Izstādes “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” atklāšana
Sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” 2025. gada 5. augustā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” atklāšana, pulcējot gan vēstures, gan literatūras entuziastus.
Izstādes pamatideja – akcentēt grāmatas nozīmi latviešu rakstu kultūras saglabāšanā un attīstībā, iezīmējot Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku lomu un ieguldījumu grāmatu un zināšanu izplatībā.
Izstādes uzmanības centrā ir sešas grāmatniecības nozarei piederīgas personības, kuru dzīve un daudzpusīgais ieguldījums grāmatniecībā ir nozīmīgs visai Latvijas kultūrai. Izceltas tām piemītošās tipiskās 19. gadsimta latviešu grāmatizdevēju iezīmes: ne vien mīlestība pret drukāto vārdu, bet arī aktīva sabiedriskā darbība, vadoši amati latviešu biedrībās vai pat iesaiste politikā, lai ietekmētu ne tikai kultūras procesus, bet arī citas nozares.
Katra personība pārstāv kādu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Latgali izstādē pārstāv Andrivs Jūrdžs (1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks. Kamēr Kurzemē un Vidzemē attīstījās nacionālā grāmatniecība, Andrivam Jūrdžam Latgalē nācās cīnīties par latgaliešu rakstu valodas un literatūras saglabāšanu – laikā no 1865. līdz 1904. gadam, kad valdīja pilnīgs latīņu burtu aizliegums.
Izstādes atklāšanas pasākumā apmeklētājus uzrunāja Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Ilona Girucka, uzsverot izstādes nozīmi Latvijas kultūrvēsturiskās atmiņas stiprināšanā, kā arī īpaši izceļot Rēzeknes novadā dzimušā Andriva Jūrdža (1845–1925) nozīmīgo ieguldījumu grāmatniecībā. Ilona Girucka pastāstīja arī par bibliotēkas iesaisti ciklā “Latviešu grāmatai 500” gadu gaitā, organizējot tematiskas izstādes, pasākumus un dažādas aktivitātes. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Ilona Girucka minēja akciju “Grāmatu stāsti”, kuras laikā saņemts īpaši liels skaits personīgo stāstu par katra dzīves īpašajām grāmatām.
Atklāšanas pasākumu turpināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozaru informācijas eksperte, viena no izstādes veidotājām, Elita Vīksna. Viņa dalījās ieskatos par izstādes tapšanu, uzsverot tās konceptuālo ieceri. Elita Vīksna paskaidroja, kāpēc izstādē izceltas tieši šīs sešas personības, uzsverot to nozīmīgo lomu latviešu grāmatniecības attīstībā un pārmaiņu veicināšanā 19. gadsimtā. Elita Vīksna sniedza padziļinātu informāciju par katru no izstādē pārstāvētajām personībām, izgaismojot viņu ieguldījumu ne tikai grāmatniecībā, bet arī sabiedrības izglītošanā, kultūras un nacionālās apziņas veidošanā. Tāpat viņa pievērsa uzmanību tam, ko šajā izstādē apmeklētājs neredz – proti, aizkulisēm, pētniecības darba apjomam, kā arī vēsturiskajiem kontekstiem, kas veidojuši izstādes saturu un struktūru, taču nav tieši redzami ekspozīcijā.
Pasākuma noslēgumā ar lekciju uzstājās valodniece, kultūrvēsturniece un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Lidija Leikuma, kura sniedza ieskatu latgaliešu grāmatas vēsturiskajā attīstībā, sākot ar 1753. gadu, kad iznāca pirmā zināmā grāmata latgaliski, līdz pat mūsdienām. Viņa stāstīja par latgaliešu valodas izcelsmi un attīstību, latgaliešu izdevniecību darbību, nozīmīgākajiem izdevumiem un grāmatām latgaliešu valodā, kas kļuvušas par būtisku daļu ne tikai reģionālajā, bet arī visas valsts kultūras mantojumā. Profesore uzsvēra latgaliešu rakstītā vārda nozīmi identitātes, valodas un kultūras saglabāšanā cauri laikmetiem.
Pateicoties Lidijai Leikumai, pasākuma apmeklētājiem bija unikāla iespēja paturēt rokās un apskatīt vairākas senas, retas un vērtīgas grāmatas, piemēram, pirmo grāmatu latgaliešu valodā “Evangelia toto anno”, katehisma atspoguļojumu “Wyssa mocieyba katoliszka”, kā arī rokrakstu literatūras grāmatu, kas tapusi latīņu drukas aizlieguma laikā, apliecinot latgaliešu kultūras dzīvotspēju un rakstītā vārda nozīmīgumu arī represīvos vēstures posmos.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka izsaka sirsnīgu pateicību Elitai Vīksnai par vērtīgo ieguldījumu izstādes tapšanā un iedvesmojošo stāstījumu tās atklāšanā, profesorei Lidijai Leikumai – par dziļo ieskatu latgaliešu grāmatniecības vēsturē un valodā, un iespēju klātienē iepazīt unikālus izdevumus, kā arī visiem pasākuma apmeklētājiem – par interesi, līdzdalību un kopīgi radīto īpašo gaisotni, godinot latviešu grāmatas bagāto mantojumu.
Izstāde apskatāma līdz 2025. gada 5. septembrim Rēzeknes Centrālās bibliotēkas 3. stāvā. Aicinām izmantot iespēju iepazīt šo nozīmīgo latviešu grāmatniecības vēstures posmu! Laipni gaidīti bibliotēkā!
Aicinām lasīt:
- Pierīga, Pārdaugava – Vilis Altbergs (1847–1920), grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs Rīgas Latviešu biedrības u.c. organizāciju biedrs;
- Latgale – Andrivs Jūrdžs (arī Jurdžys, Jurdžs, 1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks;
- Zemgale – Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904), publicists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības profesionālais grāmatizdevējs, grāmattirgotājs, sabiedriskais darbinieks;
- Kurzeme – Klāvs Ukstiņš (1832–1904), pedagogs, grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks;
- Vidzeme – Jānis Ozols (1859–1906), grāmatu spiestuves, apgāda un veikala īpašnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks un nacionālās literatūras veicinātājs;
- Sēlija – Frīdrihs Vilhelms Vāgners (Wagner, 1786–1854), Neretas latviešu luteriskās draudzes mācītājs, publicists, mācībgrāmatu sastādītājs, grāmatu apgādātājs, izplatītājs, latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Atskata rakstu sagatavoja:
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vecākā bibliogrāfe
Sanita Aļberhta
www.rezeknesbiblioteka.lv