“Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” izstrādāts kā praktisks un pārskatāms ceļvedis bibliotēku speciālistiem, kuri vēlas padziļināt izpratni par medijpratību un iekļaut to savā ikdienas darbā ar dažādām auditorijām. Mūsdienu dinamiskajā informācijas vidē medijpratība kļuvusi par būtisku 21. gadsimta caurviju kompetenci – prasmi, kas palīdz ne tikai orientēties pieejamās informācijas daudzveidībā, bet arī stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu saturu, manipulāciju un tehnoloģiju radītiem riskiem. Izdevumā apkopotas teorētiskās zināšanas, praktiski rīki un piemēri, kā arī plašs noderīgu resursu klāsts, līdz ar to tas būs saistošs ne vien bibliotēku speciālistiem, bet ikvienam interesentam.

Materiālā ietvertas sešas cieši saistītas sadaļas. Sākumā skaidrots, ko nozīmē medijpratība un kā tā sasaucas ar informācijpratību un digitālajām prasmēm. Turpinājumā aplūkota mediju un informācijas vide, dažādi mediju tipi un sociālo tīklu algoritmu ietekme, sniegti praktiski paņēmieni informācijas pārbaudei un uzticamu avotu atpazīšanai. Atsevišķa sadaļa veltīta medijpratības integrēšanai bibliotēku darbā un ikdienas pakalpojumos, dots ieskats darbā ar atšķirīgām auditorijām – bērniem, jauniešiem, senioriem un jauktām grupām –, akcentējot to vajadzības un efektīvākās pieejas. Savukārt noslēgumā apkopotas būtiskākās nākotnes tendences un izaicinājumi, īpaši saistībā ar tehnoloģiju attīstību un mākslīgā intelekta radītajiem jaunajiem jautājumiem. Materiāla pielikumos atrodama arī terminoloģija un papildu resursi tālākai izziņai. Vairāku nodaļu beigās pievienota jautājumu un atbilžu sadaļa.

Materiāla autori ir Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja un aktīva medijpratības praktiķe, kā arī Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts. “2024. gada oktobra beigās Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas ietvaros pēc vairāku gadu pārtraukuma tika prezentēts jauns, visaptverošs pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību, kas bija izstrādāts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes paspārnē. Viena no būtiskākajām atziņām šī pētījuma prezentācijā nāca ne par konkrētiem rādītājiem, ne par Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumiem, bet par pieeju, kura dažādu krīžu rezultātā bija kļuvusi par ikdienas praksi tieši medijpratību veicinošo organizāciju darbā. Proti, ka, “dzenoties pakaļ” krīzēm, tostarp Covid-19 pandēmijai, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izraisītajai dezinformācijai un citiem informatīvās vides izaicinājumiem, otrajā plānā palikuši medijpratības pamatprasmju jautājumi,” par izdevuma motivējošo ideju stāsta Emīls.

“Lai gan ikreiz, tiekoties ar kolēģiem no visas Latvijas, atkal un atkal saskaros ar to, cik dažādi esam mēs un mūsu pārstāvētās bibliotēkas, pastāv izaicinājumi, ar kuriem sastopamies visi, piemēram, kā atrast laiku un motivāciju piepildītajā ikdienā, lai apzināti tajā iekļautu medijpratības jautājumus, un kā orientēties pieejamo materiālu pārbagātībā, kad laiks beidzot ir atrasts. Ceru, ka izdevumā iekļautās norādes būs praktisks palīgs un atbalsts brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams,” uzsver Zane.

Materiāls “Medijpratības pamati bibliotēku speciālistiem” tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu. Par izdevuma saturu atbild Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs. Materiāla literārā redaktore: Andžela Berķe, dizains/makets: Jānis Vēvers.

Lasīt izdevumu (PDF)

Tāpat interesenti aicināti iepazīties arī ar agrāk tapušajiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības izdevumiem:

Informāciju sagatavoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības nozares eksperts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
emils.rotgalvis@lnb.lv