Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Valdība 24. septembra ārkārtas sēdē apstiprināja vairākus Kultūras ministrijas (KM) prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās; tie apspriesti ar Nacionālo kultūras padomi, valsts kultūras iestāžu vadītājiem un Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju.
Būtiskākais papildu finansējuma piešķīrums – 8 miljoni eiro – ļaus valsts kultūras iestāžu 4 278 darbinieku līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināt līdz 1 040 eiro /bruto (š.g. vidējais atalgojums sektorā ir 930 eiro mēnesī (bruto), pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
“Atalgojuma ziņā vienlīdz svarīgas ir visas sabiedriskā sektora jomas – kā medicīna un izglītība, tā iekšlietu sektors un kultūra. Nav pieņemami, ka kultūras sektorā strādājošo atalgojums vēsturiski iepaliek citiem, tādēļ esam panākuši ievērojamu tā pieaugumu gan 2020. gada budžeta sarunās, gan šobrīd – nākamā gada algu maksimālai pietuvināšanai vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Kultūras ministrija prioritārajam pasākumam “Nacionālā identitāte” piesaistījusi papildu 11,2 miljonus eiro. Šis finansējums ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas 150-gades cildināšanai 2023. gadā (tostarp vienreizējs finansējuma piešķīrums 1 638 kolektīvu vadītājiem, kas gatavo savus kolektīvus dalībai 150. Dziesmu un deju svētkos), paredz atbalstu grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem – kā grāmatām, tā preses u.c. izdevumiem – un ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas nacionālā kino filmas.
Tāpat piešķirts finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai.
Finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā piešķirts arī “Latvijas skolas soma” norišu turpināšanai 2022. gadā, lai 232 000 Latvijas skolēnu varētu turpināt pieredzēt gan klātienes, gan digitālās kultūras norises izglītības procesa ietvaros. Arī augstākās kultūrizglītības kapacitātes stiprināšanai piešķirti papildu 0,7 miljoni eiro.
Latvijas grāmatniecības un mākslas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai – Latvijas dalības Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā no 2025. gada un īpašas, Latvijas vizuālo mākslu reprezentējošas izstādes izveidei – piešķirti kopumā 400 000 eiro.
Kultūras mantojuma – valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, tostarp arī Doma baznīcas ēkas atjaunošanas darbiem – piešķirti papildu 3 miljoni eiro.
Mainoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma modelim un piesaistot arī ES fondu finansējumu, finansējums jaunu kultūras produktu un pakalpojumu izstrādei, tostarp projektu vadības atalgojumam nevalstiskajā sektorā pieaugs par 3 miljoniem eiro, tomēr darbs pie VKKF finansējuma palielināšanas nākamajos gados ir jāturpina.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanai plānoto pasākumu īstenošanai piešķirti papildu 700 000 eiro. To ietvaros plānoti pasākumi reģionu NVO un mazākumtautību NVO darbības stiprināšanai, lai sekmētu iekļaujošu līdzdalību un dažādu iedzīvotāju grupu sadarbību, kopradi, vienotas sociālās atmiņas un Latvijas valstiskuma veidošanās izpratnes veidošanai, mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai, saliedētas politikas veidošanas diskusijām ar iedzīvotājiem. Plānots atbalsts NVO līdzfinansējuma programmai, lai vairotu Latvijas NVO iespējas īstenot apjomīgus un starptautiskus projektus.
Starpministriju jeb horizontālo prioritāšu īstenošanai 2022. gadā arī piešķirts papildu finansējums – 2,6 miljoni eiro no tā Mediju atbalsta fonda aktivitāšu finansēšanai.
Lita Kokale
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67330343; 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv
