Laikā, kad lasītāji jau vairāku gadu garumā periodiski saskaras ar dažādiem ierobežojumiem, lai apmeklētu bibliotēkas klātienē, īpaši nozīmīgi kļuvuši bibliotēku piedāvātie tiešsaistes pakalpojumi. Viens no visintensīvāk izmantotajiem un gan bibliotekāru, gan lasītāju vidū novērtētajiem resursiem ir Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka un tās kolekcijas, kā piemēram, periodikas kolekcija.

Šobrīd digitālajā bibliotēkā atrodamas digitalizētu laikrakstu, karšu, grāmatu, nošu, skaņu ierakstu, attēlu un citas kolekcijas. Veidojot digitālās kolekcijas, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbojas ar Latvijas arhīviem, muzejiem un privātajiem kolekcionāriem, kā arī nozīmīgi sadarbības partneri ir bibliotēkas. Sadarbības rezultātā partneri iegūst gan drošību par savu digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšanu, gan plašu pieejamību Latvijas sabiedrībai un Eiropas digitālo bibliotēku portālos, tādējādi veicinot bibliotēkas atpazīstamību un satura izmantojumu.

Pasākuma laikā bija iespēja dzirdēt par satura papildinājumiem un aktualitātēm LNB digitālajās kolekcijās, par jauno digitālo kolekciju “Industriālais mantojums” un par iespējām un bibliotēku ieguvumiem no savu novadpētniecības materiālu ievietošanas LNB digitālo objektu pārvaldības sistēmā – ilgsaglabāšana un izmantojamība ir tikai divi no tiem. Tāpat uzzinājām par Salaspils novada bibliotēkas pieredzi digitālo objektu glabāšanā un izmantošanā.

LNDB jaunumi

Pateicoties licences līguma ar AKKA/LAA pagarināšanai, arī 2022. gadā brīvi pieejams pilns Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas periodikas un grāmatu portālu saturs.

Būtiskākie periodikas kolekcijas satura papildinājumi (2021. gadā):

  • Aizpildīti esošo laikrakstu iztrūkumi
  • 20.gs. 20.-30. gadu nozaru žurnāli: Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks, Dzelzceļu Vēstnesis, Darba Tiesības, Pašvaldību darbs, Latvijas Farmaceitu žurnāls, Tūrisma Apskats, Pasta un Telegrāfa vēstnesis
  • Rīgas modes (1949-1993)
  • Radio programmas un Rīgas Viļņi (1957-1983)
  • Brazīlijas latviešu trimdas laikraksts: Kristīgs Draugs (1931-1940)
  • Latvijā izdotie krievu val. laikraksti: Рижский вестник, Слово
  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis. A daļa (1992-2009)

Savukārt LNB Grāmatu portālu 2021. gadā ir papildinājuši tādi izdevumi kā:

  • Latviešu konversācijas vārdnīca (166 burtnīcas)
  • 20.gs. 20.-30. gadu Latvijas vadošo ekspertu lekciju pieraksti tiesību un militārajās zinātnēs, teoloģijā, tautsaimniecībā, politikā, u.c. nozarēs
  • Regīnas Ezeras, Alberta Bela un Zigmunda Skujiņa romāni un stāstu krājumi
  • Latvijas mākslinieku izstāžu katalogi (~500 vienības)
  • 20.gs. 20.-30. gadu Latvijas autoru dzejas krājumi

Līdz šim LNB bija digitalizējusi vēsturiskās skaņu plates, kas jau ir pieejamas audio.lndb.lv lapā. Savukārt 2021. gadā uzmanības lokā nokļuva audio kasetes un tika digitalizētas 1050 audio kasetes, kurās klausāmi Latvijas 1990.gadu mūzikas ieraksti un trimdas latviešu pasākumu ieraksti. Tāpat pagājušajā gada tika digitalizēti vairāki simti VHS kasešu:

  • Atmodas laiks
  • Trimdas latviešu pasākumi
  • Gunāra Birkerta video kolekcija
  • Raidījums “Labvakar”

Ņemot vērā to, ka audio vizuālajiem ierakstiem saturs pamatā ir aizsargāts ar autortiesībām, tad sākotnēji ieraksti būs pieejami tikai LNB, bet, atrisinot autortiesības, daļa – arī publiski. Tuvākajā laikā būs pieejama informācija par visiem digitalizētajiem ierakstiem, kas ļaus atsevišķus ierakstus pasūtīt (individuāli kārtojot izmantošanas tiesības).

