas radi šos kalendāriņus allaž palīdzēja sagādāt, vēlāk jau pati pirku, tostarp sērijās izdotu, atklāja I. Jaunzeme.
