Iepazīstam bibliotēku draugus: Gatis Pastars 

Šoreiz interviju ciklā “Iepazīstam bibliotēku draugus” uz sarunu aicinājām Gati Pastaru – Līvānu 1. vidusskolas direktoru, kurš skolu vada kopš 2018. gada. Agrāk strādājis arī kā ekonomikas skolotājs, patlaban skolēniem māca 3D modelēšanu un animēšanu. Viņa profesionālā pieredze ietver darbu uzņēmējdarbībā, finanšu nozarē, kā arī pašvaldības darbā. Līdzās darbam izglītībā viņš ir arī mūziķis – ģitārists rokgrupā “JAUDA”, kā arī producents un skaņu inženieris.

“Skola sākas ar bibliotēku, un tai tiek ierādīta centrālā vieta skolā. Tas, kāda loma ir un būs bibliotēkai, atkarīgs no skolas vadības, skolotājiem un bibliotekāra,” Gatis Pastars savulaik uzsvēris Latvijas Nacionālās bibliotēkas seminārā skolu bibliotekāriem. “Bibliotēka ir skolas infrastruktūras sastāvdaļa, tā ir atbalsta mehānisms mācību procesā. Bibliotēka ir vieta, kur satiekas cilvēks un informācija. Bibliotēkai jāstrādā tā, lai lietotājs saprastu, kad informāciju var pasmelties internetā, kad jādodas uz bibliotēku. Svarīga ir bibliotekāra kā cilvēka un personības loma, no tā daudzējādā ziņā atkarīgs bibliotēkas saturs. Jāmeklē bibliotēkas pievienotā vērtība un jārada vieta, kur cilvēks, īpaši jaunais cilvēks, gūst pieredzi informācijas meklēšanā. Bibliotēkai ir jābūt vietai, kura iedod lasītājam informācijas saturisko vērtību un tai nav jābūt izklaides vietai.”

Intervijā iepazīsim viņa skatījumu uz grāmatu lasīšanas un bibliotēku lomu mūsdienās. Latvijas Bibliotēku portāls saka Gatim Pastaram sirsnīgu paldies par jautājumiem veltīto laiku.

Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. 2025. gadā atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, jūsuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Mūsdienu paaudzei, kura ir izaugusi ar septiņu collu ekrānu rokās un dzīvo ar to ikdienā, saukdami sevi par moderniem, der paturēt prātā, ka runa ir tikai par rīku – tas nav ne slikts, ne labs, tas dod tieši tādu pienesumu, kādam mērķim mēs paši to izmantojam. Vai tehnoloģiska ierīce padara cilvēku modernu? Nē, ja līdz ar to nenotiek cilvēka apziņas transformācija, pretējā gadījumā mēs iegūstam instinktu vadītu “alu cilvēku” ar telefonu rokās.

Tomēr ir viens ļoti liels mīnuss viedierīcēm un tajā plūstošajai informācijas plūsmai – mēs esam aizmirsuši apstāties un atslēgties. Te nav ne sākuma, ne beigu, nav mērauklas, pēc kuras varētu skaidri saprast, ka ir pienācis laiks apstāties, noslēgt kādu nodaļu, kādu stāstu vai pārdzīvojumu.

Turpretim, kad paņem rokās grāmatu, pat vēl nesākot to lasīt, zemapziņā jau parādās novērtējums par apjomu vai saturisko vērtību, varbūt pats grāmatas vāks ir uzrunājis un paspējis ievilkt lasītāju neskaitāmās vārdu un attēlu rindās, varbūt grāmatas aizmugurē ir kāds citāts, kas dod tūlītēju atbildi uz kādu sen neatbildētu jautājumu? Tad tu sāc lasīt, tas prasa apņemšanos, nodomu pabeigt iesākto, atcerēties, ka jāpaņem grāmata no plaukta vai somas un ir jāturpina lasīt. Tā iesākas process, kurā pazūd laika izjūta, jo esi ieniris stāstā, tēzē, domā vai konceptā. Te nav iespējas pārlēkt uz citu tēmu, domu vai konceptu – absolūts fokuss līdz grāmatas otram vākam. Lasīšanas procesā nevar pārskriet pāri nodaļai vai padoties citam kārdinājumam un reizē cerēt, ka viss tāpat būs izzināts, pat ja arī kāda lasāmvielas daļa nešķiet saistoša. Kad grāmata ir izlasīta, rodas pabeigtības sajūta, loģiskais finišs. Un tev ir ko pastāstīt: ka esi nevis lasījis, bet izlasījis un pakāpeniski uzsūcis sevī visu lasīto, proti, būtisks ir arī ātrums, ar kādu mēs sevī uzņemam informāciju. Tas viss ceļ tavu pašapziņu un “akcijas” citu cilvēku acīs, jo ne visi lasa vai izlasa grāmatas līdz beigām. Rullējot sociālo tīklu nebeidzamās slejas, tu nevari palepoties ar šādu pieredzi, jo esi redzējis daudz un tajā pašā laikā neko – ko tu atceries?

Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir jūsu motivācija tās atbalstīt?