Jaunumi sagaidāmi arī saistībā ar LNB digitālo kolekciju kartes.lnb.lv – šī gada rudenī tai būs pieejama jauna versija un mūs priecēs gan jauns saturs: (jaunas digitalizētas kartes, jauni ģeogrāfisku datu slāņi), gan jauna funkcionalitāte: (pilnekrāna darba režīms, 2 karšu paralēla skatīšana, u.c.).

Viens no nozīmīgākajiem šī gada LNDB jaunumiem būs jaunā visas kultūras nozares kopējā digitālā kolekcija “Industriālais mantojums”, par kuru daudzi bibliotēku nozares speciālisti ir jau dzirdējuši, vai pat iesaistījušies tās veidošanā. Līdz šim virkne Latvijas bibliotēku ir iesaistījušās kolekcijas veidošanā, apzinot sava novada uzņēmumus, veidojot to vēstures aprakstus, meklējot informāciju savos krājumos un novadpētniecības materiālos.

Digitālā kolekcija “Industriālais mantojums”

Pasākuma laikā par Industriālā mantojuma kolekciju stāstīja LNB Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja Eva Ausēja.

Industriālā mantojuma kolekcija sastāv no vairāk kā 100 ražojošiem uzņēmumiem kuru produkcija ir zināma Latvijā vai pasaulē. Veidojot uzņēmumu sarakstu tika pievērta uzmanība, lai tiktu pārstāvēta visa Latvijas teritorija, uzņēmumi būtu pastāvējuši dažādos laika periodos un pārstāvētu dažādas rūpniecības nozares. Veidojot uzņēmumu vēstures aprakstus tika izveidots vairāk kā 300 lappušu liels informācijas apjoms par visiem atlasītajiem uzņēmumiem. Kolekcijā tiks iekļautas 50 000 digitalizētas lappuses no Latvijas Nacionālā arhīva, 15 000 digitalizētu muzeju priekšmetu no dažādiem Latvijas muzejiem un daudzu citu sadarbības partneru veidotie digitālie objekti. Kolekcija tapusi pateicoties bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbībai un ERAF Kultūras mantojuma satura digitalizācijas 2.kārtai.

Par industriālā mantojuma kolekciju lasiet arī Bibliotēku portāla rakstā “Top jauna digitālā kolekcija par Latvijas industriālo mantojumu”.

Iestāžu digitālās kolekcijas un DOM

Bibliotēku un citu sadarbības partneru iesūtītie digitālie objekti un metadati ir iekļauti digitālo objektu pārvaldības sistēmā (DOM).

ERAF projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” ietvaros šobrīd tiek veikti kultūras iestādēs izmantoto informācijas sistēmu uzlabojumi ar mērķi vienkāršot digitalizētā kultūras mantojuma izmantošanu gan no datu ievadītāju, gan informācijas izmantotāju viedokļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka šī projekta ietvaros aicina kultūras iestādes uzsākt savu digitālo kolekciju ievietošanu digitālo objektu pārvaldības sistēmā DOM, kas nākotnē būs galvenā digitalizētā kultūras mantojuma glabātuve. Datu glabāšana DOM sistēmā ļaus tiem piekļūt no vienotā kultūras satura meklētāja, nodrošinās datu mūžsaglabāšanu un atbilstību datņu un metadatu standartiem. LNB kultūras iestādēm bez maksas nodrošinās digitālo kolekciju saglabāšanai nepieciešamo tehnisko infrastruktūru un darbinieku apmācības, kā arī tehnisko atbalstu sistēmas izmantošanas laikā.

