Kā brīdina uzņēmēji, šādi pasākumi atstās graujošu iespaidu uz grāmatizdevēju biznesu un tautsaimniecību kopumā.
 
SIA "Jānis Roze" direktore Ināra Beļinkaja biznesa portālam "Nozare.lv" prognozē, ka apgrozījums kritīsies dramatiski un liela daļa grāmatizdevēju un tirgotāju beigs savu darbību.
 
"PVN paaugstināšana neļaus nozarei atveseļoties, bet to gremdēs vēl dziļāk. Jau tā liela daļa izdevēju un grāmatu tirgotāju 2009. gadu beidza ar negatīvu bilanci vai zaudējumiem. Iznāca ievērojami mazāk jaunu grāmatu nosaukumu un sakarā ar zemiem iedzīvotāju ienākumiem samazinājās grāmatu pārdošanas apjomi," norāda Beļinkaja.
 
"Nepārprotami skaidrs, ka PVN pazeminātās likmes atkārtota atcelšana nekādā gadījumā nav pieļaujama, jo arī 10% likme ir viena no augstākajām citu Eiropas Savienības valstu kontekstā, citur tā ir 5%, 3% un pat 0%. Latvijas grāmatnieku nostāja, ko atbalsta Eiropas profesionālās organizācijas, ir, ka pie pirmās izdevības būtu jāpārskata iespēja atgriezties pie 5% likmes. Tāpat būtu nepieciešams rosināt izmaiņas statistikas datu apkopošanā un uzskaitē, lai nodrošinātu pilnīgākas ziņas par nozares attīstības tendencēm un ieguldījumu gan tautsaimniecībā, gan kultūras un izglītības jomā," norāda SIA "Jānis Roze" direktore.
 
Latvijas Grāmattirgotāju asociācija februārī veica savu biedru aptauju par apgrozījumu 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu. Aptaujā piedalījās visi lielākie grāmatu tirgotāji un liela daļa mazo un vidējo. Aptaujas dati liecina, ka pēc PVN paaugstināšanas 2009. gadā, līdz jūlijam ieskaitot, vidējais apgrozījums kritās par 36,7%. No 1. augusta, kad PVN tika noteikts 10%, samazinājums pret iepriekšējo gadu bija vairs tikai 20,8%.
 
"Starpība ir acīmredzama, arī 2010. gada rādītāji pirmajos divos mēnešos ir labāki, vairāk nav tik lielas tendences uz samazinājumu," norāda Beļinkaja.
 
2009. gads Latvijas grāmatniecībai bijis lielu pārmaiņu un satricinājumu gads un patlaban nepieciešama gudra rīcība, lai nodrošinātu nozares atveseļošanos un pozitīvu attīstību, kas savukārt ir vitāli svarīga radošas, inovatīvas un konkurētspējīgas sabiedrības pastāvēšanai, uzskata Beļinkaja.
 
Viņa norāda, ka smagas sekas radīja nepārdomātās izmaiņas nodokļu politikā. Gada pirmajā pusē grāmatniecības nozare piedzīvoja daudz straujāku lejupslīdi nekā tautsaimniecība kopumā, un radās bažas pat par tās tālāku pastāvēšanu.
 
Pēc 2008. gada 18. decembrī ieviestajām izmaiņām PVN likmju piemērošanā PVN likme no 5% tika paaugstināta uz 21%, tātad palielinājās 4,5 reizes, būtiski sadārdzinot grāmatu cenas. Tirgus reakcija bija ļoti strauja: izdevniecības pārtrauca vai iesaldēja jaunus projektus, sašaurinot savu darbību par 35%-40%, un paralēli sāka iepriekšējo gadu krājumu izpārdošanas par pazeminātām cenām un zem pašizmaksas. Grāmatnīcu apgrozījums kritās par 40%-50%, atsevišķās grāmatnīcās – pat par 70%. Tipogrāfiju pasūtījumu apjomi kritās par 80%.
 
Pēc pusgadu ilgām pārrunām ar parlamentu un Finanšu ministriju izdevās panākt, ka no 2009. gada 1. augusta grāmatu piegādēm tika atjaunota pazeminātā likme, kas patlaban ir 10%. Gada pēdējos mēnešos nozarē bija jūtamas atveseļošanās pazīmes, taču situācija vēl arvien ir smaga. Grāmatnīcu apgrozījums salīdzinājumā ar 2008. gadu ir krities par 30%-40%, arī izdevniecību ražošanas un pārdošanas apjomi ir krietni samazinājušies, sašaurinājies oriģināldarbu, kvalitatīvu uzziņas grāmatu, izglītojošas literatūras piedāvājums.
 
Diskusijās ap PVN asi iezīmējās statistikas nepilnības: saskaņā ar pastāvošajiem uzskaites principiem korekti dati par grāmatu izdošanu un īpaši tirdzniecību netiek apkopoti. Centrālā statistikas pārvalde šīs ziņas neapkopo un neuzskaita, savukārt nozares profesionālajām apvienībām saskaņā ar pastāvošo konkurences likumdošanu nav tiesību to darīt. Tas apgrūtina gan darbu pie likumdošanas iniciatīvām, gan sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un pilnvērtīgu dalību Eiropas Savienības kopējā informācijas apritē.
 
Arī Kultūras ministrijas Grāmatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un "Jāņa Rozes apgāda" direktore Renāte Punka apstiprina, ka grāmatniecības nozare tikko sāk mazliet atkopties no trieciena, ko tai sagādāja likmes paaugstināšana: "Mēs jau uz savas ādas esam pārbaudījuši, ka, pretēji Finanšu ministrijas apgalvojumiem, pazeminātās likmes piemērošana atsevišķām nozarēm ir vitāli nepieciešama un tās atcelšanai nav nekāda attaisnojuma. Finanšu ministrija diemžēl līdz šim nav nodrošinājusi, ka tiek precīzi apkopota statistika par grāmatu tirdzniecību, jo dati par nozari tiek sapludināti ar ziņām par vairāku citu nozaru ieņēmumiem. Līdz ar to tās aprēķini ir nekorekti, jo tās iesniegtajā aprēķinu tabulā izmantoti visnotaļ aptuveni dati, turklāt pieņemts, ka pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar 2008.gadu kritīsies tikai par 20% un ka tos nekādā veidā neietekmēs pati likme, proti, ka ar 10% likmi tie būs tieši tikpat lieli, cik ar 21% likmi."
 
2009. gada pirmie septiņi mēneši jau spilgti pierādīja, ka nodokļa radītajam cenas sadārdzinājumam ir milzīga nozīme, jo grāmatu pārdošanas rādītāji nokritās vidēji par aptuveni 36%, atsevišķiem uzņēmumiem – pat divreiz vairāk.
 
"Ministrijas pieminētais 20% kritums bija vērojams tikai gada pēdējos mēnešos, kad bija jau atjaunota pazeminātā PVN likme. Turklāt vairāki uzņēmumi bija tā samazinājuši ražošanas apjomus, ka arī gada pēdējos mēnešos nevarēja piedāvāt jaunas grāmatas, un līdz ar to nevar ziņot par pazeminātās likmes pozitīvo ietekmi, jo sarucis kopējais darījumu apjoms. Līdz ar to salīdzinošie skaitļi, kas it kā pamato apgalvojumu, ka samazinātajai likmei nav labvēlīgas ietekmes, un izvēli piemērot pilno likmi, neatbilst patiesībai. Izdevēji ir pārliecināti, ka, saglabājot 10% likmi jau no 2009. gada sākuma, nozarei būtu bijis daudz vieglāk pielāgoties ekonomiskās krīzes apstākļiem un kopējie iekasētie nodokļi nebūtu daudz mazāki, nekā tie reāli bija," stāsta Punka.
 
Ministrijas aprēķinos netiek ņemts vērā, ka PVN likmes paaugstināšanas dēļ uzņēmējiem nācies vēl drastiskāk optimizēt izmaksas, samazinot algas, honorārus, atlaižot darbiniekus, līdz ar to ir krietni samazinājušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un iemaksas sociālajā budžetā, kas tiek ieturētas no darbinieku algām. Patlaban praktiski pārtraukušas vai ļoti samazinājušas darbību vismaz trīs izdevniecības, katra ar gada apgrozījumu ap 250 000-300 000 latu. Vēl viena izdevniecība, kuras apgrozījums 2008. gadā tuvojās pusmiljonam, informē, ka tās apgrozījums 2009. gadā krities uz pusi (īpaši pateicoties kritumam gada pirmajos septiņos mēnešos, kad spēkā bija pilnā 21% likme). Šīs izdevniecības gadiem izdeva vērtīgas grāmatas, bet 2010. gada valsts budžetā, visticamāk, neieskaitīs ne santīma.
 
"Atkal piemērojot 21% PVN likmi grāmatu piegādēm, šādu uzņēmumu būs daudz vairāk. Gandrīz visām izdevniecībām pagājušajā gadā bija problēmas ar nodokļu nomaksu un nācās vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par atliktajiem maksājumiem, jo līdzekļu aprite nozarē bija ārkārtīgi lēna. Tātad – pat ja darījums noticis, tas nebūt nenozīmē, ka PVN uzreiz nokļūst valsts kasē, kā uz to acīmredzot cer Finanšu ministrija," brīdina Punka.
 
Netiek ņemts vērā arī tas, ka grāmatu piegādes – to izdošana un tirdzniecība – ir ar sociālajām funkcijām, izglītību, kultūru, valstisko identitāti saistīta tautsaimniecības nozare, kuras fiskālais devums valsts budžetā kopumā nav tik nozīmīgs, cik saturiskais. Ņemot vērā grāmatu pircēju un lietotāju nelielo skaitu Latvijā, šī nozare patiesībā būtu ierindojama līdzās bibliotēku, teātra un koncertu apmeklējumiem, kas vispār netiek aplikti ar PVN, norāda "Jāņa Rozes apgāda" direktore.
 
Latvijas grāmatniecība ir lielākā radošā industrija Latvijā, kas cieši saistīta gan ar izglītības un kultūras jomām un latviešu valodas attīstību un nostiprināšanu, gan ar ražojošo un eksportējošo poligrāfijas nozari. Grāmatu izdošanas un tirdzniecības apgrozījums un devums tautsaimniecībai 2008.gadā bija ap 36 miljoniem latu, saistībā ar nozari tika nodarbināti ap 12 000 cilvēku.
 
Grāmatniecība ir profesiju un uzņēmējdarbības formu ķēde, kas sākas ar autoru (ieskaitot māksliniekus un tulkotājus), turpinās ar izdevniecībās un tipogrāfijās strādājošajiem, noslēdzas ar grāmattirgotājiem, caur kuriem grāmatas nokļūst pie gala patērētājiem – indivīdiem un bibliotēkām.
 
Laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam ik gadu iznāca 2300-2700 jaunu grāmatu nosaukumu, to kopējais metiens vidēji gadā – līdz pat 5,5 miljoniem eksemplāru, stāsta nozares pārstāvji.
 
 
Ineta Želve Nozare.lv
Copyright © LETA