Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jumurdas bibliotēkas gadi Jumurdas muižā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Bibliotēku attīstības centru norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros no 2025. gada 15. janvāra līdz 23. oktobrim izsludināja rakstu konkursu par bibliotēkām, kuru likteņi saistīti ar muižām. Stāstu iesūtīšana un izvērtēšana noslēdzās, izraudzījāmies desmit labākos rakstus, kurus jauktā secībā publicējām Latvijas Bibliotēku portālā. Oktobrī izsludinājām arī rakstu lasītāju vērtēšanas konkursu, un oktobra izskaņā konkurss tika noslēgts. Tomēr vēlamies publicēt visus iesūtītos rakstus.
Konkursam par 10 labākajiem rakstiem noslēdzoties, palika vēl trīs, kurus vēlamies līdz gada beigām publicēt un darīt lasītājiem pieejamus. Otrais no tiem ir Jumurdas bibliotēkas pārstāves Agitas Opincānes stāsts par Jumurdas bibliotēkas gadiem Jumurdas muižā.
“Stāv kuplu ozolu pulks
Ap sarkano ķieģeļu ēku,
Un palejā ezers spulgs
Sirdī lej mieru un spēku.” /Jānis Sirmbārdis/
Madonas novada Jumurdas pagasta kultūrvēsturiskais lepnums un spožums ir Jumurdas muiža. Es pastāstīšu par to ciešo saikni, kura caur gadu simtiem ir izveidojusies Jumurdas muižai ar Jumurdas bibliotēku. Jumurdas muižas daudzkrāsainais liktenis ir ietekmējis Jumurdas bibliotēkas veidošanos, attīstību un ceļojumu laikā. Kā piemērs tam – neliels ieskats Jumurdas muižas vēsturē.
Pirmās ziņas par muižas esamību ir pieminējums senos dokumentos, kad 1523. gadā Jumurdas īpašnieks Reinholds Tīzenhauzens dala lielo mantojumu, Jumurdu un Vējavu novēlot dēlam Reinholdam. 1621. gadā muižu pārņēma zviedri, ieskaitīja karaļa Gustava Ādolfa īpašumos. Pēc Ziemeļu kara un Lielā mēra 1711. gadā Jumurda kā rentēts īpašums piederēja Hansam Heinriham Bokam. 1724. gadā pēc ilgiem tiesas procesiem muižu atguva Tīzenhauzenu dzimta, īpašnieks – virsleitnants Georgs Johans fon Tīzenhauzens. 1736. gadā muižu mantoja Margarēta Šarlote fon Ermesa, dzimusi Tīzenhauzena. 1743. gadā Jumurda nonāca viņas dēla disciplinārtiesneša vietnieka Johana Ārenda fon Ermes īpašumā. 1784. gadā viņa mantinieki par iepriecinājumu kreditoriem muižu par 26 200 Alberta dālderiem pārdeva Rīgas pilsētas vecākajam Heinriham fon Grotem. 1852. gadā muižu no Heinriha fon Grotes mazdēla Frīdriha fon Grotes par 80 000 rubļiem sudrabā nopirka asesors Eduards fon Tranzē savam dēlam Alvilam fon Tranzē.
Šajā laikā notikusi pēdējā lielākā pils pārbūve. Celtnes apjomu veidoja vienkāršs divstāvu korpuss ar galā piebūvētu šķērskorpusu, kas bija pretēji orientēts un nedaudz nobīdīts. Pils izteiksmību, protams, kāpināja tādas arhitektoniskas detaļas kā virs ieejas durvīm novietotais balkoniņš un trīs vienkopus apvienotie logi, kuri patīkami atdzīvināja citādi visai vienveidīgo fasādes plakni. Jumurdas pils ir viens no visagrīnākajiem piemēriem Latvijas historisma piļu arhitektūrā, kur fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums. Jumurdas pils būvdarbus vadījis Vidzemē pazīstamais lībiešu būvmeistars Mārcis Sārums (1799–1859). Pils projekta autors diemžēl nav zināms.
No 1872. līdz 1874. gadam par Jumurdas muižas pārvaldnieku un mežkungu strādāja dižgars Andrejs Pumpurs. 1905. gadā pils tika nopostīta. No 1906. līdz 1909. gadam muižas īpašnieks bija medicīnas doktors Reinholds Miķelis Liepiņš. Pils atjaunota 1907. gadā. Pirmā pasaules kara laikā sarkanie strēlnieki pilī rīkojuši balles. Pēc kara te apmetušies bezpajumtnieki. Vēlāk pirmajā stāvā ierīkota pienotava, bet no 1929. gada pilī atradās Jumurdas pamatskola.
Par Jumurdas bibliotēkas dibināšanas gadu uzskata 1923. gadu, dibinātājs – Vecpiebalgas ciema Jumurdas izglītības biedrība “Atvases”. Taču bibliotekārās aktivitātes pastāvēja jau pirms dibināšanas gadiem. No 1914. gada līdz 1919. gadam grāmatu krājums atradās Jumurdas skolas telpās, tas ir pilī, un pēc tam Grašu klētiņā, kas ir Jumurdas muižas teritorijā. No 1917. gada līdz 1919. gadam par bibliotekāri strādāja Herta Breikšs. Herta Breikšs dalījās savās atmiņās 1964. gadā. Uz Jumurdu kopā ar vecākiem pārcēlās dzīvot 10 gadu vecumā 1911. gadā. Jau tolaik Jumurdā bija bibliotēka, un tūlīt pēc ierašanās Jumurdā Herta pieteicās bibliotēkā par lasītāju, jo ļoti patika lasīt grāmatas. Tajā laikā bibliotēkā atradās apmēram 2000 grāmatu. Grāmatu klāsts patiešām bija bagātīgs, Jumurdas bibliotēkā varēja dabūt pilnīgi visu tā laika latviešu rakstnieku darbus, kā arī krievu klasiķu darbu tulkojumus latviešu valodā un pat ārzemju rakstnieku darbu tulkojumus. Visvairāk gan vācu un ziemeļu tautu rakstnieku darbu tulkojumus. Tā kā grāmatu bibliotēkā bija daudz, arī lasītāju bija krietns pulks. Bibliotēka bija atvērta tikai reizi pa divām nedēļām – svētdienā. Un tad nu lasītāju sanāca tik daudz, ka bieži vien stāvēja krietni pagarā rindā bibliotēkas priekštelpā. Algota darbinieka toreiz bibliotēkai nebija, un tās vadību sabiedriskā kārtā uzņēmās kāds no pagasta kultūras darbiniekiem, jo vadīt bibliotēku tolaik skaitījās goda lieta. Bibliotēkai grāmatu iegādei valdība nedeva līdzekļus. Tos ieguva, rīkojot dažādus koncertus, teātra izrādes un citus sarīkojumus. Šādus sarīkojumus organizēja pagasta kultūras biedrība, iepriekš izziņojot, ka par sarīkojumā ieņemto naudu tiks iegādātas grāmatas bibliotēkai. Cilvēki ļoti labprāt apmeklēja sarīkojumus šādiem cēliem mērķiem. Bibliotēkā grāmatas bija saklasificētas un plauktos stāvēja saliktas pēc rakstnieku uzvārdiem, bija pat katalogs. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā bibliotēka palika bez vadītāja, jo tad cilvēki domāja, kur palikt, kā dzīvot, un nebija neviena, kas vēlētos darboties ar bibliotēkas lietām. Līdz ar to Jumurdas bibliotēka kara laikā ļoti cieta, jo lielākā daļa grāmatu bija izvazātas. Pēc kara gan pa Jumurdu izsūtīja īpašu apkārtrakstu, kurā iedzīvotājus lūdza nodot bibliotēkas grāmatas atpakaļ bibliotēkā. Tūlīt pēc kara par bibliotēkas pārzinātāju sāka strādāt Herta Breikšs un šo godpilno pienākumu veica divus gadus. Tolaik grāmatu klāsts bija gaužām nožēlojams un lasītāju bija ļoti maz, sākumā bibliotēkā bija divi lasītāji. Tajā laikā bibliotēka atradās vienā no Jumurdas skolas telpām – Jumurdas pilī. Pēc tam bibliotēka tika atcelta atpakaļ uz iepriekšējo atrašanās vietu Grašu klētiņā Jumurdas muižas teritorijā. Pirmskara uzplaukumu bibliotēka vairs neatguva, jo cilvēkus vairs neinteresēja ne grāmatas, ne kultūras pasākumi, līdz ar to nīkuļoja gan grāmatu krājums, gan arī lasītāju bija krietni mazāk. Jūtami bibliotēkas grāmatu klāsts pieauga 1935.–1939. gadā, Ulmaņa valdīšanas laikā Latvijā. Kaut arī bibliotēkā vairs tikpat kā nebija iepriekšējo gadu grāmatu krājuma, toties tad kuplā skaitā bibliotēkas krājumos parādījās tā laika populārāko rakstnieku un dzejnieku darbi.
Un tad sākās Jumurdas bibliotēkas ceļojumu gadi. 1935. gadā bibliotēka tika pārcelta no Jumurdas muižas uz “Gaitām”. 1971. gadā Jumurdas bibliotēku atkal pārcēla uz “Viesturiem”, kas atrodas muižas teritorijā. Atskaitēs bija jāuzrāda lasītāju skaits un arī pa grupām (kolhoznieki, skolnieki, skolotāji u.c.), izsniegto grāmatu skaits pa tēmām (sabiedriski politiskās, lauksaimniecības, vēsture, fizika, ķīmija). Pēdējā vienmēr bija daiļliteratūra. Tika veidota uzskatāmā aģitācija, veltīta PSRS 50. gadadienai un PSKP 24. kongresa lēmumiem. Notika bibliotēku zonas skates. Bibliotēkā tika pārkārtots bērnu grāmatu krājums pa nodaļām, daudz tika strādāts pie kataloga kārtošanas. Bibliotēkā notika daudz dažādu pasākumu, sarīkojumu, izstāžu. Notika konkurss puķkopjiem, dārzkopjiem, konkurss “Darbs dara meistaru”. Liels darbs tika paveikts bibliotēkas labiekārtošanā.
1993. gadā Jumurdas bibliotēka kārtējo reizi pārcēlās uz “Gaitām” un 2000. gadā atgriezās muižas teritorijā Jumurdas pilī, lai apdzīvotu slēgtās skolas telpas. Atrodoties plašās telpās ar bagātīgu pasākumu un aktivitāšu arsenālu, bibliotēkai izveidojās laba sadarbība ar pašvaldību, kultūras darbu organizatoru. Par grāmatu labsajūtu rūpējas ne tikai bibliotēkas vadītāja, bet arī Jumurdas pils Baltā dāma, tādējādi atklājot bibliotēkas īpašo auru, pils šarmu un vēsturisko notikumu bagātību. Bet tas jau ir atsevišķs stāsts, kuru varēsiet dzirdēt, kad atbrauksiet pie mums uz Jumurdu!
Jumurdas bibliotēkas pastāvēšanas mūžā būtisks ir 2010. gada rudens, kad bibliotēka tika atklāta pilnīgi jaunā mājā, pašvaldības funkciju nodrošināšanai uzceltajā Saieta ēkā Jumurdas ezera krastā. Telpu piemērotība, svaigums un gaišums atvēra plašus bibliotēkas darbības apvāršņus.
Ar labvēlīgu sirds siltumu Jumurdas bibliotēkas lasītāji pateicas Jumurdas muižas ēkai – pilij par īpašo vēsturisko auru, gaisotni, senču un vēstures godāšanu. Ar prieku raugāmies, kā šodienas Jumurdas muižas saimnieki Ivars un Anita Apiņi atjauno mūsu Jumurdas pili, kā rūpējas un ceļ to saulītē.
Izmantoto materiālu avoti ir no Jumurdas bibliotēkas novadpētniecības krājuma.
Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Strazdumuižas kungu nams
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bramberģes muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bišumuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Šlokenbekas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jērcēnmuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Lēdurgas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Vārkavas muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Kazdangas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jaunpils muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Lasītāju balsojums
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” ir noslēdzies
Rakstu sagatavoja:
Agita Opincāne
Jumurdas bibliotēka
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jumurdas bibliotēkas gadi Jumurdas muižā