Es uzskatu, ka jebkura skola sākas ar bibliotēku. Sabiedrībā daudzi jūsmo par tehnoloģisko progresu un datu centriem, bet vai bibliotēka pēc savas būtības nav datu centrs? Jā, citi informācijas apstrādes principi, bet bibliotēka nav tik daudz par informācijas aprites ātrumu, cik vairāk par pieredzi, pamatīgumu un dziļumu. Lai cilvēks varētu attīstīt un trenēt savu intelektu, bibliotēka ir ļoti nozīmīga un pateicīga vide, kur to vairot, diemžēl daudzi to neizvēlas darīt, bet tie, kuri ir tam visam atvērti, ir ļoti lieli ieguvēji.

Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?

Es bibliotēkas saimi redzu kā ļoti draudzīgu vidi, kurā sastopas cilvēki ar citādāku skatījumu uz dzīvi, uz lietu dabu un laika ritējumu. Man patīk būt starp tādiem cilvēkiem, jo sarunām piemīt cits saturiskais līmenis, un manā pieredzē ir bijis pat tā, ka no jauna tiek atklāta kāda grāmata vai rakstnieks.

Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?

Bibliotēka vienmēr ir bijusi moderna un gājusi līdzi laikam, saglabājot savu būtību, proti, mainoties tehnoloģijām un cilvēku paradumiem, tā ir spējusi saglabāt savu vērtību. Varbūt šķiet, ka mūsu jaunākajai paaudzei grāmatas neinteresē, bet es nesteigtos izdarīt secinājumus pāragri. Viņiem vēl visa dzīve priekšā, un neviens nevar garantēt, ka tāds tehnoloģiskais komforts mums tiks saglabāts nepārtraukti nākamos 50 gadus. Galu galā, arī pirms interneta un digitalizācijas ēras ir bijušas grāmatas, par kuru eksistenci nenojauš nedz ChatGPT, nedz GEMINI.

Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?

Šobrīd es neredzu neko, kas būtu jāmaina bibliotēkai kā tādai. Ja runājam par pārmaiņām, tad tām būtu jānotiek cilvēku paradumos un attiecībās ar grāmatu. Manuprāt, bibliotēka ir atradusi savu vietu šajā laikmetā un aptver ļoti plašu saturisko spektru, un tas arī ir jāsaglabā.

Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?

Sākt runāt ar lasītājiem jau no bērna kājas. Ļoti maz ir tādu lasītāju, kuri “kaut kā pavelkas” uz grāmatu lasīšanu. Es redzu to, ka grāmatu iemīl no bērnības, it īpaši tad, ja bērns redz, ka vecāki lasa. Garīgi nabadzīgiem cilvēkiem mājās ir liels televizors, bet garīgi bagātiem – liela mājas bibliotēka.

Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?

Man ļoti spilgti palicis atmiņā pirmais gājiens uz bibliotēku, kur es izņēmu savu pirmo grāmatu “Pifa piedzīvojumi”. Man joprojām atmiņā ir šīs grāmatas smarža un papīra raupjums. Man kā mazam puikam likās, ka bibliotēkas zīmogs un grāmatas numurs uz vāka ir kaut kas tik oficiāls un svarīgs, ka ar to ir jāapietas kā ar savu acuraugu.

Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka jūs iedvesmo?

Man ir neizsakāmi liels prieks, ka mums ir “Gaismas pils”. Tā ir būtiska mūsu latviskās identitātes sastāvdaļa. Man vienmēr paliks atmiņā lielā ažiotāža ap šīs ēkas būvniecības procesu, izmaksām un bezgalīgajām diskusijām par to, vai mums kaut ko tik dārgu vajag. Un galvenais arhitekts ļoti precīzi pateica, ka mums latviešiem jau tā ir maz saglabātu vērtību un tās ir arvien jāturpina radīt no jauna. Es uzskatu, ka tā ir ļoti pareiza pieeja – mums jābūt savu vērtību radītājiem un pašiem tās jāsargā.

Kāda ir jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?

Katru reizi, kad ieeju bibliotēkā, man šķiet, ka vienmēr mani pārņem tāda īpaša aura, tā ir kā cita realitāte, kurā laiks rit citādāk, jo īpaši veclaicīgās pasaules bibliotēkās.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?

Šobrīd es nevaru iedomāties kādu pakalpojumu, jo man arī negribētos, lai bibliotēka kļūtu par lielveikala vai izklaides centra tipa iestādi. Piemēram, teātrī, jā, var bufetē nopirkt kafiju, bet vai tur vajadzētu tirgot kancelejas preces? Laikam nebūs īstā vieta.

Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?

Arnis Rītups “Sarunas ar zinātniekiem”. Šī grāmata parāda, cik daudz apkārt ir vēl nezināmā un nesaprastā, bet tas viss kaut kā strādā!?

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Mana ģimene, laba atziņu grāmata un mūzika.

Ko jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?

Gribu novēlēt izturību pārmaiņu vējos un spēju saglabāt savu stāju. Lai mainītu cilvēku, reizēm pietiek tikai ar vienu grāmatu.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2026
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Taranda
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Diāna Čivle
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gatis Pastars

2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Viesturs Tamužs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Māris Baltiņš

2024
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ināra Dundure

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
anna.iltnere@lnb.lv