No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Atzīmējot izcilā arhitekta Gunāra Birkerta 92. dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. un 12. stāvā atklāta ekspozīcija “Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās arhitektu”. Tā izceļ arhitektūras meistara un bibliotēkas lomu Latvijas un pasaules kultūrvēsturiskajā telpā.
Ekspozīcija būs apskatāma ekskursiju ietvaros – sākot no 15. februāra. Dalība bez maksas.
Divdaļīgā ekspozīcija iepazīstina apmeklētājus ar LNB jaunās ēkas projekta vēsturi, tapšanas gaitu un autoru – pasaulē atzīto arhitektu G. Birkertu, akcentējot viņa radošās virsotnes pasaules arhitektūras kontekstā. Vienlaikus ekspozīcijā uzsvērti arī nozīmīgākie notikumi LNB vēsturē līdz pat jaunās ēkas inaugurācijai 2014. gada 29. augustā.
Ekspozīcijas pirmā daļa, kas iekārtota bibliotēkas 1. stāvā, ir stāsts par sabiedrības vēlmi būvēt jaunu nacionālās bibliotēkas ēku. Tas ir stāsts par nācijas prioritātēm un ambīcijām, ekonomisko varēšanu un politisko gribu, tostarp – par sabiedrības spēju un nespēju vienoties Gaismas pils idejas īstenošanai laika nogrieznī, kas vienlīdzīgs valsts pastāvēšanas laikam. Šeit uzsvērts arī UNESCO atbalsts un G. Birkerta talants, kas īstenojies unikālā Gaismas pils / Stikla kalna veidolā Daugavas krastā, Rīgas centrā.
Savukārt ekspozīcijas otrā daļa (12. stāvā), veidota kā simboliska arhitekta studija, kurā noritēja darbs pie LNB projekta. Šeit stāstīts par G. Birkerta profesionālajiem sasniegumiem – eksponētas meistara skices, darba piezīmes, nozīmīgāko projektu maketi. 12. stāvā aplūkojamas arī Birkertu dzimtas klavieres, kuras mazais Gunārs spēlējis bērnu dienās dzīvoklī Rīgā, Stabu ielā 37. Iespējams, vien retais zina, ka bērnībā un jaunībā nākamais pasaules arhitektūras meistars spēlējis arī vijoli, dziedājis korī, trenējies peldēšanā un basketbolā.
Pusgadsimta garumā G. Birkerts radījis 287 būves (bibliotēkas, baznīcas, muzejus, skolas, universitāšu un banku ēkas) – organiskas un kontekstuālas, bagātas ar metaforām un tikai meistaram raksturīgu gaismas lietojumu – viņam gaisma ir vēl viens svarīgs būvmateriāls. Ekspresija un laika gars raksturo Birkerta labākos darbus.
Ekspozīcijas saturu veidojusi LNB sadarbībā ar arhitektu Jāni Dripi.
Projekta vadītāja: Ilze Egle
Dizaina autors: “Dd studio”
Uzziņai:
Gunārts Birkerts (17.01.1925., Rīga) tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko un panākumiem bagātāko latviešu arhitektu. Pasaules arhitektūrā viņš ir pazīstams ar izcilu gaismas lietojumu 19 paša projektētajās bibliotēkās, vairākās baznīcās, muzejos un citās būvēs Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
1943. gadā G. Birkerts aizbraucis no Latvijas un Studējis Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēlies uz ASV. 1962. gadā dibinājis savu arhitektu biroju „Gunnar Birkerts and Associates”.
Vēlākos gados G. Birkerts bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā (Corning Museum of Glass) un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā sastādīja Amerikas Arhitektu institūts. Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, „Kemper Museum of Contemporary Art” Kanzassitijā.
1989. gadā G. Birkerts radīja pirmo Gaismas pils skici – ekspresīvu modernisma veidolu, kas sakņots nācijas bagātajās kultūras tradīcijās un turpmākajos gados attīstīts ar Modri Ģelzi (1929–2009) un citiem Latvijas arhitektiem un inženieriem.
Darba mūža laikā G. Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus – 1995. gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ticis iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
