Lai tendences iedzīvinātu Latvijas mērogā, Latvijas Bibliotēku portāls 2026. gada gaitā aicinās nozares un saskarnozaru ekspertus paust savu redzējumu par katru no tām, rosinot diskusiju arī lasītāju vidū.

Pirmajā tendencē “Zināšanu prakse mainās” tika uzsvērts, ka nākotne sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus taisnīguma stiprināšanai zināšanu sistēmās. Tā rosina pārdomāt, ko mēs uzskatām par zināšanām, veicina viedokļu daudzveidību un sekmē pieaugošu izpratni par dezinformācijas procesiem un to ietekmi. Lasiet Gintas Zalcmanes un Baibas Holmas pārdomas.

Otrajā tendencē “Mākslīgais intelekts (MI) un citas tehnoloģijas pārveido sabiedrību” stāstīts par to, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts un jaunās tehnoloģijas maina veidu, kā mēs radām, izplatām un izmantojam informāciju. Lasiet Ievas Ilvesas, Emīla Rotgalvja un Ingas Niedras pārdomas.

Trešajā tendencē “Uzticēšanās tiek pārskatīta” stāstīts par to, ka uzticības atjaunošana valdībām un medijiem ir būtisks priekšnoteikums sabiedrības attīstībai. Šajā kontekstā tiek analizētas sabiedrības uzticības tendences attiecībā uz institūcijām, tostarp žurnālistiku un atklātības procesiem, un kāda šai visā ir bibliotēku loma. Lasīt 3. tendenci (5 lpp., PDF).

Ivonna Plaude, Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja, laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore:

Lai uzticētos, ir jāzina un jāizprot

Šķiet, pasaule, kuru savā ziņojumā raksturo Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija IFLA, jau atkal ir mainījusies. Tas vēlēšanu vilnis, ko ziņojuma sadaļā “Uzticēšanās” iekļautais 2023. gada pētījums vēl tikai paredz, ir pasaulei pārvēlies pāri, līdzi nesot vēl dziļāku vērtību un savstarpējās uzticēšanās krīzi. Diemžēl globālās un atvērtās informācijas plūsmas joprojām nav padarījušas cilvēci gudrāku, labāku vai laimīgāku. Gluži pretēji – tās aizvien vairāk ir iespiedušas indivīdus apzinātos vai neapzinātos, pašu izvēlētos vai visbiežāk gan ārēju ietekmju mērķtiecīgi veidotos informatīvajos burbuļos, tādējādi paverot plašas iespējas masīvām dezinformācijas kampaņām un manipulācijām. Kur paliek vērtības – ilglaicīgie un noturīgie cilvēces ideāli, orientieri un kritēriji? Tos ar uzvarētāja tiesībām aizstāj… intereses. Un kā gan tādā situācija ir iespējams kaut kam un kādam uzticēties?!…

Pieredze liecina, ka visbiežāk neuzticamies tam, ko nezinām, nepazīstam un nesaprotam. Un, lūk, te nu, manuprāt, lietas par labu var vērst gan žurnālists, gan bibliotekārs, gan arī skolotājs – viņu visu rokās ir instrumenti, lai ne tikai vāktu, glabātu, analizētu un pārbaudītu informāciju, bet arī ar to dalītos. Taču ar to šodien nepietiek – viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan žurnālista, gan bibliotekāra, gan arī skolotāja darbā, manuprāt, šobrīd ir spējā aizsniegt auditoriju. Un te nu bez aizvien lielākiem ieguldījumiem tehnoloģijās, digitālajos risinājumos un pašizglītībā nekādi neiztikt.

Nelaime tā, ka vajadzība pēc šo un arī citu tā saukto aicinājuma profesiju devuma sabiedrībā ir daudzkārt lielāka, nekā sabiedrība to apzinās un attiecīgi ir gatava par to maksāt. Slikti atalgoti un pārstrādājušies nereti tieši šo profesiju pārstāvji visbiežāk nonāk pie izdegšanas robežas. Tiešām nesaprotu ziņojumam pievienotās pārdomas par bezmaksas žurnālistiku. Kamēr dzīvojam materiālā, dzīva organisma vajadzību noteiktā pasaulē, tāda nav iespējama.