Lai uzsāktu sadarbību ar LNB un kļūtu par DOM sistēmas lietotāju, lūgums sazināties ar LNB Digitālās bibliotēkas vadītāju Artūru Žoglu: arturs.zogla@lnb.lv

LNB Digitālā mantojuma centra Digitālās bibliotēkas vadītāja Artūra Žoglas prezentācija “Iestāžu digitālās kolekcijas un DOM

LNB Informācijas sistēmu nodaļas DOM sistēmbibliotekāres Mārītes Jankevicas prezentācija “Digitālo objektu pārvaldības sistēma (DOM)

Digitalizācija Salaspils novada bibliotēkā

“Iespējams, ka atsevišķas lietas mūsu darbā ir atšķirīgas – kā to dara citas publiskās bibliotēkās, bet kopumā, es domāju – ka mēs visi ikdienas darbā saskaramies ar līdzīgām problēmām. Un ir daudz lietas, kuras mēs darām savādāk kā Latvijas Nacionālā bibliotēka.” atzina Salaspils novada bibliotēkas Bibliotēku informācijas speciālisti Anda Priedīte.

Digitālās kolekcijas

Par digitalizācijas aizsākumu Salaspils novada bibliotēkā var uzskatīt 2008. gadu, kad tapa pirmā digitālā kolekcija – novadnieka, dendrologa Viktora Veinberga fotokolekcija – Foto mirkļi no Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī, Salaspils pilsētas skati – fiksēti 20.gs 80.-90. gados. Digitalizācijas projekti tapuši, galvenokārt, sadarbojoties ar novadniekiem, bijušajiem bibliotēkas darbiniekiem, vietējo muzeju (Daugavas muzeju) un katoļu baznīcu. Tā kā Salaspils novada bibliotēka kopš 2005. gada 1. marta ir Rīgas reģiona galvenā bibliotēka, tad vairāki digitalizācijas projekti tapuši, sadarbībā ar 17 Pierīgas novadiem. Viens no pēdējiem –virtuālo izstāžu cikls, kas veltīts Latvijas simtgadei.2022. gada 26. janvārī notika profesionālās literatūras lasīšanas veicināšanas cikla “Virtuālās trešdienas bibliotekāriem: profesionālo publikāciju apskats” pasākums, kas bija veltīts Latvijas Nacionālajai digitālajai bibliotēkai (LNDB). Šajā rakstā apkopotas pasākuma laikā minētās publikācijas un resursi.

Viens no apjomīgākajiem digitālajiem projektiem, ar kuru Salaspils novada bibliotēka ļoti lepojas, ir tapis sadarbībā ar dzejnieku un atdzejotāju Knutu Skujenieku. 2018. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu un Salaspils novada domes atbalstu uzsākts projekts – multimediālā vietne www.knutsskujenieks.lv . Projekta realizācijā iesaistīti arī salaspilieši: literatūrkritiķis Arnis Koroševskis un fotogrāfs Kaspars Suškevičs. Vietnes izveide uzticēta māksliniekam Tomam Burānam.

Uz 2022. gada sākumu Salaspils novada bibliotēka izveidojusi 16 digitālās kolekcijas un multimediālo vietni. Visas veidotās digitālās kolekcijas un virtuālās izstādes pieejamas bibliotēkas tīmekļvietnē sadaļā “NOVADS”.

Tehnoloģijas un programmatūra

Pirmās digitālās kolekcijas Salaspils novada bibliotēkā tapušas, izmantojot vienkāršu A4 skeneri – fotogrāfijas saglabātas jpeg formātā un apstrādātas lietotnē IrfanView. Vēlāk iegādāts profesionālāks A3 skeneris ar iespēju skenēt ne tikai jpeg, bet arī tiff formātā, izvēlēties attēla izšķirtspēju, pārvērst skenēto attēlu pdf formātā. Skenējot vietējo laikrakstu „Salaspils Vēstis,” tika iegādāta un izmantota programma Adobe FineReader ar OCR jeb Optical Character Recognition programmu.

Digitalizācijas procesā daudz tikušas izmantotas atvērtā koda programmatūras, kuras ir pieejamas bez maksas un ir pietiekami viegli apgūstamas. Tām nav tik daudz dažādu iespēju kā maksas programmām, bet tās ir ērtas un noderīgas.
Audicity – izmantojama dažādu audio un skaņas (mūzikas un balss ierakstu) failu apstrādei
HandBrake –var izmantot, ja jāmaina video formāti, piemēram, no windows media video uz mp4 utml.
Paint.NET – vienkāršai attēlu apstrādei
HD Movie Maker Pro programmu – vienkāršu video filmiņu veidošanai (var pievienot skaņu, balss failus, uzlikt dažādus efektus, pārejas, pievienot tekstu jeb subtitrus)

Jaunu rīku vai tehnoloģiju ieviešanas procesā svarīga ir laba sadarbība ar savu tīkla administratoru, kurš var ieteikt ērtāko risinājumu konkrētai situācijai.

Digitālais saturs – glabāšana un pieejamība

Digitālais saturs ne tikai paver plašākas iespējas novadpētniecības resursu popularizēšanā un prasmju attīstīšanā bibliotekāriem, bet rada arī dažādas problēmas un izaicinājumus gan ikdienā, gan ilgtermiņā.

– Datu glabāšana. Iesākumā attēli, elektroniskie dokumenti tika glabāti bibliotēkas publiskajā diskā, bet ar gadiem, pieaugot materiālu daudzveidībai, tika iegādāts ārējais cietais disks.

– Datu pieejamības nodrošināšana. Veidojot digitālās kolekcijas ar autortiesībām aizsargātiem materiāliem, Salaspils novada bibliotēka aprakstīja tos BIS ALISE novadpētniecības datu bāzē un aprakstam pievienota saite uz ārējo cieto disku. Tas nozīmē, ka lietotājam ar autortiesībām aizsargātos materiālus bija iespēja atvērt un apskatīt elektroniskā formātā, esot bibliotēkā uz vietas un lietojot elektroniskā kataloga WebPac moduli. Saite uz ārējo cieto disku – ftp – File Transfer Protocol. Diemžēl no pagājušā gada decembra web pārlūkprogramma Google Chrome vairs neatbalsta saites uz ftp serveriem, un šīs pievienotās saites vairs neatveras. Pagaidām vēl tiek meklēti risinājumi, kā nodrošināt piekļuvi vairākām Salaspils novada bibliotēkas digitālajām kolekcijām.

BIS ALISE iespējams veidot divu veidu anotācijas: ar autortiesībām aizsargātiem materiāliem – “Lokālo anotāciju” – kas pieejama un apskatāma tikai bibliotēku tīklā – t.i. lietojot datoru bibliotēkā uz vietas; un “Anotāciju” materiāliem, kuriem ir sakārtotas autortiesības – to ir iespēja apskatīt jebkuram lietotājam tiešsaistē, izmantojot bibliotēkas elektroniskā kataloga WebPac versiju. Anna Priedīte norādīja, ka šobrīd Lokālā anotācija, kas paredzēta ar autortiesībām aizsargātiem materiāliem, ir pieejama tikai bibliotekāram no, tā saucamās, “darba Alises”, bet nav pieejama un redzama no lietotāju datoriem bibliotēkā.

Virtuālo izstāžu veidošanā un pieejas nodrošināšanā Salaspils novada bibliotēka izmanto dažādus Google rīkus, piemēram, Google Slides, Google disku u.c. Bibliotēkai ir arī savs YouTube kanāls. Google, Canva un YouTube vietnēs ir ļoti viegli veidot pieejas saites, kuras integrēt bibliotēkas tīmekļvietnē un facebook lapā.

DOM un saites uz laikrakstu elektroniskajām versijām

Jau 4 gadus Salaspils novada bibliotēkai ir noslēgts trīspusējs līgums ar Salaspils pašvaldību un Latvijas Nacionālo bibliotēku par vietējā laikraksta „Salaspils Vēstis” ievietošanu DOM serverī. Papildus tam, bibliogrāfiskajā aprakstā tiek pievienotas hipersaites uz pašvaldības tīmekļvietnē publicēto vietējā laikraksta elektronisko versiju. Diemžēl mainoties pašvaldības tīmekļvietnes platformai (īpaši pēc Administratīvi teritoriālās reformas) izrādījās, ka visas iepriekš ievietotās saites nav iespējams atvērt. Arī novadpētniecības datu bāzē ir daudz nekorektu saišu uz pašvaldības laikrakstiem. Kā norādīja Anda Priedīte, tā nav tikai Salaspils problēma.

Publiskās bibliotēkas (ne tikai Salaspils), ievelkot Latvijas preses izdevumu aprakstus ar Z39.50 no DOM savā datubāzē, atstāj aprakstam pievienotās DOM saites uz preses izdevumiem. Tomēr bibliotēkas lietotājiem un bibliotekāriem nav iespēja piekļūt laikrakstu pilntekstiem caur šīm saitēm – ievietotā piebilde zem saites “pieejams tiešsaistē“ realitātē nestrādā un maldina lasītājus.

Anda Priedīte atzina, ka būtu ļoti noderīgi, ja katrai bibliotēkai būtu vismaz viena pieeja DOM serverim, piemēram, lasītavā – tad atkristu jautājums par dubultu darbu – rakstu skenēšanu un pievienošanu “Lokālajai anotācijai”, tematisko mapju veidošanu tradicionālā formātā, digitālo un tradicionālo materiālu apjomu, mazinātos raizes par rakstu glabāšanas nodrošināšanu ilgtermiņā. Nevajadzētu būt tā, ka katrai publiskajai bibliotēkai vēlreiz jāskenē raksti no periodiskajiem izdevumiem (ja Latvijas Nacionālā bibliotēka to jau ir izdarījusi), lai nodrošinātu piekļuvi pilntekstiem saviem bibliotēkas lietotājiem.

Profesionāla literatūra / LNB pieejamie izdevumi

Biedriņš, A., Liepiņš E. (2002). Latvijas industriālā mantojuma ceļvedis = Guide to industrial heritage of Latvia. Latvijas Industriālā mantojuma fonds, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. ISBN 9984193500.

Ceļvedis Eiropas kultūras mantojuma dienām 2002: Latvijas industriālais mantojums, tā objekti (ražotnes, dzelzceļš, ceļi un tilti,  ūdenstorņi, bākas, dzirnavas u.c.).

Bonenberger, D. (2020). Historical GIS for Vernacular Architecture Surveys & Virtual Reconstruction of Urban Cultural Landscapes: A Case Study in 1850s Wheeling, (West) Virginia. Material Culture, 52(1), pp. 43–62.

Gadījuma izpēte: Agrīnas ASV mazpilsētas ielas ainavas virtuālā rekonstrukcija – vieta, kur dzīvojusi ASV rakstniece Rebeka Hārdinga Deivisa.

 Cameron, F. (2021). The future of digital data, heritage and curation in a more-than human world. Taylor & Francis Group. ISBN 9780367690588.

Kultūras mantojuma aizsardzība: digitālā saglabāšana. Muzeju darbs. Jauni mantojuma veidi, piemēram, mākslīgais intelekts, infrastruktūras u.c.

 Digital approaches in cultural heritage: towards a Pan-Baltic cooperation network : final report. (2019). National Library of Latvia. 1 tiešsaistes resurss (81 lp.) ; 584 KB.

Kultūras mantojuma digitalizācija un Baltijas valstu sadarbība.

 Douglas, J. (2020). Being there. Heritage New Zealand, (158), pp. 24–27.

Digitālo tehnoloģiju pielietojumi dažādos kultūras kartēšanas projektos nolūkā atdzīvināt kultūras mantojumu un vēsturi.

 Galani A., Mason R.,  and Arrigoni G. (Eds.) (2020). European heritage, dialogue and digital practices. Routledge. ISBN 9780367148065.

Kultūras mantojums un dialogs starp atmiņas institūcijām Eiropā. Digitālo rīku, platformu un prakšu loma. Kolektīvā atmiņa.

 Hallik-Sass, P. (2018). Industriālais mantojums tūrismam Igaunijā un Latvijā. Kurzemes plānošanas reģions. ISBN 9789949729531.

Industriālais mantojums: ražotnes, dzelzceļš, ūdenstorņi, bākas, dzirnavas u.c. tūrisma objekti.

 Holtorf, C., and Högberg, A. (Eds.) (2021). Cultural Heritage and the Future. Routledge, Taylor & Francis Group. ISBN 9781138829015.

Kultūras mantojums un nākotne: attiecības. Vēsturisko objektu saglabāšana.

 Industriālais mantojums modernā pilsētvidē: starptautiska konference Rīgā, 2002. gada 20. septembrī = Industrial heritage in the modern urban environment: International conference, Riga, 20th of September, 2002. (2003). Rīgas dome, Latvijas Industriālā mantojuma fonds. ISBN 9984312887.

Industriālā mantojuma vieta mūsdienu sabiedrībā, tā izpēte un uzskaite. Vēsturisko ražošanas objektu integrācija pilsētas vidē.

 Leggett, E.R. (2021). Digitization and digital archiving: a practical guide for librarians. The Rowman & Littlefield Publishing. ISBN 9781538133347.

Arhīvu materiālu digitalizācija, konservācija un restaurācija. Digitālā saglabāšana. Elektronisko ierakstu pārvaldība.

 Müller, K. (2021). Digital archives and collections: creating online access to cultural heritage. Berghahn. ISBN 9781800731851.

Arhīvu materiālu digitalizācija. Krājuma organizācija un pārvaldība

 Preservation of cultural heritage in electronic environment: proceedings of the 8th Congress of Baltic Librarians: May 17-19, 2007, Tallinn, Estonia. (2007).  Estonian Librarians Association. ISBN 9789985934562.

Digitālie arhīvi Baltijas valstīs. Speciālo krājumu digitalizācija.

 Rožukalne, A. (Zin. red.) (2021.) Digitalizācija un sabiedrība: rakstu krājums. Latvijas Nacionālā bibliotēka. ISBN 9789934610066.

Digitalizācijas un sabiedrības mijiedarbība. Digitālās pratības, komunikācija un tehnoloģijas. Datu drošība u.c.

 Schallmo, D.R.A., Tidd J. (Eds.) (2021). Digitalization: approaches, case studies, and tools for strategy, transformation and implementation. Springer Nature Switzerland. ISBN 9783030693794.

Digitalizācija uzņēmējdarbībā. Tehnoloģiskie jaunievedumi. Gadījumu izpēte.

 Сергеевна, С. Н. and Александровна, Ш. О. (2018). Aрхитектурно-презентационная актуализация объектов индустриального наследия Ревдинско-Первоуральского исторически сложившегося промышленного культурного центра. Архитектон: известия вузов, (63), pp. 1–17.

Industriālā mantojuma objektu arhitektoniskie prezentācijas risinājumi: Revdas-Pervouraļskas vēsturiskais industriālās kultūras centrs.

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Eva Ausēja, Artūrs Žogla, Mārīte Jankevica, Anda Priedīte

Informāciju apkopoja:
Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv