1641. gada 27. maijā rakstīto vēstuli atklāja nīderlandiešu filozofijas doktors Eriks Jans Boss, pētot intensīvo saraksti starp franču racionālistu un viņa draugu teologu Marēnu Mersēnu par Dekarta publikāciju "Meditācijas par pirmo filozofiju". Uzzinot, ka tā glabājas Haverfordas koledžas bibliotēkā, Boss sazinājās ar koledžu un ar bibliotēkas ekspertu palīdzību noteica, ka tā ir autentiska un iepriekš nezināma Dekarta vēstule.
 
Blīvi aprakstītu četru lapaspušu garā vēstule ir viena no tūkstošiem vēstuļu un citu dokumentu, ko 19. gadsimtā Francijas Institūta bibliotēkā nozaga itālietis Giljermo Libri. Vēlāk Libri tika aizmuguriski notiesāts, tomēr visus dokumentus atgūt neizdevās, jo viņš bija paspējis tos pārdot kolekcionāriem Lielbritānijā. Eksperti uzskata, ka vēstule pabijusi vairāku īpašnieku rokās, pirms tā nonāca Haverfordas koledžas bibliotēkā.
 
Jaunatklātā vēstule liecina, ka sākotnējās "Meditāciju" aprises bija iecerētas gluži citādas un Dekarts pilnībā izsvītroja trīs teksta daļas. Kā skaidro Boss Utrehtas Universitātes mājaslapā publicētajā rakstā, Dekarts ieviesa izmaiņas, jo kāds viesis viņu pārliecinājis, ka Pjērs Peti (1598-1677), kas bija ļoti kritisks pret darba "Pārrunas par metodi" ceturto nodaļu, ir mainījis savas domas, tāpēc viņam vairs nevajadzēja pievērst tik lielu izmanību Peti iebildumiem. "Jaunajā ievadā viņš aprobežojās ar pāris vispārīgām piezīmēm par kritiku, ko viņš saņēmis par "Pārrunām", nenosaucot nevienu vārdā," raksta Boss.
 
Pēc atklājuma Haverfordas koledžas prezidents Sīvens Emersons sazinājies ar Francijas Institūtu, no kurienes tika nozagta vēstule, un piedāvājis to atdot. "Lai arī mēs noteikti gūstam labumu savā kolekcijā turot Dekarta vēstuli (..), ir tikai viens iespējamais rīcības virziens – izdarīt pareizu lietu un piedāvāt vēstuli atdot. Mēs ceram, ka kāds cits mūsu vietā darīto to pašu," paskaidroja Emersons.
 
Francijas Institūta rektors Gabriels de Brogli pieņēma Emersona piedāvājumu un kā pateicību piedāvāja pretī 15 000 eiro (10 500 latus). "Šis žests dara jums godu un rāda morālo vērtību dziļumu, ko jūs ieaudzināt jūsu studentiem," vēstulē Emersonam rakstīja Brogli. Tāpat Brogli pavēstīja par Francijas Institūta centieniem atgūt citas vēstules. "2006. un 2009. gadā kādā izsolē Šveicē tika pārdotas citas vēstules. Pēc skaļiem protestiem un lielas publicitātes no institūta puses abos gadījumos vēstules neatrada pircēju, tomēr mēs nespējām savākt iespaidīgo summu, ko pieprasīja pārdevējs."
 
Boss šobrīd strādā pie grāmatas par Dekarta saraksti, ko publicēs izdevniecība "Oxford University Press".
 
 
LETA
Copyright © LETA