“Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” – vispopulārākā lasītveicināšanas programma 2024. gadā

Aptaujas rezultāti uzrāda, ka programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” (BJVŽ) ir vispopulārākā lasītveicināšanas programma 2024. gadā, ko minējusi 191 no 276 skolu bibliotēkām, kas piedalījušās aptaujā, jeb 69% respondentu. Šāda izplatība apliecina, ka programma ir labi pazīstama un plaši izmantota visā Latvijā, tostarp arī mazākās skolās un lauku reģionos. Vienlaikus būtiski atzīmēt, ka programma BJVŽ 2024. gadā uzrāda augstu popularitāti arī kopumā, tā norisinājās 898 pašvaldību bibliotēkās, tostarp 370 skolu bibliotēkās un 80 diasporas centros 30 valstīs, aptverot ap 22 000 dalībnieku.

Aptaujā sniegtais programmas vērtējums

Programma tiek vērtēta ļoti pozitīvi. Tā tiek uzskatīta par lielisku iespēju skolēniem iepazīties ar jaunāko bērnu un jauniešu literatūru, kā arī attīstīt interesi par bibliotēku un lasīšanu kopumā.

Kā atzīmē Jēkabpils 3. vidusskolas bibliotēka: “Šo aktivitāti vērtējam ļoti atzinīgi, jo tā varam iepazīties ar jaunākajām grāmatām un bērni tās var lasīt. Jāatzīst, ka daudziem šī ir pirmā iepazīšanās ar bibliotēku un arī grāmatu.”

Šī programma palīdz risināt situācijas, kur skolēniem ir apgrūtināta piekļuve kvalitatīvai daiļliteratūrai un vājāka motivācija lasīt.

Izaicinājumi

Neraugoties uz lielo popularitāti, programma saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, nepietiekamu līdzdalību līdz programmas noslēgumam.

Mazsalacas vidusskolas bibliotēka atzīst: “Bieži iesaistās galvenokārt sākumskolas skolēni, no kuriem daļa aktivitāti nepabeidz.” 

Ozolnieku vidusskolas bibliotēka dalās ar savu galveno izaicinājumu: “Grāmatu aprites kontrole – skolēnu nespēja vai nevēlēšanās savlaicīgi atgriezt grāmatas rada problēmas grāmatu pieejamībā citiem dalībniekiem.” 

Secinājumi

BJVŽ ir stratēģiski nozīmīga programma, kas ne tikai sekmē lasītprasmes attīstību, bet arī palīdz veidot pozitīvu attieksmi pret lasīšanu. Tā pārsniedz pilsētu robežas un sasniedz bērnus arī valsts nomalēs, piedāvājot kvalitatīvu, aktuālu daiļliteratūru, kas citkārt var nebūtu pieejama.

Plašā programmas izplatība un pozitīvais vērtējums skolu bibliotēkās apliecina tās efektivitāti. Vienlaikus redzams, ka programmas ilgtspēja un ietekme lielā mērā atkarīga bibliotekāru motivācijas, mērķtiecīga organizatoriskā darba un skolēnu motivēšanas mehānismiem.

“Skaļās lasīšanas sacensības” – otrā populārākā lasīšanas veicināšanas programma

Aptaujas rezultāti liecina, ka otrā populārākā lasīšanas veicināšanas programma ir “Skaļās lasīšanas sacensības”. Šī ir programma, kurā ik gadu piedalās ap 7000 skolēnu, šajā aptaujā minētas 49 % (136 no 276 bibliotēku).

Aptaujā sniegtais programmas vērtējums

Daudzas skolas uzsver “Skaļās lasīšanas sacensību” īpašo nozīmi mācību gada kontekstā. Tās bieži kļūst par vienu no nozīmīgākajiem gada notikumiem, pulcējot plašu dalībnieku loku – ne tikai skolēnus, bet arī skolotājus un pat skolas vadību.

Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs raksta: “Visievērojamākais pasākums mācību gadā ir “Skaļās lasīšanas konkurss” skolā. Tajā varēja piedalīties ikviens, kas vēlējās. Atsaucība bija necerēti liela – piedalījās rekordliels lasītāju loks. Viņu vidū arī skolotāji un skolas direktore. Lai uz novada sacensībām izvirzītu labākos, tika pieaicināta neatkarīga žūrija – Kuldīgas Galvenās bibliotēkas speciālisti.”

Izaicinājumi

Lai gan programma ir iedvesmojoša, tai ir arī savi praktiskie izaicinājumi. Kā norāda Rīgas Iļģuciema pamatskolas bibliotēka: “Skolēniem ir grūti izvēlēties tekstus skaļajai lasīšanai, un ir gadījumi, kad problēmas rada arī teksta izpratne.”

Secinājumi

“Skaļās lasīšanas sacensības” ir dinamiska un sabiedrību iesaistoša programma, kas palīdz skolēniem attīstīt izteiksmīgas lasīšanas prasmes, uzlabot publiskās uzstāšanās iemaņas un stiprina viņu saikni ar literatūru. Tajā bieži iesaistās visa skolas kopiena, padarot šo pasākumu par kopīgu kultūras pieredzi.

Vienlaikus šī programma norāda uz nepieciešamību mērķtiecīgi strādāt pie skolēnu lasītprasmes un teksta izpratnes attīstības, kā arī nodrošināt profesionālu atbalstu tekstu izvēlē un sagatavošanā.

Lasīšanas programmu kombinācijas un dažādība skolās

No 276 aptaujas dalībniekiem 116 jeb 42 % norādīja, ka skolās tiek īstenotas abas programmas – gan BJVŽ gan “Skaļās lasīšanas sacensības”. Savukārt 75 respondenti (27 %) norādīja tikai BJVŽ, bet 20 bibliotēkas (7 %) – tikai “Skaļās lasīšanas sacensības” kā galveno lasītveicināšanas programmu. Gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % aptaujāto nepieminēja nevienu no šīm divām programmām.

Lasīšanas veicināšanas programmas BJVŽ un “Skaļās lasīšanas sacensības” skolu bibliotēkās darbojas ne tikai kā atsevišķas aktivitātes, bet arī organiski paplašinās un pielāgojas dažādām auditorijām un vajadzībām. Piemēram, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā “BJVŽ” pirmo reizi iesaistītas arī pirmās klases, kur bērniem tiek lasīts priekšā un tiek veikti interaktīvi uzdevumi, savukārt Skrundas pamatskolā “Skaļās lasīšanas sacensības” tiek piedāvātas arī zemākām klašu grupām, ļaujot iepazīt šo procesu agrākā vecumā.

Svarīgi, ka šādas programmas var veiksmīgi attīstīties tikai tad, ja bibliotēkas darbinieks ir pietiekami pieejams un motivēts tās ieviest un pielāgot – bieži vien programmu paplašināšanās un radoša pielietošana ir tieši bibliotekāru iniciatīva.

Darba slodze un aktivitāšu daudzveidība

Aptaujas rezultāti rāda skaidru tendenci – bibliotēkās, kur darbinieka slodze ir 0,75 vai vairāk, vidēji tiek īstenotas 3 līdz 5 dažādas programmas, savukārt bibliotēkās ar slodzi zem 0,3 aktivitāšu skaits parasti nepārsniedz 1 vai 2. Tas liecina, ka lielāka darba slodze bieži nodrošina plašāku iesaisti lasīšanu veicinošās programmās. Tomēr ir izņēmumi, kas apliecina darbinieku entuziasma nozīmi, piemēram, Galēnu vidusskolas bibliotēkas darbinieks, strādājot tikai 1 stundu nedēļā (jeb 0,025 slodze), aktīvi piedalās gan BJVŽ, gan “Skaļās lasīšanas sacensībās”, pierādot, ka būtisku ietekmi iespējams radīt arī ar ļoti ierobežotu darba laiku.

Citas lokālās programmas, kas minētas aptaujā

Pēc vispopulārākajām lasīšanas veicināšanas programmām seko arī citas, kas tiek realizētas mazākā, taču nozīmīgā apjomā. Grāmatu klubi, piemēram, pieminēti 35 reizes jeb 12,7 % skolu bibliotēku, un tie veicina regulāras grāmatu sarunas un domu apmaiņu, īpaši vidusskolēnu un skolotāju vidū. Ekziperī Starptautiskajā vidusskolā šāda aktivitāte notiek ik pēc diviem mēnešiem, kur skolēni un skolotāji dalās ar literatūru, kas saistīta ar globālo domāšanu.

Grāmatu apmaiņas punkti, minēti 39 reizes jeb 14,1 %, darbojas vairākās skolās. Tāpat kā lasīšanas klubi un grāmatu apmaiņas punkti, arī kopīga lasīšana kļūst par nozīmīgu lasītprasmes veicināšanas instrumentu. Šo aktivitāti pieminējušas 84 bibliotēkas jeb 30,4 % no aptaujātajām. Šāda prakse attīstīta arī kā daļa no īpašām iniciatīvām, piemēram, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas bibliotēkas programmā “Lasītrosme”, kur sistemātisks darbs pie lasīšanas paradumu stiprināšanas nesis redzamus panākumus: ja mācību gada sākumā tikai daži skolēni spēja iedziļināties grāmatā 7–10 minūtes, tad otrajā semestrī gandrīz visi lasīja pat 30–40 minūtes. Šādi piemēri apliecina, ka regulāra, mērķtiecīga klusā lasīšana ne tikai uzlabo lasītprasmi, bet arī veido pozitīvu attieksmi pret lasīšanu kā ikdienas ieradumu.

Arī citas lokālās iniciatīvas spilgti apliecina bibliotekāru radošo un mērķtiecīgo darbu. Balvu novadā, Latgalē – Balvu Valsts ģimnāzijas bibliotēkā un Balvu sākumskolas bibliotēkā – piemin lasīšanas konkursu “Lasi, ieklausies, domā! “, kas vērsts uz dziļāku tekstu izpratni un aktīvu skolēnu iesaisti, diskutējot un analizējot literāros darbus. Šī iniciatīva apliecina reģionālu spēju attīstīt saturiski jēgpilnas lasīšanas veicināšanas aktivitātes.

Rīgā, MIKC Nacionālās Mākslu vidusskolas Jāņa Rozentāla Mākslas skolas bibliotēkā, īstenota radoša iniciatīva “Paķer dzejoli kā grāmatzīmi!”, kas apvieno dzeju, vizuālo mākslu un lasīšanas veicināšanu. Ideja radās, attīrot bibliotēkas fondu no nolietotām dzejas grāmatām un žurnāliem, kuros tika atrasti vērtīgi un aktuāli dzejoļi. Tie tika pārstrādāti grāmatzīmēs, pievienojot skolēnu zīmējumus un fragmentus no iepriekšējiem Jaungada apsveikumiem, un novietoti kastītē ārpus bibliotēkas, kur skolēni varēja tos paņemt. Kastīte tika regulāri papildināta, un atsauksmes liecina, ka dzejoļi uzrunāja – piemēram, kāda skolotāja atzina, ka tieši viņas paņemtais dzejolis “bija īsti laikā”. Iniciatīva turpina bibliotēkas ikgadējo tradīciju izstādīt grāmatās atrastās “grāmatzīmes” un parāda, kā dzeja var kļūt par nelielu, bet nozīmīgu pieturas punktu ikdienas steigā.

Vidzemē, Valmieras sākumskolas bibliotēkā, izcelta aktivitāte “Mana grāmatu karaliene”, kas tiek īstenota kā tematiskā izvēle vai balsojums par populārākajām grāmatām vai literārajiem varoņiem. Savukārt Kurzemē, Liepājas Centra sākumskolas bibliotēkā, īstenota lasītveicināšanas akcija ar nosaukumu “Grāmatplaukta pavēlnieks”, kas apvieno literārās stundas, starpbrīžu aktivitātes un tematiskas lasīšanas sacensības. Šī iniciatīva rosina skolēnus uzņemties aktīvāku lomu savas lasīšanas pieredzes veidošanā, vienlaikus padarot bibliotēku par dinamisku un iesaistošu vidi.

Papildu ieskatu par dažādām lasīšanas veicināšanas aktivitātēm un skolās īstenotajām iniciatīvām iespējams gūt Latvijas skolu un bērnu bibliotekāru 2. lasītpatikas foruma prezentācijā “Skolas jauda lasītpatikai” (Tukums, 2024). Saite uz prezentāciju ir ŠEIT.

Izaicinājumi

Saldus tehnikuma bibliotēka norāda: “Lasīšanas veicināšanas aktivitātēs būtiska nozīme ir vēlmei skolēnus atturēt no sociālo tīklu pārmērīgas izmantošanas brīvajā laikā.”

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas bibliotēka atzīst: “Ja nav iespējams aizvietot ar citu mācību priekšmetu vai skolotāju, daži skolēni lasīšanas stundas vērtē pozitīvi, bet daļai tās ir īstas mocības.”

Baldones vidusskolas bibliotēka secina: “Lasītkāre skolēnu vidū ir reta parādība, un pat pilna laika slodzes bibliotekāriem ir grūti ierosināt un iesaistīt skolēnus lasīšanā.”

Lasīšanas izaicinājumi mainās arī atkarībā no skolēnu vecuma. Eglaines pamatskolas bibliotēka atzīst, ka “visaktīvākie lasītāji ir sākumskolas skolēni, bet pamatskolas un vidusskolas posmā skolēnu iesaiste lasīšanas aktivitātēs ievērojami samazinās”.

Bibliotekāru piemērs

Lasīšanas veicināšanā īpaši nozīmīga loma ir paša bibliotekāra iekšējai motivācijai un personīgajām attiecībām ar lasīšanu. Bibliotekārs nereti kalpo kā piemērs un iedvesmas avots gan skolēniem, gan kolēģiem. Kā atklāj Daudzeses pamatskolas bibliotēka: “Šogad maijā pati atsāku daudz lasīt, lai motivētu savas mazmeitas, lai viņas redzētu, ka ome lasa. Rezultātā atguvu savu lasītājas aizrautību, un dīvaini, ka tas notika arī ar kolēģēm – sešas no viņām arī sāka piedalīties BJVŽ.” Šis piemērs spilgti parāda, kā bibliotekāra personīgā attieksme pret grāmatām un lasīšanu var kļūt par dzinuli plašākai lasīšanas kultūras aktivizēšanai skolā un kopienā. Bibliotēkas darbinieka entuziasms un piemērs bieži vien ir izšķirošs.

Ludzas 2. vidusskolas bibliotēka uzsver: “Lasīšana ir dzīva un daudzveidīga vērtība skolas ikdienā – skolēni lasa dažādās vietās un dažādos mērķos, kopā ar skolotājiem, klases priekšā un pat sporta stundās. Bibliotēkas klusajā stūrītī lasītprasme ir tik augsta, ka čaklākie lasītāji reizēm nespēj atrauties no grāmatas. Lasīšanu atbalsta ne tikai skolēni, bet arī tehniskie darbinieki un apsargi, kas stāsta par savām lasīšanas pieredzēm, un pat ģimenes locekļi iesaistās, radot lasīšanas vidi ārpus skolas.”

Informāciju apkopoja:
Anita Veckalne
LNB Bibliotēku attīstības centra
Bibliotēku nozares speciāliste
anita.veckalne@lnb.lv