Laikraksts “Latviešu Avīzes”, vecajā ortogrāfijā “Latweeschu Awises”, kļuva par pirmo periodisko izdevumu latviešu valodā. XVIII gadsimtā bija pirmais medicīniskais žurnāls “Latviešu Ārste”, bet Jelgavā (Mitau, vēlāk – Mītava), Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā, tika izdots ceturkšņa žurnāls “Latviska Gada Grāmata”. Taču avīžu nebija.

Laikraksta “Latviešu Avīzes” pirmais numurs ieraudzīja dienas gaismu 1822. gada 5. janvārī. Tas tika nodrukāts Mitau, izdevniecībā “J. F. Steffenhagen und Sohn” (J.F. Štefenhāgens un dēls). Redaktors – mācītājs Kārlis Frīdrihs Vatsons – pirms tam aktīvi darbojās “Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst” (Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība), sastādīja lasāmgrāmatu latviešu bērniem, bija viens no pirmajiem latviešu etnogrāfiem. Viņš dzīvoja Lestenē un katru nedēļu brauca uz Jelgavu, lai izdotu kārtējo numuru.

Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv

Pašā pirmajā numurā bija teikts: “Mēs gribam latviešu zināšanas vairot, dažas ziņas no klātenes un tālenes atvezdami, dažu labu padomu dodami, dažas gudrības izpaudēdami, ir brīžam pasmiedamies, ko labu mācīt un tā, cik spēdami, piepalīdzēdami pie arāju ļaužu prāta cilāšanas un labklāšanas (..). Latviešu tautu un latviešu valodu no sirds mīļojam.”

Kārlis Frīdrihs Vatsons un viņa pēcteči redaktora amatā spēja panākt, ka laikrakstu lasīšana kļuva par ierastu lietu. “Latviešu Avīzes” no 1901. gada iznāca divreiz nedēļā, no 1911. gada – trīsreiz nedēļā, bet vēl pēc diviem gadiem kļuva par dienas laikrakstu. 1860. gadā “Latviešu Avīzēm” bija 3600 abonentu, bet desmit gadus vēlāk – apmēram 5000. Laikraksta pēdējais numurs iznāca 1915. gada 27. aprīlī.

Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv
Foto: Liba Mellere, LSM.lv

Izstādē apskatāmi “Latviešu Avīžu” atsevišķi numuri, starp tiem arī pirmais un pēdējais, ir akurāti iesieti komplekti. Senā laikraksta trauslās lapas apbur. Lasīt tekstus vecajā ortogrāfijā, turklāt vēl gotu rakstā, ir sarežģīta nodarbe, kas katram nav pa spēkam. Izstādes veidotāji parūpējušies arī par dažu avīzes rakstu iztulkošanu ierastajā latviešu valodā. Ir arī raksti, kuros vēstīts par Liepāju, ko toreiz sauca par Libavu. Piemēram, 1825. gada 5. numurā ziņots, ka iepriekšējā gadā pilsētā dzimuši 125 bērni – 78 puikas un 74 meitenes, 30 pāru salaulājušies, miruši 143 cilvēki – 75 vīrieši un 68 sievietes, tajā skaitā ar bakām miruši četri cilvēki, tikpat daudz zaudējuši dzīvību nelaimes gadījumos. Bet izglābt no bakām izdevies 116 cilvēku. Savukārt 1862. gada 29. numurā sīki stāstīts par imperatora ģimenes vizīti.

Izstāde “Mēs gribam latviešu zināšanas vairot” par godu laikraksta “Latviešu Avīzes” 200. gadadienai ir daļa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Latviešu grāmatai 500”. Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas e-lasītavas zālē to var aplūkot līdz septembra beigām.

Portāla LSM.lv autores Libas Melleres raksts pārpublicēts ar LSM.lv atļauju.