2025. gada rudenī Latvijas Bibliotēku portālā tiek uzsākta pētījuma popularizēšana ikmēneša rakstu sērijas veidā. Kopskaitā tiks publicēti četri raksti.

Ar pētījumu pilnā apjomā, tostarp ar pētījuma kopsavilkumu, galvenajiem secinājumiem, ievada daļu, kā arī pētījuma izpētes pakāpes analīzi un metodoloģijas izklāstu, iespējams iepazīties ŠEIT.

Sērijas pirmais raksts tika veltīts pētījuma jautājumam “Kāda ir lasīšanas loma iedzīvotāju ikdienā?”.

Sērijas otrais raksts ietver pētījuma jautājuma “Kāda ir publisko bibliotēku loma iedzīvotāju lasīšanas veicināšanā?” rezultātus, kuros aplūkoti sekojoši jautājumi: Kā publiskās bibliotēkas var veicināt lasīšanu? Kādus bibliotēku pakalpojumus iedzīvotāji izmanto? Kādus jaunus pakalpojumus publiskās bibliotēkas vēl varētu piedāvāt? Cik pamanāma iedzīvotājiem ir informācija par bibliotēkām un to pakalpojumiem? Kādi varētu būt veiksmīgākie informācijas kanāli sabiedrības uzrunāšanai? Kāds ir bibliotēku finansējums? Kāds ir pašvaldību atbalsts publiskajām bibliotēkām?

1. Kā publiskās bibliotēkas var veicināt lasīšanu? 

Idejas publisko bibliotēku darbībām lasīšanas veicināšanā tika iegūtas Delfi aptaujā, iedzīvotāju, bibliotēku vadītāju un metodiķu fokusgrupu diskusijās, kā arī iedzīvotāju daļēji strukturētajās intervijās.

Delfi aptaujas rezultātā iegūtos ekspertu ieteikumus par bibliotēku iespējām lasīšanas veicināšanā var iedalīt šādās tematiskās grupās: bibliotēku telpu (vides) mājīgums un labiekārtotība, bibliotekāra profesionalitāte un personība, radoši un pārdomāti izstrādāti pasākumi konkrētām mērķauditorijām, bibliotēkas krājuma daudzveidība un kvalitāte, pasākumu un bibliotēkas pakalpojumu popularizēšana (īpaši – jaunu lietotāju iesaistei), sadarbība ar vietējās kopienas u. c. institūcijām (skolām, pašvaldību un citām kultūras iestādēm, kā arī izdevniecībām).

Daži citāti no ekspertu ierosinājumiem:

Par bibliotēkas vidi, telpām 

Eksperti uzsver patīkamas bibliotēku vides nozīmi.

“Jo patīkamāka vide, jo biežāk apmeklētāji to vēlēsies apmeklēt.” 

“Ar patīkamas lasīšanas vides nodrošināšanu dažādām auditorijām (gan bērnu, gan pieaugušo); arī, ja grāmatas izsniedz uz mājām, lai tomēr pati bibliotēka būtu kā vieta, kurā gribas uzturēties.”

“Rūpēties par skaisto, mūsdienīgo bibliotēku vidi, kurā gribas un patīkami uzturēties.”

Bibliotekāra profesionalitāte un izglītība 

Ieteikumos tiek minētas gan bibliotekāram nepieciešamās profesionālās zināšanas, gan personības īpašības.

“Līdzīgi kā skolotāja profesijā, ļoti daudz atkarīgs no paša bibliotekāra personības, aizrautības, un – gluži prozaiski – iespējām.”

“[..] interesei un zināšanām par grāmatām būtu jābūt pašiem bibliotekāriem. Arī spējai spriest par piedāvātās literatūras kvalitāti un atbilstību viņu lasītāju interesēm, vecumgrupai.”

Pasākumi

Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc bibliotekāra radošuma un izdomas, piedāvājot lietotājiem interesantus un pat neparastus pasākumus.

“Īpaši, neparasti koplasīšanas pasākumi (piemēram, vakara stundas ar ambientu mūziku fonā u. tml.).” 

“Akcija sociālajos tīklos – lasītājs iesaka lasītājam – grāmatu ieteikumi.”

Eksperti iesaka atļaut noteiktām sociālām grupām, piemēram, jauniešiem, senioriem, pašiem organizēt un vadīt lasīšanas veicināšanas pasākumus. Eksperti rosina īpaši padomāt par pasākumu organizēšanu bērniem un jauniešiem (spēles, viktorīnas, konkursi, grāmatu lasīšanas maratoni).

“Bibliotēkā jābūt pasākumiem, kas audzina jauno lasītāju. Tās varētu būt radošas nodarbības, aktivitātes, jebkas, kas palīdz bērniem justies brīvi un aizraujoši grāmatu pasaulē.”

“Izveidot dažādas digitālās spēles par konkrētām grāmatām.”

Eksperti min, ka grāmatu lasītājiem ir svarīgi dalīties ar izlasīto, un tam vispiemērotākā forma ir grāmatu un/vai lasīšanas klubi. Tie arī ir visvairāk ieteiktie lasīšanas veicināšanas pasākumi. Vairāki eksperti arī ierosina tiem veidot pieejamus digitalizētus ierakstus.

“Lasītajiem ir ļoti svarīgi pārrunāt izlasīto, dalīties ar pārdomām un izjūtām pēc izlasītā. Veidot lasītāju klubiņus!”

“Organizēt lasītāju klubiņus dažādām vecuma grupām, piedāvājot pārrunāt ne tikai daiļliteratūru, bet arī darbus par politiku, vēsturi, kultūru u.c. – par jautājumiem, kas tobrīd aktuāli, tiek apspriesti televīzijas raidījumos, atspoguļoti dokumentālās filmās, spēlfilmās, sociālajos tīklos, teātra izrādēs u.c. Izziņot un atspoguļot klubiņu darbību sociālajos tīklos.”

Citi biežāk ieteiktie lasīšanas veicināšanas pasākumi ir tikšanās ar autoriem, māksliniekiem un blogeriem.

Krājums

Lasīšanas veicināšanai, ekspertuprāt, svarīga ir krājuma kvalitāte, kā arī ieteikts to veidot kopā ar lasītājiem (kluba dalībniekiem u. c.).

“Jo dažādāka literatūra, jo lielāka interese tās apmeklēt. Dažkārt rodas sajūta, ka lielākoties bibliotēkas tiek papildinātas ar romāniem un bērnu literatūru.”

“Grāmatas iepērkot, veicot atlasi sadarbībā ar vietējo grāmatu/lasītāju klubu vai literātu apvienību.”

Bibliotēka, bibliotēkas pakalpojumu popularizēšana, bibliotēkas tēls

Eksperti uzskata, ka bibliotēkas tēls, bibliotēkas un pakalpojumu publicitāte arī varētu ietekmēt lasīšanas veicināšanu.

“Bibliotēkas varētu arī mainīt savu imidžu, kļūt mūsdienīgākas, “stilīgākas”, modernākas un jauniešu auditorijai saistošākas, pamanāmākas.”

“Jebkura aktivitāte, pievēršot uzmanību publiskajām bibliotēkām, veicinātu interesi.”

Lasīšanas popularizēšana

Delfi aptaujas respondenti uzskata, ka par lasīšanu un tās pozitīvo ietekmi ir nepieciešams  runāt, un iesaka dažādus veidus un formas, kā to popularizēt.

“Sabiedrībā vajadzētu vairāk stāstīt par lasīšanas ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību.“

“Izmantot jaunākā vecuma influencerus jeb domas ietekmētājus soctīklos, lai rādītu lasīšanu pozitīva gaismā, stilīgu.”

“Plašāk dalīties ar informāciju sociālajos tīklos. Bibliotēku iespējas šeit ir ierobežotas, jo sabiedrība bibliotēkas uzskata par resursu krātuvi. Ir jāpanāk attieksmes maiņa pret lasīšanu sabiedrībā kopumā, lai tā kļūtu “stilīga” un pieprasīta kā modes tendence jaunatnes vidē.”

“Veidot mērķētas digitālā mārketinga kampaņas par grāmatām, lasīšanas ietekmi. Iepazīstināt ar daudzveidīgiem grāmatu veidiem, iekļaujot gan praktisko, gan populāro literatūru, gan skaidrojot izcilas literatūras pazīmes, gan popularizējot izglītojošas grāmatas.”

Sadarbība 

Ekspertu ieteikumos uzsvērts, ka bibliotēkām, lai veicinātu lasīšanu, ir jāsadarbojas ar citām institūcijām (visvairāk minētas skolas, arī citas pašvaldību institūcijas, kā arī izdevēji).

“[..] jāveido un jāstiprina bibliotēkas draugu loks ārpus bibliotēkas, kas savukārt var piesaistīt jaunus lasītājus bibliotēkai.”

“Atrast jaunas sadarbības formas ar skolām.”

Ekspertu vienprātība par lasīšanas veicināšanu bibliotēkās un ar to saistītiem apgalvojumiem ir šāda (skat. 4. tabulu): vislielākā vienprātība ir par zinošu, vietējā kopienā pazīstamu un radošu bibliotekāru un mājīgām bibliotēkas telpām; tad seko – kvalitatīvu pasākumu organizēšana un nacionālā līmeņa lasīšanas programmas nepieciešamība; tad – sadarbība ar skolām, vietējām pašvaldībām, izdevējiem; pašu lasītāju aktīva dalība pasākumu organizēšanā; grāmatu un lasīšanas (arī bibliotēkas un pakalpojumu) popularizēšana dažādos sociālos medijos/platformās; lasīšanas pozitīvās ietekmes popularizēšana; lasīšanas/lasītāju/grāmatu klubu darbības organizēšana; e-grāmatu popularizēšana; tikšanos ar autoriem organizēšana.

Ekspertu vidū bijusi vienprātība arī attiecībā uz pasākumu organizēšanu un to publicitāti: 1) lasīšanas aktivitātes jāļauj organizēt pašiem lietotājiem (piemēram, jauniešiem); 2) tos jāorganizē laikā, kad tiek arī strādājošie; 3) tos var integrēt ar citiem pašvaldības kultūras pasākumiem, tomēr  tos precīzi jāorientē uz noteiktām mērķauditorijām (piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem, māmiņām, senioriem). Nepieciešama arī aktīvāka dažādu pakalpojumu un pasākumu publicitāte, tai skaitā arī par e-grāmatu izmantošanas iespējām 3td e-grāmatu bibliotēkā. Tāpat bibliotēkas varētu arī vairāk stāstīt par lasīšanas ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, kritisko un radošo domāšanu.

4. tabula

Ekspertu piekrišanas pakāpe apgalvojumiem par to, kā bibliotēkas varētu veicināt lasīšanu

Nr. p. k. Apgalvojumi Eksperti, kuri pilnīgi piekrituši vai piekrituši (%)
1. Bibliotēkās ir jāiekārto mājīgas telpas dažādām lasītāju grupām (bērniem, jauniešiem, senioriem u. c.). 96 %
2. Bibliotekāram pašam ir jālasa un jāpārzina dažāda veida literatūra (nozares). 96 %
3. Bibliotekāram ir jābūt radošam, organizējot daudzveidīgus un interesantus lasīšanas veicināšanas pasākumus. 95 %
4. Lasīšanas veicināšanai ir jābūt izstrādātai nacionāla līmeņa programmai. 93 %
5. Lasīšanas veicināšanā bibliotēkām vairāk jāsadarbojas ar skolām. 93 %
6. Bibliotekāram ir jāiesaistās vietējā kultūras dzīvē, jābūt aktīvam un pazīstamam vietējā kopienā. 93 %
7. Lasīšanu veicinošu pasākumu izveidē un norisē ir jāiesaista lasītāju/lietotāju grupas (piem., jāļauj pašiem jauniešiem organizēt savus lasīšanas klubiņus). 91 %
8. Vairāk stāstīt par jaunajām grāmatām, izmantojot sociālos tīklus. 91 %
9. Sabiedrībā vajadzētu vairāk stāstīt par lasīšanas ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, kritisko un radošo domāšanu. 88 %
10. Bibliotēkām jārīko pasākumi laikā, kad tos var apmeklēt arī strādājoši iedzīvotāji. 88 %
11. Lasīšanas veicināšanā bibliotēkām ir jāsadarbojas ar vietējo pašvaldību. 86 %
12. Lasīšanas veicināšanas pasākumos bibliotēkām ir jāsadarbojas ar izdevējiem. 86 %
13. Veidot lasītāju klubiņus. 85 %
14. Lasīšanas veicināšanas aktivitātes ir jāintegrē vietējās kopienas kultūras pasākumos. 85 %
15. Bibliotēkām ir jāveic aktīvāka dažādu pakalpojumu un pasākumu publicitāte. 83 %
16. Bibliotēkām vairāk jāpopularizē e-grāmatu izmantošana. 80 %
17. Lasīšanas veicināšanas pasākumiem ir jābūt precīzi orientētiem uz noteiktām mērķauditorijām (piem., cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem, māmiņām, senioriem u. c.). 76 %
18. Aktīvāk rīkot tikšanās ar grāmatu autoriem. 73 %
19. Izveidot platformu, kurā lasītāji dalās ar izlasīto. 69 %
20. Bibliotēkas jau daudz dara lasīšanas veicināšanai, tās nevar izmainīt sabiedrības attieksmi pret lasīšanu kopumā. 58 %

 

Gan iedzīvotāju, gan bibliotēku vadītāju un metodiķu fokusgrupu diskusijās, runājot par veidiem, kā publiskās bibliotēkas varētu veicināt lasīšanu, minēja trīs galvenos aspektus – bibliotēkām jākļūst atvērtākām un pieejamākām (tas attiecas gan uz darba laiku, gan fizisko piekļūstamību), jārīko radošāki pasākumi un vairāk jāpopularizē sava darbība.

Atvērtība, pieejamība un piekļūstamība

“Pieejamība ir ļoti svarīga. Bet bieži vien ir tā, ka bibliotēka atrodas pašvaldības ēkā, un pašvaldība pat nav ieinteresēta, ka brīvdienās šo ēku slēdz vaļā. Ka tikai pašvaldība strādā, tad arī bibliotēka strādā. Nu pie mums dažos pagastos tas tā tiek pamatots. Bet es piekrītu, ka tā pieejamība tieši tiem strādājošajiem ir ļoti svarīga. Un tāpēc ir labi, ka ir tie vēlie vakari, kad kolēģes strādā vēlāk ,vai ir šīs te svētdienas.”

Ļoti svarīga ir bibliotēku fiziskā piekļūstamība, domājot gan par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan gados vecākiem bibliotēkas apmeklētājiem.

Gan iedzīvotāji, gan bibliotekāri uzsvēra, ka svarīgi, lai bibliotēka atrastos tur, kur cilvēki vairāk pulcējas.

Uzņēmējs (35–54) no Pierīgas stāstīja par savu ārzemju pieredzi – bibliotēku lielveikalā, kas lieliski palīdzēja saistīt tās apmeklējumu ar ikdienas gaitām.

Arī bibliotekāru diskusijās tika minēts piemērs, ka pavisam nelielu bibliotēku, kura atrodas ēkā, kurā ir gan Pasu daļa, gan apkaimes attīstības biedrība, gan klientu apkalpošanas centrs, katru dienu apmeklē ap 150 cilvēku: “Nu to bibliotēku vienkārši gāž apkārt. Tur ir 150 cilvēku dienā un izsniegums ir liels, un citi vēl pakalpojumi ir lieli. Kaut arī bibliotēka ļoti maza, kompakta, tur nav tādu telpu pasākumu rīkošanai, vienalga, tur nāk gan klases, gan bērnudārzu grupiņas.”

Gan iedzīvotāji, gan bibliotekāri atzina – ir ļoti svarīgi, ka bibliotēka ir aicinoša, mājīga vieta, kur cilvēkiem pulcēties. Lai arī grāmata joprojām ir galvenais bibliotēkas simbols, bibliotēkai jākļūst arī par vietējās kopienas kultūras centru:

“Bibliotēka ir tā vieta, telpa, kur mēs dodam, lai cilvēki sanāktu kopā. Dodam iespēju satikties, runāt. Mēs tagad uzlūkojam arī aktīvi tur dažādu bibliotēku pieredzi grāmatu klubu darbā, jo redzam, ka arī grāmata kā tāds labs pamats ir tāds sarunas rosinātājs, ap ko var veidoties saruna un aiziet dziļāk, jo es joprojām palieku pie savas pārliecības, ka tomēr bibliotēka ir ļoti svarīga loma … bibliotēka… grāmata ir simbols, bet kopienas stiprināšana, demokrātijas vispār pamats, un stiprināšana dod cilvēkiem to brīvību, kur iegūt informāciju, satikties kopā, attīstīt un uzlabot savu dzīvi, justies labi un būt brīvam un nenosodītam; un šeit bibliotēkai ir liela loma, un grāmata ir tas instruments, ar ko mēs varam strādāt, un tas atkal var rosināt interesi un vairāk arī lasīt.”

Uzņēmēja (35–45) no Pierīgas diskusijā uzsvēra, cik svarīga gan pieaugušajiem, gan bērniem ir bibliotēkas īpašā gaisotne:

“Man liekas, ka bibliotēkas ir ļoti attīstītas mūsdienās – tur ir fantastiska noskaņa. Pasākumi, kas notiek, viņi ir ļoti plašai auditorijai. Viņi aptver gan bērnus, gan dārzkopības entuziastus, gan grāmatu atvēršanas, gan tikšanās ar autoriem, gan… [..] bibliotēkas – viņas ir tik siltas, tik aicinošas. Bērni ļoti labprāt apmeklē pasākumus svētkos. Tur ir stūrīši, un iespēja tur pabūt sava veida klusumā ir jauki ļoti.”

Bibliotekāru diskusijās tika minēti piemēri, cik ļoti sabiedrības attieksmi maina tas, ka bibliotēka pāriet uz jaunām, modernām telpām:

“Bet jauna, skaista bibliotēka veicina lasīšanu, tas ir viennozīmīgi, ja kaut kas pašvaldībām ir jāpamato… jo mums ir ievērojami palielinājies [..], es runāju par lasītājiem, kas pierakstās vēl joprojām, [..]… jā, arī tā vide veicina. [..] jo mums sāka nākt tādi, kas gadiem nenāca, viņi atjaunojās, ienāk pilnīgi jauni, tie, kas ekskursijās brauc.
Daudz tika minēts, ka bibliotēka nevar darboties tikai savās telpās, bibliotekāram jābūt aktīvam vietējā kopienā, jāpiedalās kopējos pasākumos, jo tikai tā var uzrunāt tos iedzīvotājus, kuri “atrodas ārpus bibliotēkas burbuļa”:
[..] konstatējām un tiešām saprotam, ka tie cilvēki, kam visvairāk to vajag, viņi atrodas ārpus bibliotēkas burbuļa, un tikai ejot ārā un laužot tās robežas kaut kādas, uzrunājot pilnīgi citas mērķauditorijas, kuras ikdienā nesaskaras ar to bibliotēkas mediju telpu: gan fizisko, gan virtuālo – mēs paliekam nepamanīti ar to vērtīgo, kas mums ir. Tāpēc mums tas tiešām ir jānes ārā.”

Bibliotēku direktoru un metodiķu diskusijās tika minēti labas prakses piemēri, kā bibliotēkas pulcē vietējās kopienas:

“[..] Un par tiem labajiem sadarbības piemēriem, ir jauki tajās filiālēs, kur ir laba sadarbība ar apkaimes biedrībām, un tā bibliotēka ir viens kārtīgs kultūras centrs. Tur notiek viss, sākot no lasīšanas un beidzot ar koncertiem un dažādiem pasākumiem. [..] ārtelpa brīnišķīga izveidota, dārzs un… kur vietējie iedzīvotāji stāda un laista, pļauj. [..] vārdu sakot, dara visu, organizē dažādus mākslas, kultūras un citus pasākumus. Tie ir tie labie veiksmes stāsti. Protams, bibliotēka piedalās, jo darbinieki arī ir šajā apkaimes biedrībā, un tādējādi tā informācija par bibliotēku pakalpojumiem nonāk arī pie pārējiem iedzīvotājiem, un tur nāk tiešām visi, ne tikai bērni un seniori, bet arī visi pārējie. Ņem grāmatas un apmeklē bibliotēku, jo, ja jau tajā teritorijā tu esi, tad ko man neaiziet un nepaņemt.”

Diskusijās tika minēti arī slikti piemēri kā nesakārtota, nemājīga bibliotēkas vide var radīt negatīvu efektu:

“Un tas pats arī ēkām, telpu iekārtojumam, tāpēc arī minēju to [..] bibliotēku, viņa ir briesmīga, nu ārprāts, es ieeju un gribu ātrāk iziet ārā, paņemt un aizmirst, it sevišķi bērnu nodaļa, viņa tur ir tādā telpā, tur neviena loga nav, nu kā, es tur savu bērnu nevedīšu. Es vienreiz atnācu, es nu, vairs nē, paldies.” (Sieviete (45–54) no Rīgas.)

Liela nozīme lasīšanas veicināšanā ir bibliotekāra kompetencei un personībai

Bibliotekāram jābūt atsaucīgam, aktīvam un atpazīstamam vietējā kopienā. Bibliotekāre no Latgales dalās pieredzē par sadarbību ar tautas nama vadītāju:

“[..] bibliotekāram ir jābūt tādam ļoti atsaucīgam – uzklausīt, atbalstīt tos lasītājus. Pasākumi arī daudz ko dod. Mēs pārsvarā tagad ar tautas nama vadītāju, jo iedzīvotāju ir maz, un viņa mani vienmēr iesaista. Un viņa izdomā tādus pasākumus, lai es tomēr ar tām grāmatām kaut kā iesaistītos viņas pasākumos. Tāpēc es domāju – jo vairāk redzēs publika mani pagastā, jo vairāk nāks uz bibliotēku.”

Svarīga ir iesaiste vietējā kultūras dzīvē: “Ir ļoti svarīgas bibliotekāra paša personīgās aktivitātes, cik viņš… piemēram, vai viņš amatierteātrī spēlē, vai viņš vingro, vai viņš dzied, vai viņš kaut ko dara, jo viņš visur nes līdzi arī to savu mesidžu par savu bibliotēku.”

Radoši pasākumi

Gan iedzīvotāji, gan bibliotekāri diskusijās minēja to, cik svarīga lasīšanas veicināšanā ir radošu pasākumu organizēšana. Jaunākie diskusiju dalībnieki (vidusskolēni un studenti) minēja, ka pasākumiem jābūt radošiem un uzrunājošiem. Tika ierosināts rīkot lielākas, pamanāmākas akcijas, lai sabiedrībai stāstītu par bibliotēkām, kā labu piemēru minot Muzeju naktis.

Diskusijās vairākkārt tika pieminēta arī novadpētniecības darba nozīme vietējās kopienas saliedēšanā. Kādas reģiona galvenās bibliotēkas metodiķe dalījās savā pieredzē:

“Pagājušajā gadā mēs strādājām daudz ar tādu novadpētniecības materiālu apkopošanu. Un vairākās bibliotēkās tādi kā novadpētniecības pulciņi ir izveidojušies. Un tur arī strādājošie ir iesaistījušies. Un tad to materiālu apkopošana, izstāžu veidošana un arī mums novadnieki grāmatas izdod, kas ir gan par novadpētniecības tēmu, gan par vēstures tēmu. Un tikšanās ar novadpētniekiem arī veicina šīs tēmas lasīšanu.”

Daļēji strukturētajās intervijās netika uzdots tiešs jautājums par to, kāda ir publisko bibliotēku loma iedzīvotāju lasīšanas veicināšanā, taču, atbildot uz citiem jautājumiem par publiskajām bibliotēkām, intervijās tika iegūti daži respondentu viedokļi arī šajā jautājumā.

Divi respondenti apstiprina, ka bibliotēkas var veicināt lasīšanu, bet nepaskaidro, kādā veidā.

Ir pāris ieteikumu par jauniem, inovatīviem, ar interneta izmantošanu saistītiem pasākumiem:

“[..] varētu izmantot kaut kādas jaunas instalācijas, piemēram, stāstot par dažādiem autoriem, viņu biogrāfijām. Kaut kādas jaunākas iespējas, saistītas ar internetu.” (Sieviete speciāliste (45–54) ar maģistra grādu no Latgales.)

“Gribētu, lai tieši piedāvātu vairāk digitālos resursus.” (Sieviete studente (18–24) no Rīgas.)

Vēl pāris ieteikumi ir par lasīšanas un bibliotēku pakalpojumu izmantošanas veicināšanu skolēniem un jauniešiem:

“[..] lai bibliotēkas veidotu pasākumus un lekcijas, kas mudinātu, kaut vai, tos pašus jauniešus vairāk lasīt, kas šobrīd tiešām ir ļoti aktuāli.” (Sieviete studente (18–24) no Rīgas.)

“[..] vieta, kur pavadīt laiku, jo tas vairāk tā kā būtu jauniešiem vajadzīgs un aktuāls, jo, kā mēs zinām, mūsdienās jaunieši vairāk informāciju uzsūc tieši no interneta. Jā, padarīt jauniešiem pieejamāku un patīkamāku bibliotēku…” (Vīrietis strādnieks (25–34) ar pamatizglītību no Kurzemes.)

“Es domāju, varbūt, ka pat netradicionālā un atraktīvā veidā varētu popularizēt bibliotēkas informāciju. Piemēram, skolēns staigā riņķī, neko nesaprot, un pēkšņi bibliotēka, izrādās, ir tā skaistā zeme, kurā pilnīgi visu var atrast. Un viņš būs laimīgs.” (Sieviete speciāliste (55–64) ar padomju laiku augstāko izglītību no Rīgas.)

Secinājumi

Apkopojot atbildes, kas iegūtas ar visām izmantotajām pētniecības metodēm, var secināt, ka ir uzskati, ka bibliotēkas var veicināt lasīšanu, pievēršot uzmanību šādiem aspektiem:

    • bibliotēku pieejamība un atvērtība (darbalaiks, fiziskā piekļūstamība, telpu atbilstošs un mājīgs iekārtojums);
    • bibliotekāra profesionalitāte un radošums;
    • daudzveidīgi un interesanti pasākumi, kas mērķēti uz konkrētu auditoriju (īpaši izcelta bērnu un jauniešu auditorija), un aktīva un saistoša pasākumu, kā arī krājuma popularizēšana;
    • kvalitatīva krājuma izveide;
    • sadarbība pasākumu organizēšanā ar skolām un vietējo kopienu (tai skaitā – iesaiste kultūras dzīvē kopumā), pašvaldību un izdevējiem.

Minēta arī nacionāla līmeņa programmas nepieciešamība lasīšanas veicināšanai.

 

2. Kādus bibliotēku pakalpojumus iedzīvotāji izmanto?

Iedzīvotāju fokusgrupu diskusijās un individuālajās intervijās tika noskaidrots, kurus publisko bibliotēku pakalpojumus respondenti zina un izmanto.

Fokusgrupu diskusijās bieži tika minēti tradicionālie pakalpojumi – grāmatu ņemšana uz mājām, uzziņu sniegšana, printēšana, kopēšana. Pieminēts arī bibliotēku elektroniskais katalogs. Uzņēmēja (35–45) no Pierīgas dalījās savā pieredzē, kā seko līdzi bibliotēkas jaunumiem:

“Bet par šīm jaunajām grāmatām – man tiešām arī līdzīgi ir – kāda atsauksme kaut kur ir, vai vienkārši ir iznākusi jauna grāmata, un man šķiet, ka man viņa varētu interesēt. Es uzreiz ieeju mūsu, nu šajā bibliotēkas sistēmā [domāts elektroniskais katalogs] un skatos – OOO! Ir! Es pasūtu, un ir bijis tā, ka tiešām man pilnīgi jauna, tā kā nevienam… Tā kā tāds kompliments bibliotēkai.”

Līdztekus tradicionālajiem pakalpojumiem, iedzīvotāju fokusgrupu diskusijās tika minēti tādi vietējo publisko bibliotēku organizēti pasākumi kā teātra izrādes, bērnu nometnes, dažādi pulciņi (gleznošanas, adīšanas, vingrošanas, stāstu stāstīšanas u. c.), radošās darbnīcas.

Uzņēmēja (55–64) no maza ciema Zemgalē stāstīja par dažādajiem tematiskajiem vakariem bibliotēkā: “Mākslinieki tiek aicināti. Tie vakari mums ir tik ļoti skaisti – pat ar dejošanu šajā mazajā telpā.”

Lietotāji publiskās bibliotēkas uztver kā vietējai kopienai svarīgus kultūras un sabiedriskos centrus:

“Šis ir tāds kā vietējais kultūras centrs faktiski, jo bibliotekāra darbs neaprobežojas tikai ar grāmatu izdali un saņemšanu. Te jau notiek pilnīgi viss – te ir vietējā kultūras dzīve, un mūsu bibliotēka ir tā, kas visu organizē, visus vāc kopā. Vietējā kopiena šeit darbojas. Interesējošie jautājumi, kas visus kopīgi interesē. Ja, piemēram, par apgaismojumu, dažādas citas lietas – par ceļa zīmēm, par ceļiem, dažādu projektu izstrāde notiek, pateicoties bibliotēkas esamībai laukos. Un tālāk notiek dažādas bērnu nometnes, tiek organizētas ekskursijas – lasītāju ekskursijas pa dažādām Latvijas vietām gida pavadībā. Tas ir ļoti kvalitatīvs pasākums, mēs ar lielu prieku piedalāmies. Un tieši tās bērnu nometnes, kas te vasarās notiek, arī ir ar tēmu, piedalās uzaicināti cilvēki. Ļoti saturīgi pavadīts laiks, un visi ir ļoti priecīgi. [..]. Un kas man visvairāk priecē, un kāpēc es te nāku vismaz reizi mēnesī – mums ir tāds pasākums, ka mēs varam kādas meitenes 10 savākties un pedagoga pavadībā pavadīt laiku skaisti kaut ko radīt. Kā Jūs redzat, apkārt var ievērot. [Bibliotēkā ir daudz gleznu, ko gleznojušas šī pulciņa interesentes]. Iemācāmies to, ko neesam jaunībā piepildījušas, ļaut izpausties radoši. Tas viss ir ļoti vajadzīgs. Un notiek arī vingrošana – pavingrojam reizi nedēļā. [..] ja šāda kultūras centra nebūtu, mēs būt lieli zaudētāji.”

Bibliotēka kļuvusi par pulcēšanās vietu, kur apspriest vietējai kopienai aktuālus jautājumus.

Bibliotēkas veic arī izglītojošo darbību, kas īpaši aktuāla lauku teritorijās. Seniore (65+) no neliela ciema Zemgalē uzsver, cik nozīmīga bijusi iespēja bibliotēkā apgūt datorprasmes: “Nu man ļoti veicās, ka ir tāds projekts “Trešais tēva dēls”. Tur es iemācījos ar datoru darboties. Tagad es varu samaksāt rēķinus un visu, ko vajag, apskatīt. Tas ir labs darbs.”

Bibliotekāri labprāt palīdz un individuāli konsultē, ja jāsameklē informācija vai jāveic kādas darbības internetā.

Iedzīvotāju daļēji strukturētajās intervijās respondenti visvairāk pieminēja drukāto grāmatu ņemšanu uz mājām. Sieviete speciāliste (45–54) ar maģistra grādu no Latgales norādīja, ka droši vien šis ir uzskatāms par tradicionālāko un populārāko publisko bibliotēku pakalpojumu: “Es, noteikti kā arī vairums citu cilvēku, vairāk izmantoju pašu izplatītāko bibliotēku pakalpojumu – tas ir, grāmatu izņemšanu un arī pēc tam apmainīšanu uz citu jaunāko grāmatu. Tas ir man!” Viņa piekrīt, ka bibliotēka var atbalstīt profesionālo izaugsmi: ”[..] es regulāri izmantoju (šo iespēju un paņemu) jaunākus tieši profesionālus izdevumus” un piemin dažādus pakalpojumus studentu vajadzībām, tostarp arī audiogrāmatu iegūšanu bibliotēkās: “[..] studentiem, viņiem ir nepieciešami dažreiz arī citi pakalpojumi, tādi kā kopēšana, piemēram. Ja nav pašiem datora ar internetu, tad tā ir darbavieta ar pieejamo datoru ar interneta savienojumu. Arī var būt audiogrāmatas.”

Tiek pieminētas arī elektroniskās grāmatas un bibliotēku pakalpojums “Trešais tēva dēls”, taču respondents vīrietis speciālists (35–44) ar doktora grādu no Rīgas nav pārliecināts, vai patiešām šo pakalpojumu ir lietojis: “Es domāju, varbūt es esmu kaut kā viņu redzējis un izmantojis…”

Datoru un interneta pakalpojumu izmantošana bibliotēkās saistīta gan ar studentiem, gan pensionāriem, kam vajadzīgas ne tikai šīs ierīces, bet arī darbinieka atbalsts vai konsultācija. Par to runā sieviete speciāliste (45–54) ar doktora grādu no Pierīgas: “Nu es vienkārši esmu dzirdējusi, jā, tie paši pensionāri, ka viņiem mājās, tā teikt, nav dators un internets [..] telefonā tur neizbakstīt, bet tad aiziet uz bibliotēku, un tad tur visu kaut ko.” Šī pakalpojuma vērtību apstiprina arī sieviete bezdarbniece (55–64) ar maģistra grādu no Kurzemes: “Bet ļoti vērtīgi ir, ka tai bibliotēkā var visu, kas caur datoriem kārtojams, ka to var nokārtot.”

Kopēšanas un printēšanas pakalpojums minēts studentu sakarā, taču arī vīrietis bezdarbnieks (35–44) ar bakalaura grādu no Kurzemes atcerējās, ka ir lietojis bibliotēkas pakalpojumus šajā sakarā: “Ir kādu papīru izdrukāšana, kas ir nepieciešams. Tātad printera pakalpojumi, kopēšanas pakalpojumi. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc uz bibliotēku tiek iets.”

Viens no respondentiem – sieviete uzņēmēja/pašnodarbinātā (45–54) ar doktora grādu no Pierīgas nosauc arī pasākumu apmeklējumu bibliotēkā: “[..] nu tad uz tikšanos ar rakstniekiem šad tad esmu bijusi.”

Sieviete mājsaimniece (25–34) ar vidējo izglītību no Vidzemes izmanto bibliotēkas apmeklējumu, lai atpūstos: “Es izmantoju grāmatu ņemšanu uz mājām, tad es izmantoju atpūtas iespējas bibliotēkā, ja tas skaitās kā pakalpojums.”

Secinājumi

Apkopojot atbildes, kas iegūtas ar divām pētniecības metodēm, var secināt, ka respondenti visvairāk zina un izmanto tradicionālo publisko bibliotēku pakalpojumu – grāmatu izsniegšanu.

Citi biežāk minētie pakalpojumi ir drukāšana, kopēšana, datora un interneta izmantošana un arī apmācība, uzziņu saņemšana, pasākumu apmeklēšana, kā arī brīvā laika pavadīšana bibliotēkā.

Ir respondenti, kuri minēja, ka bibliotēkas piedāvā arī dažādas radošas aktivitātes: teātra izrādes, radošas darbnīcas, pulciņus, tematiskus vakarus. Atkarībā no konkrētās bibliotēkas pakalpojumu daudzveidības, respondenti atzina, ka publiskā bibliotēka ir nozīmīgs kultūras, sabiedriskais centrs, kā arī pulcēšanās un izglītošanās vieta.

 

3. Kādus jaunus pakalpojumus publiskās bibliotēkas vēl varētu piedāvāt?

Iedzīvotājiem un bibliotekāriem fokusgrupās un iedzīvotājiem daļēji strukturētajās intervijās, kā arī ekspertiem Delfi aptaujā tika lūgts ierosināt jaunus pakalpojumus, kurus publiskās bibliotēkas varētu piedāvāt.

Delfi pirmās kārtas anketēšanas rezultātā eksperti ierosināja idejas jauniem pakalpojumiem (gandrīz 120 dažādi ieteikumi), no kuriem tika izveidoti apgalvojumi, un otrās kārtas anketēšanas rezultātā tie tika novērtēti, atspoguļojot ekspertu viedokļu vienprātību. 5. tabulā redzams, kāda bijusi ekspertu vienprātība attiecībā uz publisko bibliotēku jaunajiem pakalpojumiem.

5. tabula

Ekspertu piekrišanas pakāpe apgalvojumiem par jauniem bibliotēku pakalpojumiem

Nr. p. k. Apgalvojumi Eksperti, kuri pilnīgi piekrituši vai piekrituši (%)
1. Bibliotēkas varētu organizēt dažādas (īpaši – vietējai kopienai aktuālas) diskusijas. 98 %
2. Bibliotēka – pulcēšanās vieta nevalstiskajam sektoram vai domubiedru grupām. 95 %
3. Bibliotēku telpas varētu tikt piedāvātas kā jauniešu, senioru, ģimeņu ar bērniem, sabiedrisko organizāciju tikšanās vietas. 91 %
4. Bibliotēkas varētu organizēt dažādu aktuālo prasmju mācību pakalpojumus (digitālās prasmes, lasītprasme, medijpratība, e-pakalpojumi, valodu apguve u. tml.). 91 %
5. Bibliotēkas varētu organizēt radošas rakstīšanas darbnīcas, piesaistot rakstniekus un/vai māksliniekus (grāmatu ilustratorus). 89 %
6. Bibliotēkas varētu organizēt dažādu profesiju pārstāvju (piemēram, psihoterapeitu, neirozinātnieku, kognitīvo zinātņu pārstāvju u.c.) sarunas un skaidrojumus par grāmatām. 89 %
7. Paplašināt pakalpojumus tiešsaistē. 88 %
8. Izvērst izglītojošo darbību, attīstot mācību pakalpojumus. 88 %
9. Bibliotēkas varētu aktīvāk popularizēt jau esošos pakalpojumus. 86 %
10. Bibliotēkas varētu piedāvāt audiogrāmatu nomāšanu, izveidojot vai izmantojot jau esošās platformas (piemēram, klausamnami.lv vai Spotify). 84 %
11. Plašākas iespējas piegādāt grāmatas mājās (piemēram, regulāri bibliobusu reisi). 80 %
12. Bibliotēkas varētu veidot “priekšā lasītāju” klubiņu. 79 %
13. Bibliotēkas varētu piedāvāt zināšanu apmaiņas grupas, kurās var “lasīt lekcijas” vai veidot darbnīcas cilvēki no kopienas. 76 %
14. Bibliotēkas varētu nodrošināt piekļuvi un konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem. 74 %
15. Bibliotēkas varētu piedāvāt praktisku palīdzību dzimtas vēstures izzināšanā, dzimtas stāstu veidošanā un ierakstīšanā. 74 %
16. Bibliotēkas varētu nodrošināt grāmatu piegādi mājās, izmantojot pakomātu. 72 %
17. Bibliotēkas varētu piedāvāt biblioterapiju. 72 %
18. Bibliotēku telpas varētu tikt piedāvātas kopstrādei, mazo biroju īslaicīgai lietošanai par brīvu. 67 %
19. Bibliotēkās varētu būt pieejams virtuālais asistents informācijas meklēšanai un izgūšanai drošticamos avotos visu diennakti. 66 %
20. Bibliotēkas varētu organizēt latviešu valodas kursus vai konsultācijas. 59 %
21. Darbnīcas (iespēja strādāt ar dažādām iekārtām, piemēram, 3d printeriem, šujmašīnām u. c.). 58 %
22. Bibliotēkas varētu piedāvāt filmu un mūzikas servisu abonementu lasītājiem par brīvu. 57 %
23. Bibliotēkas varētu sagatavot tiešsaistes lekcijas/video ierakstus senioriem, kuriem ir grūtības apmeklēt bibliotēkas. 57 %

 

Sakārtojot ekspertu novērtētos apgalvojumus par jauniem pakalpojumiem, var secināt, ka eksperti publiskās bibliotēkas visvairāk redz kā demokrātiskas, sabiedrību izglītojošas un saliedējošas institūcijas.

Diskusiju vietas. Ekspertu vērtējumā vislielākā vienprātība (98 %) bija apgalvojumā, ka publiskās bibliotēkas varētu organizēt dažādas (īpaši – vietējai kopienai aktuālas) diskusijas.

Pulcēšanās, tikšanās vietas. Augsta vienprātība ir arī par apgalvojumu, ka bibliotēkas varētu būt
pulcēšanās vieta dažādām domubiedru grupām (nevalstiskām organizācijām) (96 %). 91 % respondentu arī uzskata, ka bibliotēkas varētu piedāvāt telpas, kuras izmantotu kā jauniešu, senioru, ģimeņu ar bērniem, sabiedrisko organizāciju tikšanās vietas.

Jaunu zināšanu un prasmju apguves vieta. 92 % respondentu uzskata, ka bibliotēkas varētu organizēt dažādu aktuālo prasmju mācību pakalpojumus (digitālās prasmes, lasītprasme, medijpratība, e-pakalpojumi, valodu apguve u. tml.). Jaunu zināšanu apguvei varētu būt organizēti inovatīvāki mācību un zināšanu apguves veidi, piemēram, 1) bibliotēkas varētu organizēt radošās rakstīšanas darbnīcas (90 %), piesaistot rakstniekus un/vai māksliniekus (grāmatu ilustratorus); 2) bibliotēkas varētu organizēt dažādu profesiju pārstāvju (piemēram, psihoterapeitu, neirozinātnieku, kognitīvo zinātņu pārstāvju u.c.) sarunas un skaidrojumus par grāmatām (90 %); 3) bibliotēkas varētu piedāvāt zināšanu apmaiņas grupas, kurās var ‘lasīt lekcijas’ vai veidot darbnīcas cilvēki no kopienas (76 %). No mācību pakalpojumiem vēl tiek minēti šādi: bibliotēkas varētu organizēt latviešu valodas kursus vai konsultācijas (59 %) un bibliotēkas varētu sagatavot tiešsaistes lekcijas/video ierakstus senioriem, kuriem ir grūtības apmeklēt bibliotēkas (58 %). Respondentu ieteikumos atrodamas arī vēl citas idejas par mācību tematiem. Kāds eksperts ieteikumos rakstīja, ka varētu “kā Helsinku publiskajā bibliotēkā – prasmju attīstība dažādās jomās.”

Ir liela vienprātība (86 %) arī par apgalvojumu, ka bibliotēkas varētu aktīvāk popularizēt jau esošos pakalpojumus, kā arī tos uzlabot vai pilnveidot. Izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, bibliotēkas varētu uzlabot jau esošos grāmatu izsniegšanas/piegādes pakalpojumus, piemēram, piedāvāt audiogrāmatu nomāšanu, izveidojot vai izmantojot jau esošās platformas (piemēram, klausamnami.lv vai Spotify) (85 %); grāmatu piegādei varētu būt ne tikai bibliobusi, bet tiktu piedāvāta arī pakomāta izmantošana (73 %). Tehnoloģiju iespējas būtu jāizmanto arī informācijas meklēšanai – bibliotēkās varētu būt pieejams virtuālais asistents informācijas meklēšanai un izgūšanai drošticamos avotos visu diennakti (66 %). Ekspertuprāt (58 %), bibliotēkas varētu piedāvāt filmu un mūzikas servisu abonementu lasītājiem par brīvu.

Noderīgs ir arī ieteikums par informācijas abonementu lasīšanas veicināšanai.

Ieviest informācijas abonementu, lai tā lietotāji regulāri saņemtu kvalitatīvu, uzticamu informāciju par jaunākajām grāmatām (ne tikai par tām, kas fiziski pieejamas vietējā bibliotēkā, jo grāmatas var pasūtīt arī no citām). Papildināt šo pakalpojumu ar ikmēneša jaunāko grāmatu video, kurā savu nesen iznākušo grāmatu topu komentē lasošas, vietējā sabiedrībā cienītas autoritātes.

Jau no esošajiem pakalpojumiem – 75 % respondentu uzskata, ka bibliotēkas varētu nodrošināt piekļuvi un konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem. Tikpat liela ir vienprātība arī attiecībā uz praktiskas palīdzības piedāvājumu dzimtas vēstures izzināšanā, dzimtas stāstu veidošanā un ierakstīšanā. Lasītāju klubu darbībā varētu ieviest jaunu formu – “priekšā lasītāju” klubiņu (80 %), bet kopumā lasītāju (arī – lasīšanas, grāmatu) klubi, ekspertuprāt, ir ļoti nepieciešams bibliotēkas pakalpojums arī nākotnē. Ekspertu ieteikumos lasīšanas veicināšanai minēta arī kanisterapija.

Kā vēlams tiek atzīmēts pakalpojums, kuram bibliotēku darba teorijā jau ir samērā ilga vēsture, bet tā īstenošana praksē nav tik aktīva – biblioterapija (73 %).

Eksperti (68 %) kā jauninājumu pakalpojumu vidū redz arī bibliotēku telpu piedāvāšanu kopdarbam, mazo biroju īslaicīgai lietošanai par brīvu.

Ekspertu vidū nav lielas vienprātības par lietu bibliotēku (piekrīt mazāk nekā puse respondentu (41 %)), kas kļuvusi populāra daudzviet ārzemēs, piemēram, Ziemeļvalstīs. Noliedzošie viedokļi ir kategoriski, piemēram, “[..] nekādā ziņā ne šujmašīnas vai citu sadzīves priekšmetu izīrēšana” vai “ Es negribu rosināt ne izveidot sēklu apmaiņas punktus, ne arī ko citu tamlīdzīgu, jo apšaubu, ka tie būtiski veicinās lasīšanu”.

Ekspertu bija ieteikuši arī vēl citus pakalpojumus, piemēram, video spēļu vietas, jogas, meditācijas nodarbības, rotaļlietu, grāmatu apmaiņas punkts.

Ekspertu ieteikumos ir norādīts, ka jaunu pakalpojumu izstrādei un piedāvāšanai svarīgi ir sākt ar mērķauditorijas vajadzību izzināšanu. “Lai līdz tiem nonāktu, būtiskāk saprast, kas ir tās vietējās institūcijas vai auditoriju pārstāvji, ar kuriem sadarbojoties, nonākt līdz šiem pakalpojumiem. Runa ir par zināmas vides vai tīkla radīšanu.”

Fokusgrupu diskusijās iedzīvotāji bieži minēja tādus pakalpojumus, kurus daudzas bibliotēkas jau piedāvā, piemēram, grāmatu klubiņus, bibliomātus, dažādas tikšanās ar autoriem un citiem interesantiem cilvēkiem, konkursus un lasīšanas veicināšanas programmas bērniem. No jauniem pakalpojumiem, kas pašlaik netiek Latvijas publiskajās bibliotēkās plaši piedāvāti, tika minēta iespēja bibliotēkās nodrošināt kopdarba telpas (coworking space), iespēja spēlēt datorspēles un lietu bibliotēka – piedāvājums uz laiku iznomāt dažādus sadzīves priekšmetus.

Sieviete (45–54) no Latgales minēja: “Es labprāt izmantotu tādu pakalpojumu kā sadzīves iekārtu nomu. Kaut vai arī bibliotēkas telpās. Jā, šujmašīnas vai drukājamās… Tās varētu būt tās iekārtas, kas atvieglotu manu sadzīvi un dotu tās iespējas kaut ko…”

Sieviete (55–64) ar maģistra grādu no Latgales ierosināja, ka bibliotēkā varētu iznomāt nūjošanas nūjas: “[..] mums tā kā tie lauku novadiņi, pagastiņi tādi nelieli, bet senioriem tā nūjošana, tā jaukā. Viņi teica, ka varētu bibliotēkā tās nūjas arī izīrēt, lai viņš pastaigā apkārt tur parkā vai vēl kaut kur un atnes atpakaļ uz bibliotēku tās nūjas. Kā viņš saucas – nūjošana. Jā, pareizi. Labs pakalpojums, varētu tā.”

Tika minēts arī piemērs no viesošanās Brēmenē, kad kopā ar draudzeni no bibliotēkas bijis iespējams uz laiku paņemt projektoru, lai mājās noskatītos filmas. Tad arī novērots, ka piedāvājumā bijis bagātīgs iznomājamo rīku un aparatūras klāsts.

Bibliotekāri fokusgrupu diskusijās minēja jaunus pasākumus, ko organizējuši pēdējo gadu laikā, piemēram, muzicējošo lasītāju Ziemassvētku koncertu, dažādas interešu grupas, piemēram, angļu valodas klubiņu, māmiņu klubu. Kā veiksmīgi tika minēti arī āra bibliotēka vasarā un jauniešu telpa bibliotēkā. Bibliotēkām ir arī interesanti plāni nākotnē, piemēram, tika minēta iecere bibliotēkas terasē nākamajā vasarā rīkot āra kafejnīcu dienu, kas palīdzētu bibliotēkā pulcēt cilvēkus, kuri ikdienā tur neiegriežas.

Diskusijās tika minēts, ka kāda novada bibliotēkās, pateicoties aktīvam novadpētniecības darbam, izdevies ieinteresēt iedzīvotājus. Tur tiek rīkotas tikšanās ar vietējiem novadpētniekiem, grāmatu autoriem: “Un vairākās bibliotēkās tādi kā novadpētniecības pulciņi ir izveidojušies. Un tur arī strādājošie ir iesaistījušies. Un tad to materiālu apkopošana, izstāžu veidošana, un arī mums novadnieki grāmatas izdod, kas ir gan par novadpētniecības tēmu, gan par vēstures tēmu. Un tikšanās ar šiem novadpētniekiem arī veicina šīs tēmas lasīšanu.” Bibliotēkas pakalpojumu kvalitāte ir tieši atkarīga no darbinieku kompetences un radošuma. Kā labas prakses piemērs tika minēta bibliotēka, kurā aktīva rosība sākusies pēc tam, kad par bibliotekāri sākusi strādāt jauna, aktīva darbiniece.

Un viņa uzcēla to apmeklējumu gandrīz par 100 %, viņa izveidoja angļu valodas klubu, viņa izveidoja māmiņu klubu, bērni katru sestdienu nāk rotaļāties, arī grāmatu apskati viņai ir dažādi. Tas atkal ir jautājums, cik pats darbinieks ir ieinteresēts, kā viņš grib redzēt sevi šajā darba vietā. Vai viņš grib atnākt no astoņiem līdz pieciem un vienkārši būt tur, vai viņš tiešām grib attīstīt šo vietu, grib būt noderīgs tur. Cilvēks ir ļoti svarīgs, pats bibliotekārs.

Svarīgi pasākumu organizēšanā ir iesaistīt vietējo kopienu: “Aktīvi iesaistām kopienu pakalpojumu veidošanā. Lai viņi paši jūt, ka viņi domā par to, kas viņiem vajadzīgs, piedalās pakalpojuma veidošanā un nāk arī to izmantot un vispār redz savu aktīvu lomu bibliotēkas dzīvē.”

Daļēji strukturētajās intervijās jaunus publisko bibliotēku pakalpojumus ieteica mazāk kā puse respondentu. Jāatzīmē, ka daļa no ieteikumiem intervijās arī attiecas uz jau esošajiem pakalpojumiem, kas, acīmredzot, nav pamanīti un/vai pietiekami popularizēti, piemēram, uzziņas un konsultācijas informācijas meklēšanā, tikšanās ar kādas jomas speciālistiem, iespēja strādāt ar datoru bibliotēkā:

“Es domāju, ka varbūt kāda informācija, ko es pati nespēju sameklēt, bet ko varētu varbūt palīdzēt bibliotēka, novirzot mani uz pareizajiem avotiem…” (sieviete speciāliste (55–64) ar padomju laiku augstāko izglītību no Rīgas);

“[..] droši vien, ja kaut ko apkopotu.” (vīrietis vadītājs (45–54) ar maģistra grādu no Zemgales);

“[..] varbūt kāda tikšanās ar kādu cilvēku…” (sieviete speciāliste (55–64) ar maģistra grādu no Vidzemes);

“[..] nu kaut kāda tāda brīva darba vieta, kur pastrādāt ar savu datoru, [..] nu tas varētu būtu izkārtota drukātā prese, kura droši vien tāpat ir pieejama – to palasīt. [..] Un brīvpieejas internets, arī pie viena.” (vīrietis (35–44) ar doktora grādu no Rīgas).

Ir daži ieteikumi, kas nenosauc pilnīgi jaunus pakalpojumus, bet norāda uz to, ka šie pakalpojumi varētu būt attīstāmi un padarīti plašāk pieejami:

“Bibliotēka kā kultūras centriņš… Un tas faktiski, tā nav tikai kā bibliotēka, bet kultūras centrs.” (sieviete bezdarbniece (55–64) ar maģistra grādu no Kurzemes);

“[..] tad viņi tev varētu atsūtīt jaunākās aktualitātes – o, mums tagad ir pieejama tāda un tāda grāmata no tā žanra, kas jums patīk. Piemēram, nu tāda lieta varētu būt laba” (vīrietis strādnieks (25–34) ar pamatizglītību no Kurzemes);

“Viena lieta varētu būt – vairāk pasākumus rīkot tajās pašās bibliotēkās, piemēram, kaut kādu amatieru mūziķu koncertus vai dzejas vakarus. Kaut kādas tādas lietas, kas tīri sasaista cilvēkus kopā, apkārt dzīvojošos un tā kā veido komūnas.” (vīrietis strādnieks (25–34) ar pamatizglītību no Kurzemes).

Par pasākumu plašāku piedāvājumu runā arī sieviete speciāliste (45–54) ar maģistra grādu no Latgales:

“Bibliotēkām arī jādomā par to, ar kādiem pasākumiem piesaistīt jaunus lasītājus, arī iepriekšējos lasītājus (vecākos), lai tie nāktu uz bibliotēkām arī paši, fiziski.“

“[..] Grūti iedomāties, kas vēl… ko bibliotēkas varētu piedāvāt tādu, ko viņas jau nepiedāvā? [pēc sarunas par lietu bibliotēkām] [..] tad tas būtu viens no aktīvākiem pakalpojumiem, ko man vajadzētu no viņas (bibliotēkas).” (vīrietis bezdarbnieks (35–44) ar bakalaura grādu no Kurzemes).

Respondenti, īpaši gados jaunāki cilvēki, runā arī par to, ka bibliotēkās būtu jāvalda “īpašai gaisotnei, lai saistītu cilvēku uzmanību”:

“Ko es gribētu? Es pat nezinu. Varbūt kafejnīcu bibliotēkā, lai var ēst kūciņu un lasīt grāmatu.” (sieviete mājsaimniece (25–34) ar vidējo izglītību no Zemgales);

“Iemānīt… tasīte kafijas vai tējas…” (vīrietis strādnieks (25–34) ar vidējo izglītību no Zemgales);

“Nu es domāju, ka bibliotēkā – tur ir galvenais jābūt tai gaisotnei. Ka tur ir patīkami uzturēties.” (vīrietis strādnieks (25–34) ar pamatizglītību no Kurzemes.

No intervijās iegūtās informācijas var secināt, ka respondentiem pilnīgs bibliotēkas pakalpojumu klāsts nav īsti skaidrs, un ka visbiežāk šī institūcija tiek saistīta ar grāmatu lasīšanu.

Secinājumi

Apkopojot atbildes, kas iegūtas ar visām trim pētniecības metodēm, var izdarīt vairākus secinājumus.

1) Iedzīvotāji nav pietiekami informēti par bibliotēku pakalpojumiem, tāpēc ir jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojumu publicitātei (gan formām, gan kanāliem), jo daļa ieteikto pakalpojumu jau tiek piedāvāti publiskajās bibliotēkās (piemēram, uzziņas, konsultācijas, tikšanās, e-grāmatu izmantošana, grāmatu rezervēšanas iespējas, dažāda veida apmācība).

2) Liela daļa ieteikto pakalpojumu ir uzskatāmi par inovatīviem, jo tie paredz esošo pakalpojumu (informācijas ieguves un mācību pakalpojumu) uzlabošanu, piemēram, izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģiju u. c. iespējas (virtuālais asistents drošticamas informācijas meklēšanai, 3D printeris, filmu un mūzikas, audiogrāmatu nomas portāls, attālinātas apmācības par dažādiem ar informācijas izmantošanu saistītiem jautājumiem, grāmatu piegāde mājās/pakomāti, vairāk digitālu pakalpojumu), vai arī tie tiek īstenoti daļā publisko bibliotēku (piemēram, valsts un pašvaldību pakalpojumi centri, kanisterapija, bibliobusi, novadpētniecība, dzimtas pētniecība, apdzīvoto vietu informācijas un konsultācijas centri, tematiski pasākumi (koncerti, kinolektoriji), lasīšanas, māmiņu, novadpētniecības u.c. klubi, aktīva sadarbība ar skolām, pašvaldībām, izdevniecībām, grāmatu blogeriem/ietekmeriem un dažādas radošas aktivitātes (konkursi, spēles, viktorīnas u. c.) lasīšanas veicināšanai).

3) Pakalpojumu organizēšanā un īstenošanā tika ieteikts iesaistīt kopienas dažādas iedzīvotāju grupas (piemēram, jaunieši organizē diskusijas par grāmatām, seniori organizē nodarbības u.c.).

4) Nedaudzi no ieteiktajiem pakalpojumiem papildina līdzšinējos bibliotēku pakalpojumus, piemēram, piedāvāt telpas kopdarbam, izveidot video spēļu vietas, organizēt dažādas labbūtības aktivitātes (jogas nodarbības, meditāciju), izveidot rotaļlietu apmaiņas punktu.

5) Pakalpojumu piedāvājumā tika izceltas bibliotēku telpas – gan to labiekārtotība, mājīgums, gaisotne (tai skaitā – vēlme pēc kafejnīcas, ērtas mēbeles), gan to funkcionālais pielietojums (tikšanās vietas, “klusuma telpas” lasīšanai, telpas radošām darbnīcām).

 

4. Cik pamanāma iedzīvotājiem ir informācija par bibliotēkām un to pakalpojumiem? Kādi varētu būt veiksmīgākie informācijas kanāli sabiedrības uzrunāšanai?

Uz šiem jautājumiem respondenti sniedz atbildes Delfi aptaujā, iedzīvotāju fokusgrupu diskusijās un padziļinātajās intervijās. Pētījuma dati rāda, ka bibliotēkas un to pakalpojumi lielai daļai iedzīvotāju nav pietiekami pamanāmi. Piemēram, Delfi aptaujā un iedzīvotāju intervijās ir ieteikti jauni pakalpojumi, kas jau daudzās bibliotēkās ir pieejami.

Delfi aptaujā bieži minēts, ka nepieciešams vairāk un atkārtoti publiskot/publicēt informāciju gan par bibliotēkām, to pakalpojumiem, gan pasākumiem lasīšanas veicināšanai:

“Atgādināt daudzas reizes un nebaidīties, ka potenciālie lasītāji jau zina par plašo bibliotēku pakalpojumu klāstu – nereti tā ir maldīga sajūta.”

“Bibliotēkām nemitīgi publiskajā telpā jāatgādina par savu esamību, par tām iespējām, ko bibliotēkas piedāvā.”

Kā ieteiktie kanāli izcelti sociālie mediji, tajos pasniedzot informāciju atraktīvā veidā. Piemēram, lasīšanas veicināšanai tika ieteikta “Blogošana par grāmatām sociālajos tīklos”, arī grāmatu apskatu veidošana “[..] interaktīvā veidā un iesaistot lasītājus (piemēram, Tik Tok video).”

Veiksmīga varētu būt arī bibliotekāra aktīva darbība gan vietējās kultūras dzīvē, gan vietējo kanālu (kopienas cilvēku, institūciju, ziņu portālu) izmantošana bibliotēkas pakalpojumu popularizēšanai.

“[..] Vispār bibliotēkai un bibliotekāram ļoti rosīgi jāiesaistās vietējā kultūras dzīvē (jādzied korī vai ansamblī, jādejo vietējā deju kolektīvā, jāiesaistās folkloras kopā vai amatierteātrī, vai jāapmeklē kāds cits kultūras nama pulciņš vai vietējā baznīca, jāorganizē pasākumi kopā ar muzeju, kultūras namu, jārīko ekskursijas), kur cilvēkiem stāstīt par grāmatām, bibliotēku un tās pakalpojumiem, jaunām iespējām, jo daudzi tās nemaz nezina. Jāraksta regulāri vietējā avīzē/portālā vai jāieinteresē kāds vietējais žurnālists, rakstnieks, kas var reklamēt bibliotēku presē. Vārdu sakot, jāveido un jāstiprina bibliotēkas draugu loks ārpus bibliotēkas, kas savukārt var piesaistīt jaunus lasītājus bibliotēkai.”

Ekspertuprāt, lasīšanas veicināšanai un bibliotēkas pakalpojumu popularizēšanai vērts veidot mērķētas digitālās mārketinga kampaņas.

Dažādi pasākumi, kurus bibliotēkā veido sadarbībā ar kopienu un tās pārstāvjiem, padara bibliotēku redzamāku un atpazīstamāku, ir noderīgi kā publicitāti veicinoši līdzekļi.

“[..] aicināt pašvaldības vadītājus lasīt bērniem priekšā, izvēlēties tik veiksmīgas grāmatas – smieklīgas, asprātīgas, kas garantētu šādiem pasākumiem panākumus, tad arī atbalsts bibliotēku pasākumiem būtu nodrošināts. Lasošākā skola, lasošākā pilsēta – sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai“.“

Iedzīvotāju fokusgrupu diskusijās, jautājot iedzīvotājiem, cik pamanāma ikdienā viņiem ir informācija par bibliotēkām un kādus informācijas kanālus bibliotēkas varētu veiksmīgāk izmantot, lai par sevi stāstītu, tika saņemtas vairākas atbildes.

Visbiežāk tika pieminēts, ka informāciju par bibliotēku pasākumiem un jaunumiem pamana sociālo tīklu vietnēs – Facebook, Instagram, X, bet tas notiek tikai tad, ja speciāli seko bibliotēku profiliem vai ar šo informāciju dalās kāds no draugiem.

Jauni cilvēki (18–24), vidusskolēni un studenti, ieteica vairāk piedomāt, lai šī informācija būtu uzrunājošāka, pat agresīvāka, jo informācijas internetā ir tik daudz, ka ar mierīgiem tekstiem uzmanību piesaistīt ir grūti. Tiek ieteikts bibliotēkām piesaistīt kādu veiksmīgu influenceri vai sabiedrisko attiecību speciālistu. Studente no Rīgas par to: “Tagad, kad notiek kaut kas skaļš un uzrunājošs, parasti cilvēki apstājas… un uzreiz pirmajā sekundē, pirmos vārdus pateikt, nu uzreiz iesaistīt, jo cilvēki paskatās bildītes un jau ”skrollo” projām, un tajā vienā sekundē jau vajag paspēt uzrunāt.”

Arī bibliotēku tīmekļvietnēm vajadzētu būt spilgtākām, interesantākām, lai aktuālā informācija tūlīt būtu pamanāma.

Iedzīvotāju fokusgrupās tika diskutēts arī par tradicionāliem uzrunāšanas veidiem, kas var izrādīties efektīvāki nelielās kopienās – personīgu uzrunāšanu, piezvanīšanu, afišām, plakātiem, vides reklāmām vietās, kur cilvēki pulcējas. Tika pieminētas arī pašvaldību tīmekļvietnes un avīzes.

Daļēji strukturētajās intervijās respondentiem tika uzdoti divi atsevišķi jautājumi: 1) vai viņi pēdējā mēneša laikā ir pamanījuši informāciju par kādu bibliotēku, tās pasākumiem vai pakalpojumiem jebkurā saziņas kanālā vai jebkurā veidā, un 2) tika lūgts dalīties pārdomās, kā bibliotēkas labāk mūsdienās varētu uzrunāt sabiedrību, lai tiktu sadzirdētas.

Septiņi respondenti no 18 apgalvoja, ka ir mēneša laikā redzējuši bibliotēku informāciju, trīs paskaidroja konkrētāk: seko sociālajos tīklos, izlasīja vietējā avīzē, redzēja afišu.

Pieci respondenti atbildēja, ka kaut ko ir pamanījuši: ziņu, ka nozagtas grāmatas; kaut kādus bibliotēkas svētkus; divi respondenti minēja pamanītu Latvijas Nacionālās bibliotēkas informāciju. Visu šo respondentu atbildēs vienojošs elements ir nekonkrētība un neiedziļināšanās.

Pieci respondenti atbildēja, ka nav pamanījuši pēdējā laikā bibliotēku informāciju.

Interviju laikā tika iegūts diezgan daudz ieteikumu, kā bibliotēkas varētu sasniegt lielāku sabiedrības daļu:

  • uzrunāt dažādas paaudzes dažādi – tām pierastajos kanālos (jauniešiem interneta vide un sociālie mediji, vecākajai paaudzei – drukātā prese, televīzija, afišas, ziņojumu dēlis);
  • bibliotēkai aktīvi jāiesaistās vietējo apkaimju grupās;
  • valsts mediji un novada avīzes;
  • pašvaldību mājas lapas;
  • informatīvās lapas pastkastītēs;
  • jaunumi e-pastā;
  • reklāmas “rullītis”;
  • iedvesmojošas aktivitātes, kas ievilina un ieinteresē;
  • personīgu uzaicinājumu un vēstuļu sūtīšana;
  • informatīvas kampaņas;
  • vides reklāmas.

Vairāki respondenti norādīja, ka interneta vidē un īpaši Facebook ir ļoti daudz informācijas, un interesējošo var arī nepamanīt, piemēram, “[..] internetā un sociālajos tīklos var atrast pilnīgi visu. Tur tāda informācija var paslīdēt vienkārši garām” (vīrietis strādnieks (25–34) ar pamatizglītību no Kurzemes) vai arī “[..] sociālo mediju ziņu portāli visā tajā gūzmā… varbūt [..] tas var noslīkt un tikt nepamanīts” (vīrietis speciālists (35–44) ar doktora grādu no Rīgas).

Tika saņemta arī norāde, ka iespēja izvēlēties vienu labāko veidu, kā informēt sabiedrību, varētu nedarboties: “[..] tie kanāli diezgan strauji mainās, un ir cilvēki, ir tāda grupa, kas paliek tur, un citi ir pilnīgi citā kanālā” (vīrietis speciālists (55–64) ar doktora grādu no Rīgas).

Sieviete pensionāre ar vidējo izglītību no Pierīgas domā, ka bibliotēkas komunikācijā ar sabiedrību liela nozīme ir bibliotēkas darbinieka personībai, aizrautībai un prasmei komunicēt: “Es to nevaru, neprotu tā izskaidrot, bet tas ir ļoti atkarīgs no bibliotekāra.”

Sieviete speciāliste (55–64) ar maģistra grādu no Vidzemes par šo informācijas izplatību teica: “[..] cilvēks taču nu redz to, ko viņš grib redzēt. Kamēr mani neinteresē bibliotēka, es viņu arī neredzu”, taču respondentu vidū parādās arī viedoklis, ka pietrūkst informācijas par bibliotēkām un to pakalpojumiem sistēmiskā līmenī: “[..] es pieļauju, ka vienkārši nav komunikācijas varbūt kaut kādas ar bibliotēkas sistēmu par visiem tiem piedāvājumiem” (vīrietis speciālists (55–64) ar doktora grādu no Rīgas) un ka pietrūkst neatlaidības publicitātes jomā: “Tad tajos pašos (valsts) medijos varbūt vajag apnicīgi atkārtot, ko tik visu tur var izdarīt” (sieviete bezdarbniece (55–64) ar maģistra grādu no Kurzemes).

Secinājumi

Apkopojot iegūtos rezultātus, var secināt, ka bibliotēkas un to pakalpojumi ir nepietiekami pamanāmi publiskajā telpā.

Ar visām trim pētniecības metodēm uzrunātie respondenti iesaka aktīvāk izmantot sociālos un citus vietējai kopienai nozīmīgus medijus (pašvaldības tīmekļa vietnes, laikrakstus u.c.), īpašu vērību pievēršot informācijas pasniegšanas formām (saistoši, ar izdomu). Atraktīvākas varētu būt bibliotēku tīmekļa vietnes.

Respondenti iesaka apsvērt arī tradicionālo publicitātes formu izmantošanu – personīgu uzrunāšanu, afišas, plakātus. Retāk iesaka, ka varētu būt izmantojamas arī mērķētas digitālās reklāmas kampaņas.
Bibliotēkas pasākumi, īpaši tie, kas veidotie sadarbībā ar citām institūcijām, arī ir ieteikti kā noderīga publicitātes forma.

 

5. Kāds ir bibliotēku finansējums? Kāds ir pašvaldību atbalsts publiskajām bibliotēkām?

Viedokļi par bibliotēku finansējumu un pašvaldības atbalstu (tai skaitā sadarbību) tika noskaidroti bibliotēku direktoru un metodiķu fokusgrupās, netieši – tie parādās arī Delfi aptaujā ekspertu ieteikumos, kā arī dažu apgalvojumu vērtējumā. Tikai vienā iedzīvotāju daļēji strukturētajā intervijā respondents izteica viedokli, kas saistīts ar bibliotēku darbības finansējumu.

Publisko bibliotēku dibinātājs un finansētājs ir vietējā pašvaldība, tāpēc bibliotēku vadītāju un metodiķu fokusgrupās tika diskutēts par pašvaldību atbalstu un sapratni par bibliotēku lomu sabiedrībā.

Bibliotekāri bija visai piesardzīgi un tieši savas pašvaldības nekritizēja, bet izskanēja viedoklis, ka daudz kas ir atkarīgs no konkrētajā sasaukumā ievēlētajiem deputātiem. Kādas reģiona galvenās bibliotēkas metodiķe par deputātu attieksmi:

“[..] ļoti atkarīgs šis jautājums ir no konkrētām personālijām, kas arī veido to politiku, pašvaldības attieksmi, identitāti vispār kultūras sfērai, jo man reizēm šķiet, ka tos cilvēkus vienkārši bērnībā neaizveda uz labu bibliotēku, jo es bieži redzu – jā, šis cilvēks jau uz sportu tendēts vai uz uzņēmējdarbību, cits kultūru vairāk atbalstošs un saprotošs. Mēs redzam, cik ļoti sadarbojas un ir atbalstoši tie cilvēki, kas, piemēram, gājuši kopā cauri ar mums kaut kādam tādām posmam, kad mēs veidojam, piemēram, bibliotēku un to jauno identitāti, viņi saprot procesu un redz, cik mēs atbildīgi izturamies pret to, kāda ir mūsu pakalpojumu kvalitāte, jā un līmenis [..].”

Diskusijās tika uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir prast par sevi stāstīt un pārliecināt, cik nozīmīgi vietējai kopienai ir bibliotēkas pakalpojumi, un viss nav izmērāms naudā un ciparos:

“[..] ir jāiet un jāstāsta. Mēs arī ir diezgan bieži, vismaz reizi gadā, ejam gan pie pagastu pārvalžu vadītājiem, tad, kad viņiem ir sanāksmes, mēs uzprasāmies ar savām prezentācijām, mēs izstāstām, ko katra bibliotēka kurā vietā dara, kādas kurā vietā ir problēmas, kas kurā vietā ir labs, kas ir jauns, un tad viņi arī ir ļoti bieži, par cik arī tur mainās šie te pagastu pārvalžu vadītāji, bieži vien viņiem tā kā pirmā dzirdēšana par to, ka viņiem bibliotēka ir un sniedz tik plašu pakalpojumu klāstu.”

Vairākās diskusijās izskanēja bijīga attieksme pret savu pašvaldību un pieticīga apzināšanās, ka “mēs jau neko nepelnām un mums jābūt pateicīgiem, ka vietējā pašvaldība atvēl līdzekļus”:

“Mēs esam tie, kas nepelnām. Tie mūsu maksas pakalpojumi, kas mums tur ir… Viņi (pašvaldība) mūs visu laiku finansē, un tad kad mēs te kaut ko mēģinām, jā, uz zvaigznēm skatīties, viņi saka, pagaidiet, mēs jūs finansējam, jums ir jāatceras, kas maksā jums algu. Un šie augstie mērķi, šie lielie mērķi, kas varbūt ir globāli. [..] Vienmēr ir jāsaprot, kas tad mums maksā algu, kas mums maksā apkuri un visu pārējo. Problēmu nekad nav bijis, bet ir jāzina sava vieta laikam.”

Diskusijās tiek minētas arī klientu apkalpošanas centru funkcijas bibliotēkās, kas neļauj pašvaldībām samazināt darbinieku skaitu un slēgt bibliotēkas.

Liela veiksme, ja izdodas pašvaldības deputātus padarīt par savējiem, iesaistīt bibliotēkas pasākumos. Diskusijās tika minēts veiksmīgs piemērs – kādas pašvaldības vadītājs regulāri nāk uz bibliotēku un lasa bērniem priekšā grāmatas.

Labas prakses piemērs ir bibliotēkas rīkotas tīklošanās dienas pašvaldībā:

“[..] vismaz trīs reizes jau rīkojam, jau tradicionāli tā saucamo tīklošanās dienu pašvaldības darbiniekiem; tiešām, jo mēs domājam, ka patiešām jāinformē, pirmkārt, pārējie – finansētāja lēmumu pieņēmēji, un lai viņi gūtu informāciju praktiski un zinātu, ko mēs darām, lai tālāk izplatītu informāciju iedzīvotājiem, jo viņi taču visi sadarbojas – gan sociālais dienests, gan visi pārējie – tur nāk cilvēki.”

Pozitīva ietekme ir bijusi iespējai pašvaldību darbiniekiem paviesoties kādā jaunā, modernā bibliotēkā, piemēram, Ogrē. Tad rodas vēlme kaut ko tādu sagādāt arī saviem iedzīvotājiem.

Delfi aptaujas pirmajā kārtā ekspertu ieteikumos par publisko bibliotēku attīstības nākotni redzami viedokļi, kas pauž, ka publisko bibliotēku pastāvēšana būs atkarīga no pašvaldības attieksmes un vēlmes finansēt bibliotēku darbību, kas savukārt atkarīga no pašvaldības darbinieku izpratnes par kultūras un lasīšanas vērtību.

Manuprāt, publisko bibliotēku nākotne būs ļoti dažāda. Un tā lielā mērā būs atkarīga no konkrētās pašvaldības redzējuma par bibliotēku nozīmīgumu, tai skaitā no pašvaldības finanšu iespējam, kas arī ir ļoti būtisks aspekts. Mēs dažkārt aizmirstam, ka arī pašvaldībām ir tik daudz naudas, cik ir, un, lai uzturētu bibliotēku, nepietiek apmaksāt komunālos rēķinus un bibliotekāra algu, nepieciešami arī ieguldījumi. Cits jautājums – kādas ir pašvaldības prioritātes? Likvidēt bibliotēku vai, piemēram, katru gadu rīkot novada svētkus ar kādu populāru mūziķi, kuru budžets ir lielāks par bibliotēkas gada budžetu?

Arī minējumi, ka mazās bibliotēkas tiks slēgtas, pamatā ir saistīti ar ekonomiskiem apsvērumiem (kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos).

“Mazajos ciematiņos bibliotēkas tiks slēgtas sakarā ar finansējuma trūkumu.”

Nākotnes redzējumi, kurā publiskā bibliotēka tiek apvienota ar citām institūcijām kopienā, arī norāda uz finansējuma aspektu.

“Notiks arvien lielāka bibliotēku tuvināšanās/saplūšana ar citām iestādēm – muzejiem, kultūras namiem u. tml.”

Eksperti arī minējuši, ka bibliotēku nākotne ir atkarīga no profesionāliem un finansiāli atbilstoši atalgojuma ziņā novērtētiem bibliotekāriem. Viņi uzskata, ka bibliotekāram nepieciešams lielāks atalgojums, lai būtu vēlme strādāt bibliotēkā, kā arī, lai ieviestu un īstenotu jaunus pakalpojumus.

“Bibliotekāra amats prasa un prasīs ļoti daudzpusīgu izglītību un zināšanas, prasmes. Tas varētu arvien augstāk celt profesijas prestižu un algas nozarē.”

“Bibliotēkas pakalpojumu klāsts kļūst plašāks un plašāks, ar kuru tikt galā būs grūtāk. Laicīgi būs jādomā par bibliotekārā personāla atalgojuma palielināšanu, jauno darbinieku apmācības pieejamību reģionos vai attālināti, lai cilvēki gribētu un spētu strādāt bibliotēkās.”

“Ja bibliotēka sniedz valsts un pašvaldību pakalpojumus, tad ir jādefinē pieejamais pakalpojumu klāsts, jāveic bibliotekāru apmācība, jābūt pieejai IT sistēmai valsts pakalpojumu nodrošināšanai, noteikts valsts finansējums bibliotēku atalgojumam un pakalpojuma izmaksu segšanai.”

Kāds eksperts novērtējis šī brīža bibliotēku personāla situāciju kontekstā ar atalgojumu:

“Ļoti vāja jaunu cilvēku iesaiste bibliotēku kolektīvos zemā atalgojuma dēļ.”

Daļēji strukturētajās intervijās viens no respondentiem, atbildot uz citu jautājumu, izteica viedokli, ka bibliotēku darbībai nepieciešams atbilstošs finansējums, jo tās sniedz būtisku ieguvumu visai sabiedrībai:

“[..] bibliotēka kā kultūras vieta. Tā kā, nu, jāinvestē bibliotēkās [..] jāmaksā normālas algas bibliotekāriem, jo viņi dara ļoti svētīgu darbu” (vīrietis speciālists (55–64) ar doktora grādu no Rīgas).

Secinājumi

Apkopojot iegūtos rezultātus, redzams, ka respondenti saredz nozīmīgu pašvaldības un tās vadītāju un darbinieku attieksmes ietekmi uz bibliotēku nodrošinājumu šobrīd un pastāvēšanu nākotnē.

Apzinoties, ka pašvaldības vadītājiem un darbiniekiem var būt nepilnīgs priekšstats par bibliotēku, bibliotekāru un vadītāju fokusgrupu diskusijās tika uzsvērts, ka nepieciešams gan vairāk informēt, gan arī iesaistīt tās darbiniekus bibliotēkas aktivitātēs, ļaujot gūt tiešu pieredzi par pakalpojumiem un bibliotēkas sniegtajām iespējām vietējai kopienai.

Delfi eksperti un viens intervijas respondents norādīja uz atbilstoša atalgojuma nepieciešamību bibliotekāriem, lai bibliotēkās strādātu profesionāļi, kas spētu kvalitatīvi īstenot daudzveidīgus publisko bibliotēku pakalpojumus.

 

Ilustrācijas autore: Laura Lukeviča

Sērijas trešajā un noslēdzošajā rakstā novembrī aplūkosim pētījuma jautājuma “Kāda varētu būt publisko bibliotēku attīstība nākotnē?” rezultātus.

Ar pētījumu pilnā apjomā, tostarp ar pētījuma kopsavilkumu, galvenajiem secinājumiem, ievada daļu, kā arī pētījuma izpētes pakāpes analīzi un metodoloģijas izklāstu, iespējams iepazīties ŠEIT.

Aicinām lasīt:
Pētījums izgaismo publisko bibliotēku nozīmi lasīšanas veicināšanā Latvijā
Rakstu sērija: Kāda ir lasīšanas loma iedzīvotāju ikdienā?

Informāciju apkopoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs