Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Māris Baltiņš
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls jau otro gadu veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Dr.habil.med. Māris Baltiņš ir latviešu ārsts, valodnieks un viens no nozīmīgākajiem terminoloģijas attīstītājiem Latvijā. Pēc medicīnas studijām un zinātniskā darba Rīgas Medicīnas institūtā, kā arī akadēmiskās darbības Latvijas Universitātē viņš pamazām pievērsās valodas politikai un terminoloģijai. No 2004. gada Baltiņš vadīja Tulkošanas un terminoloģijas centru, bet 2009.–2024. gadā bija Valsts valodas centra direktors, būtiski ietekmējot valsts valodas normēšanas un terminoloģijas procesus. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs un LZA Goda loceklis, kas apliecina viņa autoritāti gan zinātnē, gan valodas politikas vidē.
Baltiņa ieguldījums terminoloģijā ir cieši saistīts arī ar bibliotēku vidi. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku viņš piedalījies ikgadēju terminoloģijas konferenču un diskusiju organizēšanā, rosinot sarunas par valodas standartizāciju, terminoloģijas vēsturisko attīstību un tās lomu mūsdienu zinātnē. Šajās konferencēs Baltiņš bieži uzstājies ar atklāšanas runām un pārstāvējis Terminoloģijas komisiju, uzsverot bibliotēku nozīmi terminoloģijas krājumu saglabāšanā, pētniecībā un pieejamības nodrošināšanā.
Kopumā Māris Baltiņš ir viena no centrālajām personībām latviešu terminoloģijas attīstībā pēdējo gadu desmitu laikā – gan ar saviem pētījumiem un publikācijām, gan ar praktisku darbu institūcijās, kas nodrošina valodas politikas nepārtrauktību. Viņa sadarbība ar bibliotēkām, īpaši ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, nostiprinājusi terminoloģijas jomas saikni ar plašāku sabiedrību, padarot terminus, to veidošanas principus un valodas kultūru pieejamāku un izprotamu gan profesionāļiem, gan interesentiem.
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies par atrasto laiku intervijai. Latvijas Nacionālā bibliotēkas vārdā ļoti novērtējam to, ka Māris Baltiņš vienmēr ir atvērts sadarbībai, nekad neliedz konsultāciju, ir liels atbalsts terminoloģijas nozares attīstībā.
Grāmatas un lasīšana ir ļoti nozīmīga Latvijas identitātes daļa. Šogad mēs atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, Jūsuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?
Svarīgi saprast, ka grāmatas bija, ir un būs, un bez tām mēs nevaram attīstīties ne kā indivīdi, ne kā nācija kopumā.
Kāpēc bibliotēkas? Kāda ir Jūsu motivācija tās atbalstīt?
Man allaž bibliotēkas un ar to saistītais zināšanu krājums vienmēr licies kā neizsmeļams avots, kuram var ar intelektuālas izziņas prieku tuvoties. Man vārds “atbalstīt” šajā kontekstā liekas pārāk atturīgs un pat pasīvs, jo neviļus liek domāt par kaut ko nestabilu un nedrošu. Domāju, ka te labāk iederētos izteiksme ar darbības vārdiem “stiprināt”, “veicināt” vai “izvērst”, lai uzsvērtu virzienu uz attīstību, nevis raudzītos no aizstāvības pozīcijām. Un motivācija saistīta ar nācijas izaugsmi, ar tās patību un spēju pastāvēt globalizācijas procesos.
Par ko priecājaties bibliotēku nozarē?
Par to, kā mainījies un joprojām turpina mainīties bibliotekāra tēls, un viņa loma sabiedrībā pieaug līdz ar informācijpratību.
Kāda ir Latvijas bibliotēku stiprā puse?
Spēja veidot dialogu ar sabiedrību.
Kas bibliotēku nozarē būtu jāmaina?
Te būtu godīgi atturēties no padomiem.
Ko iesakāt bibliotēkām, lai pulcētu ap sevi spēcīgu kopienu?
Te būtu vietā runāt par daudzveidīgām kopienām, jo daļu interesēs praktisko lietu kārtošana un preses pārlūkošana, citu – rīkotie pasākumi un izstādes, vēl citus – viņu profesionālā izaugsme un studijas. Būtu vietā padomāt par visām šīm lasītāju grupām.
Jūsu pirmās atmiņas par bibliotēku?
Maniem vecākiem bija ļoti plaša bibliotēka, tādēļ varēju savu lasīšanas kāri ilgstoši apmierināt ar mājās atrodamo krājumu, turklāt jau no 5. klases aktīvi apmeklēju grāmatnīcas, sākdams veidot savu grāmatplauktu. Manā skolā, toreizējā Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolā, bez parastā skolu bibliotēku krājuma bija vairāki plaukti ar 20. gs. sākuma brošētiem franču literatūras klasiķu izdevumiem, kas iedvesa bijību. Toreizējā LPSR Viļa Lāča valsts bibliotēkā pirmo reizi biju 1975. gada rudenī, kad, būdams 11. klases skolēns, gatavoju apcerējumu par atbildības problēmu Ēvalda Vilka darbos. Lai varētu piekļūt periodikas lasītavai toreizējā Komjaunatnes ielā, vispirms nācās saņemt direktores atļauju galvenajā ēkā.
Kura Latvijas vai pasaules bibliotēka Jūs iedvesmo?
Savas ērtības dēļ, ilgstoši dzīvodams Klusajā centrā, biežāk esmu apmeklējis Misiņa bibliotēku gan tās agrākajā, gan tagadējā vietā. Studiju gadi man saistās ar Medicīnas zinātnisko bibliotēku Šarlotes ielā, it īpaši ar tās žurnālu lasītavu. man joprojām žēl, ka šīs iestādes vairs nav.
Man nav bijis daudz iespēju strādāt bibliotēkās ārpus Latvijas, bet no tām spilgtā atmiņā palikusi uzziņu literatūras lasītava Ženēvas Universitātes bibliotēkā ar daudzveidīgiem enciklopēdiju plauktiem dažādās valodās.
Kāda ir Jūsu pārsteidzošākā pieredze ar bibliotēkām Latvijā vai pasaulē?
Izjutu lepnumu 1993. gadā Pasaules Veselības organizācijas galvenajā mītnē Ženēvā, pamanīdams tās bibliotēkas lasītavā starp citām terminoloģijas vārdnīcām arī profesora Kristapa Rudzīša “Terminologia medica” sinepju krāsas sējumus.
Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās?
Te atturos no atbildes.
Vai ir kāda grāmata, kuru iesakāt izlasīt tiem, kas vēlas atbalstīt kultūru?
Man kā veldzējošs malks pēc visām nejēdzīgajām pļāpām par kompetenču izglītību (tās vulgarizētajā veidā visu reducējot uz noderīgām prasmēm un noniecinot faktu apguvi) bija itāļu autora Nučo Ordines “Nelietderīgā lietderīgums” (2017).
Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?
Pētīt jautājumus, kas pašam interesē, sekot norisēm Latvijas kultūras dzīvē un apceļot gan Latviju, gan citas zemes.
Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies u.c.)
Domāju, ka bibliotēkām līdzīgi citām atmiņas institūcijām būtu jākļūst aktīvākām, rosinot pētījumus par Latvijas kultūrā, vēsturē un latviešu valodā nozīmīgām tēmām. Zinot savu krājumu, it īpaši rokrakstu un retumu daļā, tās var laiku pa laikam aktualizēt mazāk pētītas tēmas.
Gribētu arī sagaidīt, lai izdevums “Latviešu zinātne un literatūra” tiktu noslēgts ar sējumu par 1917., 1918. un 1919. gadu.
Ko Jūs novēlētu vai ieteiktu bibliotēku saimei?
Zinātkāri un izturību!
Paldies!
Aicinām lasīt:
2025
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jānis Palkavnieks
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Rūta Bokta
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Edgars Plētiens
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ieva Ilvess
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Reinis Suhanovs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Viesturs Tamužs
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Māris Baltiņš
2024
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Gints Kaminskis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Jolanta Borīte
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agita Zariņa-Stūre
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Andris Teikmanis
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Renāte Punka
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Agnese Lāce
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Juris Binde
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Anda Čakša
Interviju sērija “Iepazīstam bibliotēku draugus”: Ināra Dundure
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv