OMC grupa pulcēja 36 bibliotēku nozares ekspertus no 33 ES un ārpus ES Eiropas valstīm, lai izvērtētu publisko bibliotēku daudzveidīgo lomu un to ieguldījumu mūsdienu sabiedrības izaicinājumu risināšanā. No Latvijas ziņojuma izstrādes darba grupā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine. Viņa uzsver, ka “Šis ziņojums ir nozīmīgs publisko bibliotēku politikas konteksta dažādos līmeņos – Eiropas institūciju, nacionālā, kā arī lokālā līmenī, jo izceļ ne tikai bibliotēku lomu mūsdienu sabiedrībā, bet arī ceļ bibliotekāra profesijas prestižu. Tas būs nozīmīgākais dokuments bibliotēku jomā nākamos desmit gadus, jo dos pamatu arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu plānošanā, nacionālo normatīvu veidošanā un pašas nozares izaugsmē. Veidojot šo ziņojumu, bibliotēkas beidzot paplašināja savu nozīmi arī citās nozarēs – ne tikai izglītības un kultūras, bet arī sociālajā, veselības, drošības, reģionālajā attīstībā un kohēzijā. Strādājot ziņojuma darbā grupā, bija iespēja ieraudzīt arī Latvijas bibliotēkas Eiropas bibliotēku kontekstā, un secināt, cik spēcīgs Latvijā ir bibliotēku tīkls un cik profesionāli, iesaistījušies un radoši ir Latvijas bibliotekāri.“

Šis ir pirmais šāda līmeņa Eiropas Savienības ziņojums, kurā visaptveroši analizēts, kā publiskās bibliotēkas palīdz risināt nozīmīgākos mūsdienu sabiedrības izaicinājumus. Ziņojuma mērķis ir rosināt diskusiju un praktisku rīcību gan bibliotēku nozarē, gan ārpus tās. Tajā apkopoti nozīmīgākie secinājumi, vairāk nekā 80 labās prakses piemēri un politikas ieteikumi vietējā, nacionālajā un Eiropas līmenī. Eiropā darbojas aptuveni 67 000 publisko bibliotēku, kuras ik gadu apmeklē 757 miljoni cilvēku, bet reģistrēto lietotāju skaits sasniedz aptuveni 75 miljonus. Šie skaitļi apliecina, ka publiskās bibliotēkas ir viens no Eiropas plašākajiem un sabiedrībai tuvākajiem resursiem, tomēr to potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots.

Ziņojuma galvenais vēstījums ir skaidrs – publiskās bibliotēkas ir jāatzīst par būtisku sabiedrisko pakalpojumu, kura pieejamība ikvienam ir jānodrošina bez maksas. Ziņojumā uzsvērts, ka bibliotēkas nav tikai grāmatu un informācijas pieejamības vietas – tās ir nozīmīga demokrātijas, izglītības, kultūras, sociālās iekļaušanas un kopienu infrastruktūra. Tas īpaši izceļ bibliotēku ieguldījumu lasītprasmes un mūžizglītības veicināšanā, digitālo un medijpratības prasmju attīstībā, cīņā pret dezinformāciju, demokrātijas stiprināšanā, sociālās atstumtības un vientulības mazināšanā, kultūras pieejamībā, kā arī kopienu noturības veidošanā krīžu situācijās.

Ziņojumā izvirzīti ieteikumi sešās galvenajās jomās: spēcīgs tiesiskais un politikas regulējums; daudzlīmeņu atbildība un ilgtspējīgs finansējums; datos balstīta lēmumu pieņemšana;
kompetents, novērtēts un nākotnei gatavs bibliotēku personāls; ilgtspējīgas un iekļaujošas publiskās telpas; digitālā attīstība un inovācijas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka uzsāks ziņojuma pilnā teksta tulkošanu latviešu valodā. Jau pavisam drīz būs pieejams arī ziņojuma kopsavilkums latviešu valodā, lai tā galvenās atziņas un ieteikumi būtu plašāk pieejami Latvijas bibliotēku nozares profesionāļiem, politikas veidotājiem un citiem interesentiem.

Interese par ziņojumu jau ir ievērojama. No 2026.gada 17. līdz 31. jūlijam publikācija lejupielādēta 1 184 reizes, bet tai reģistrēti 3 434 lapas skatījumi. Tas apliecina, ka ziņojums jau no tā publicēšanas brīža ir piesaistījis plašu bibliotēku nozares un citu interesentu uzmanību.

Lasīt Ziņojumu “Strengthening Europe through public libraries”.

Informāciju sagatavoja:
Evija Vjatere
LNB Bibliotēku attīstības centrs
E-pasts: evija.vjatere@lnb.lv