Agija Ābiķe, LNB Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja:

IFLA Ziņojumā par attīstības tendencēm 2024 uzsvērts, ka “uzticības atjaunošana valdībai un medijiem – priekšnoteikums sabiedrības uzplaukumam”. Latvijas sabiedrības kontekstā uzticība valdībai, ja vērtējam pēdējo mēnešu iekšpolitikas notikumus un valdības maiņu, ir krietni sarežģītāks, kompleksāks jautājums. Daļa sabiedrības izjuta un joprojām izjūt drošības un stabilitātes trūkumu. Tā piemēram, valsts piedzīvoja militārus incidentus ar bezpilota lidaparātiem, valdības maiņa šāda ārēja apdraudējuma apstākļos ir pretrunīgi vērtēta un ir saprotamas iedzīvotāju bailes. Šos apstākļus nevar ignorēt. Latvijas apstākļos uzticēšanās valdībai drīzāk ir priekšnoteikums ne uzplaukumam, bet demokrātiskas valsts pastāvēšanai.

No bibliotēku nozares pozīcijām raugoties, protams, var piekrist ziņojumā minētajam, ka “maksas žurnālistika, lielākoties ir sasniedzama tikai cilvēkiem, kuriem ir finansiālas iespējas iegādāties piekļuvi ziņām”. Taču svarīgi saprast, ka ne tikai ekonomiskie apstākļi ierobežo noteiktu sabiedrības daļu. Informācijas tuksnešos atrodas arī ekonomiski labklājīgi lasītāji. Būtiska ir vajadzība pēc informācijas un motivācija būt informētam.

Vēl svarīgāka ir informācijpratība. Pieeja mediju saturam uzreiz nenozīmē medijpratību un pats svarīgākais – lasītprasmi. Digitālajā laikmetā lielu sabiedrības daļu, arī izglītotu un informētu pieaugušo auditoriju, skar lasītprasmes grūtības – nespēja saprast izlasīto, analizēt to, uztver ziņas būtību. Mediju politika un principi ir mainījušies un arī uzticami mediji arvien biežāk mēdz izmantot kliedzošos jeb klikšķu virsrakstus. Informācijas apguvē ir būtiski izlasīt ne tikai virsrakstu un pirmo teksta rindkopu. Arī kvalitatīvā bezmaksas saturā jāspēj uztver jēgu.

LNB un Latvijas publiskās bibliotēkas ir līderi lasīšanas veicināšanā un lasītprasmes stiprināšanā. Tāpat bibliotēkas gan tieši, gan pastarpināti nodrošina informācijas pieejamību, apguvi un stiprina medijpratību – tās ir demokrātijas un kritiskās domas bastioni. Šeit kā izšķirīgi būtisku saredzu cilvēcisko faktoru, gan LNB, gan Latvijas bibliotekāri jau tagad ir daudzpusīgi eksperti un arī viedokļu līderi. Bibliotēka ir drošticamas informācijas centrs. Sabiedrībai jāatgādina, ka pēc padoma informācijas pieejā, resursos un apguvē joprojām var vērsties pie bibliotekāra. Domājot par LNB, arī bibliotēkas piedāvātie bezmaksas pasākumi ir tematiski daudzveidīgi un saistošā veidā stiprina kritisko domāšanu, dziļāku izpratni par dažādiem jautājumiem. Bibliotēka ar savu piedāvājumu mudina domāt, attīsta indivīdu un sabiedrību kopumā.

Lāsma Zariņa, Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktore:

Domājot par bibliotēku lomu uzticamas informācijas pieejamības nodrošināšanā, tās nozīme mūsdienu sabiedrībā ir patiesi milzīga. Bibliotēkas nepārtraukti strādā izglītošanas jomā – gan veicinot sabiedrības izpratni par dezinformācijas riskiem, gan skaidrojot mākslīgā intelekta radītās iespējas un izaicinājumus, gan attīstot digitālo pratību.

Bibliotēkas ir nozīmīgi partneri arī valsts un pašvaldību atvērto datu politikas īstenošanā, palīdzot iedzīvotājiem piekļūt, izprast un izmantot publiski pieejamo informāciju. Uzticami un viegli pieejami dati, piemēram, par budžetu vai veselības statistiku, veicina sabiedrības informētību un caurskatāmību. Tāpat bibliotēkas krīzes situācijās var kļūt par uzticamiem informācijas centriem, nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi pārbaudītai, savlaicīgai un oficiālai informācijai.

Laikā, kad cilvēki arvien biežāk nonāk dažādos informācijas burbuļos, bibliotēku nozīme ir kļuvusi īpaši būtiska – tās vieno vietējās kopienas, iesaista iedzīvotājus kopīgās aktivitātēs un nodrošina uzticamu informācijas un zināšanu telpu. Sadarbība ar valsti un pašvaldībām bibliotēkām ir dabiska un neatņemama to misijas īstenošanas daļa.

Lai Jelgavas Pilsētas bibliotēka spētu pēc iespējas labāk atbalstīt vietējo kopienu un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, mēs aktīvi iesaistāmies dažādos vietējos un starptautiskos projektos. Esam viens no nacionālajiem partneriem projektā “Bibliotēku attīstība kā pamats demokrātijai un saliedētai sabiedrībai”, kas tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība un noturība” ietvaros. Tāpat šobrīd īstenojam Erasmus+ sadarbības partnerības projektu “Ilgtspējas un pārvaldības kompetenču attīstība kultūras atmiņas institūcijās”, kurā sadarbojamies ar piecām partnerorganizācijām no Itālijas, Latvijas, Somijas un Serbijas.

Un, manuprāt, bibliotēkām ir jābūt ne tikai orientētām uz ambiciozu mērķu sasniegšanu, bet arī jāspēj uzrunāt vietējās kopienas pēc iespējas draudzīgāk, saistošāk un sirsnīgāk. Tieši šāda pieeja palīdz aizpildīt informācijas “tukšumu”, nodrošinot cilvēkiem pieeju noderīgai, uzticamai un kvalitatīvai informācijai, kas savukārt stiprina sabiedrības uzticēšanos valstij un pašvaldībām.

Noslēgumā vēlētos uzsvērt, ka mijiedarbība ir viens no galvenajiem principiem, kas raksturo pašvaldību, bibliotēku un iedzīvotāju sadarbību. Tikai savstarpēji ieklausoties, uzklausot un iesaistoties mēs varam veidot stipras un saliedētas kopienas. Bibliotēkas ir klātesošas, pieejamas un iekļaujošas – vietas, kur cilvēki ne tikai iegūst informāciju, bet arī veido savstarpējas saiknes.

Katras tendences izklāsta nobeigumā IFLA piedāvā jautājumus pārdomām, uz kuriem bibliotekāri var apdomāt savas atbildes. Jautājumi saistībā ar 3. tendenci ir šādi:

  • Kāda var būt vietējo bibliotēku loma “ziņu tuksnešos”?
  • Kā bibliotēkas var palīdzēt stiprināt uzticēšanos publiskajām institūcijām?

Vairāk par ziņojumu
Lasīt ziņojumu pilnā apjomā (194 lpp., PDF)

trends.ifla.org

Aicinām lasīt:
IFLA ziņojuma 1. attīstības tendence “Zināšanu prakse mainās”
IFLA ziņojuma 2. attīstības tendence “Mākslīgais intelekts (MI) un citas tehnoloģijas pārveido sabiedrību”
IFLA ziņojuma 3. attīstības tendence “Uzticēšanās tiek pārskatīta”

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv